FOTO. “Dzīvnieki uzvedas labāk par cilvēkiem…” 1 eiro akcija Rīgas zoodārzā lauž rekordus, daži sajūsmā, citi šausmās saķer galvu 2
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā 1. aprīlī norisinājās akcija “Tas nav joks!”, kuras laikā ieejas biļetes cena visiem apmeklētājiem bija 1 eiro. Uzstādīts rekordliels apmeklētāju skaits!
Tā kā ziņa izplatījās zibens ātrumā, sasniedzot tūkstošiem cilvēku visā Latvijā bija skaidrs, ka zoodārzā gaidāma īpaši intensīva diena. 1. aprīlī šī sajūta tikai pastiprinājās – apmeklētāju plūsma nepārtraukti pieauga, un kļuva skaidrs, ka šis būs notikums, kas pārsniegs ierasto mērogu.
Kopumā 1. aprīlī Rīgas ZOO apmeklēja 22 000 cilvēku, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot līdz šim nostāstos minēto vienas dienas rekordu – 7000. Šī diena neapšaubāmi ierakstīsies zoodārza vēsturē kā līdz šim nepieredzēts notikums.
Par šo notikumu aktīvi diskutēja arī socitīklos. Lai arī netrūkst labu atsauksmju un cilvēki šo iespēju patiešām ir izbaudījuši, izrādās, ka pasākumam bijusi arī ēnas puse. To sociālo mediju platformā “Threads” aktualizē Paula.
Viņa aizsāk diskusiju, rakstot: “Gribu padalīties pieredzē ar vakardienas 1 eiro vērto Zoo apmeklējumu. Ne par pašu Zoo vai to, kurus zvērus varēja un kurus nevarēja redzēt. Šoreiz par cilvēkiem, ko tur sastapu. Vai tiešām mums tādi cilvēki dzīvo apkārt?
Baro dzīvniekus, lai gan ir skaidri rakstīts, ka dzīvniekus barot aizliegts, iet un rausta durvis, kur skaidrā valodā rakstīts, ka durvis ir slēgtas (pat krievu valodā un angļu, bet tāpat nesaprot), daudzi staigā pa parku un smēķē, kur pagadās.
Bet pats drausmīgākais, ko novēroju – kā daudzas mammas apietas ar saviem bērniem. Man pašai ir mazs bērniņš, tieši tāpēc, ka sēžu ar viņu mājās, man vakar bija brīvdiena un iespēja apmeklēt Zoo.
Ko es novēroju? Bērniņi raud, un mammas nevis cenšas nomierināt, bet burtiski savus bērnus rausta aiz rokām, apkaklēm, grūsta un pat sit. Bērniņš kliedz, ka sāp, bet mamma tik atcērt pretī, lai aizver muti un iet tālāk. Un ne vienu vien tādu gadījumu redzēju.
Varbūt tiešām ir pēdējais laiks saprast, ka ne katrai sievietei ir jākļūst par māti, ja tik ļoti nevar ciest pat savus bērnus? Ļoti nepatīkamas emocijas pēc vakardienas apmeklējuma. Visu atlikušo vakaru negribēju laist savu bērniņu ārā no rokām. Tik savāda pasaule.”
Elma secina, ka šis ir kārtējais pierādījums tam, ka cilvēkiem neko nevar dot par brīvu.
Vēl kāda lietotāja dalās savā pieredzē: “Man meita (19 g.) vakar bija zoo. Pie žirafēm cilvēku gana daudz, bet viss labi – lēnām iet, skatās, ja vajag, pagaida, kad tiks tuvāk. Tad kaut kādi bērni sāk bizināt apkārt, paķer meitu aiz mēteļa, tad pagrūž, jo obligāti taču jāizskrien cauri. Vecākiem, protams, gar to nekādas daļas. Forša audzināšana, neko teikt.”
Arī Anastasija vakar izmantoja šo iespēju: “Pilnīgi piekrītu, vakar devos uz zoo ar mazo, tiešām nepadomājot, ka būs TIK slikti. Likās, ka visi trūcīgie (saprotu, ka tādi nav visi) un neaudzinātie ir atbraukuši. Reāli palika bail… pūļi, grūstās, baro dzīvniekus, pieaugušie skrien pa galvu pa kaklu, stumj nost mazos, lai tikai paši redz.”
Jekaterinai biļetes bija iegādātas, taču viņa nolēma zoodārzu tomēr neapmeklēt: “Tāpēc vakar paņēmām biļetes, bet beigās neaizgājām, jo izdomājām, ka aiziesim kādu citu reizi, kad būs mazāk cilvēku, jau iepriekš sagaidot, ka būs bardaks.
Bet jā – dzīvnieki kopumā uzvedas labāk par cilvēkiem. Tikai es nesaprotu vienu – kā apmeklētāji neredz, ka uzvedas šausmīgi? Trūkst elementāras cieņas pret dzīvniekiem. Vecāki arī baigi neiesaistās un nestāsta neko par dzīvnieciņiem, jo var redzēt, ka bērniem ir interesanti. Neiemāca cieņu, ka tā nav mantiņa.”
Vairāki lietotāji atzīst, ka dzīvnieki uzvedušies daudz labāk par cilvēkiem.
Kas sakāms citiem lietotājiem?
