“Krievijas laiks iztek?” Slaidiņš vērtē neveiksmīgo ofensīvu un brīdina par nākamo soli 0
Krievijas pavasara–vasaras ofensīva, kas sākās martā, parādīja, ka Maskava mēģina strauji pastiprināt uzbrukuma darbības un panākt ātrus rezultātus, taču realitātē pirmā fāze izrādījusies neveiksmīga. Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, Krievijas spēki centās izmantot arī smago tehniku, lai pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, taču šie mēģinājumi nedeva gaidītos rezultātus un tika pavadīti ar ievērojamiem zaudējumiem, kas rada šaubas par ofensīvas kopējo efektivitāti.
Īpaši aktīvas kaujas notikušas Limanas virzienā, kur Krievijas karaspēks mēģināja īstenot spēcīgus uzbrukumus plašākā frontes sektorā, tomēr arī tur būtisks izrāviens nav panākts. Kopumā šī ofensīva drīzāk atgādina ierobežotu mēģinājumu uzlabot pozīcijas, nevis pilna mēroga stratēģisku izrāvienu, jo Krievijas resursi šobrīd ir ierobežoti gan ekonomiski, gan militāri. Armija ir noplicināta, un nav redzamu priekšnoteikumu, lai tā spētu īstenot plaša mēroga operācijas visā frontes līnijā.
Galvenā kauju intensitāte šobrīd koncentrējas Donbasā, kas joprojām ir centrālais konflikta reģions, kamēr citos frontes sektoros situācija ir salīdzinoši mierīgāka. Krievija darbojas atsevišķos virzienos, nevis visā frontē vienlaikus, kas apliecina tās ierobežotās spējas. Par galvenajiem uzbrukuma virzieniem tiek uzskatīti Zaporižjas apgabals un Slovjanskas–Kramatorskas aglomerācija, kur Maskava cenšas gūt taktiskus panākumus.
Slaidiņš uzsver, ka šis gads Krievijai varētu būt izšķirošs, jo ekonomiskā situācija pasliktinās, mobilizācijas iespējas kļūst arvien sarežģītākas, un tiek meklēti papildu finanšu resursi, tostarp iesaistot uzņēmējus un oligarhus kara finansēšanā. Tas liecina, ka Kremlis vēl cer šogad panākt izšķirošu pavērsienu, lai pēc tam varētu diktēt nosacījumus sarunās.
Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka Krievija atteiksies no saviem mērķiem, ja tie netiks sasniegti. Iespējams scenārijs ir frontes stabilizēšana vai konflikta daļēja “iesaldēšana”, kas ļautu atjaunot spēkus un sagatavoties nākamajam posmam. Taču bez būtiskiem panākumiem kaujas laukā Maskavai būs grūti izvirzīt spēcīgus ultimātus sarunās, un līdz ar to arī vienošanās panākšana nav garantēta.
Kopumā situācija frontē rāda, ka Krievija turpina mēģināt gūt lokālus panākumus, taču tās iespējas īstenot plaša mēroga ofensīvu visā frontes līnijā šobrīd ir ierobežotas, kas padara turpmāko kara attīstību neprognozējamu un cieši saistītu ar šī gada rezultātiem.