Pārstāvji norāda, ka apmeklētāju plūsma bija jūtama ne tikai zoodārza teritorijā, bet arī pilsētas infrastruktūrā – Mežaparka virzienā radās ievērojama kustība, kas ietekmēja sabiedriskā transporta darbību.
“Šī ideja sākās kā apzināts risks – iniciēju to ar domu, ka vismaz vienu reizi zoodārza vēsturē mums ir jāuzdrošinās pārbaudīt robežas un izaicināt pašu priekšstatus.
Protams, tas nozīmēja arī pārliecināt kolēģus noticēt šādam solim, bet šī pieredze bija ārkārtīgi vērtīga. Tā ļāva daudz skaidrāk ieraudzīt, kāds patiesībā ir mūsu apmeklētājs un vienlaikus salauza vairākus stereotipus par to, kurš un kāpēc nāk uz zoodārzu,” tā Roberta Treija, Rīga ZOO Mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Arī digitālajā vidē šī akcija atklāja jaunus apvāršņus – zoodārza mājaslapa piedzīvoja tik lielu interesi, ka tās darbība brīžiem tika pārslogota. Tā noticis nebija nekad! Tas kalpo kā vērtīgs signāls turpmākai attīstībai un vēl vienam solim uz priekšu digitālās pieredzes uzlabošanā.
Šajā dienā visa Rīga ZOO komanda apvienojās kopīgā darbā – nodrošinot apmeklētāju plūsmas organizēšanu, drošību un kārtību. Darbinieki neatkarīgi no amata kļuva par biļešu kontrolieriem, teritorijas uzraugiem un palīgiem apmeklētājiem, vienlaikus gūstot arī vērtīgas profesionālas atziņas par tik liela mēroga pasākuma organizēšanu.
Īpaši nozīmīgs ir fakts, ka starp apmeklētājiem bija ļoti daudz tādu, kuri zoodārzu apmeklēja pirmo reizi. Tas apliecina, ka interese par zoodārzu ir plašāka nekā ikdienā redzams, un šī akcija bija iemesls tūkstošiem cilvēku pirmo reizi sastapt žirafes, tīģerus, flamingo un citus dzīvniekus klātienē.
Vienlaikus tik liels apmeklētāju skaits nozīmēja arī izaicinājumus – dažviet veidojās drūzmēšanās, un daļa dzīvnieku lielā trokšņa dēļ izvēlējās uzturēties savās iekštelpās. Tas vēlreiz apliecina, cik svarīga ir līdzsvarota un mierīga vide pilnvērtīgai zoodārza pieredzei.
Neizpalika arī bez kurioziem – kā jau 1. aprīlim pieklājas. Pie ieejas nācās konfiscēt kilogramiem baltmaizes, kopumā vairāk nekā divu iepirkumu maisu apjomā.
Rīga ZOO atgādina, ka zoodārza dzīvnieki ir pilnvērtīgi paēduši un papildu barošana tiem nav nepieciešama. Tāpat darbiniekiem nācās izvingrināt kājas, steidzoties pakaļ apmeklētājiem, kuri mēģināja ienest teritorijā somās paslēptus klēpju sunīšus.
Zoodārzā suns ir neparedzams faktors – nav iespējams prognozēt, kā reaģēs dzīvnieki vai pats mājdzīvnieks, nonākot šādā vidē.
“Man jaukākais no visiem vakardienas kurioziem laikam šķiet ierašanās zoodārzā ar visu nepieciešamo priekš grilēšanas – oglēm, iesmiem, – un šašlika cepšana zoodārza teritorijā,” smejas Treija.
Rīga ZOO komanda šobrīd turpina izvērtēt pasākuma norisi un gūtās atziņas – gan par infrastruktūras kapacitāti, gan apmeklētāju plūsmas vadību, gan kopējo pieredzi. Vēlreiz apstiprinājās arī tas, par ko esam stāstījuši iepriekš – zoodārza attīstība nav atliekama, un ir nepieciešams sākt būvniecību.
Īpaši būtiska ir jauno teritoriju attīstība saskaņā ar Masterplan 2035, sākot ar pirmo posmu – Himalajiem, kur īpaša uzmanība paredzēta tieši apmeklētāju pieredzei. Taču pats svarīgākais secinājums ir nepārprotams – interese par zoodārzu ir milzīga. Jāatzīmē arī, ka apmeklētāju plūsma saglabājās līdz pat vakaram – pēdējie viesi zoodārza teritoriju atstāja pat pēc pulksten 21.00.
Zoodārzs atgādina, ka katra iegādātā biļete palīdz nodrošināt dzīvnieku ikdienu – barību, veterināro aprūpi un mājvietu uzturēšanu.
Apmeklētāji ir aicināti atgriezties arī citās dienās, lai dzīvniekus iepazītu mierīgākā, kvalitatīvākā un pilnvērtīgākā vidē – bez steigas, bez drūzmēšanās un ar iespēju patiesi izbaudīt satikšanos ar dzīvnieku pasauli.
Pasākuma mērogs vēl ilgi paliks atmiņā kā diena, kad zoodārzs kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajām vietām pilsētā – un pierādīja, cik liela nozīme tam ir sabiedrībā!
Sakām lielu paldies “Rīgas satiksmei” par operatīvu un elastīgu rīcību, nodrošinot papildu reisus un palīdzot nogādāt tūkstošiem apmeklētāju droši atpakaļ pilsētā.
