Slaidiņš: Ir muļķīgi domāt, ka Krievijai nav izstrādāts plāns iebrukumam Baltijas valstīs 0

Pievieno LA.LV

Pašreizējā drošības situācija Eiropā liek nopietni domāt par iespējamajiem riskiem arī Baltijas valstīs, un, kā skaidro NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, būtu naivi uzskatīt, ka Krievijai nav izstrādāti scenāriji iespējamai rīcībai šajā reģionā.

Kokteilis
Tiks izslēgts veiksmes režīms… Šīs 4 zodiaka zīmes nākamnedēļ būs Visuma “melnajā sarakstā”
Zeme pagājušonakt izvairījās no neparedzami stipra trieciena – mums 91 000 kilometru attālumā garām patraucās asteroīds-slepkava
Veselam
11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Militārā plānošana vienmēr paredz dažādus variantus, kuros tiek izvērtēti galvenie uzbrukuma virzieni, nozīmīgākie ceļi un infrastruktūras objekti, taču tas nenozīmē, ka šobrīd pastāv tūlītējs militārs apdraudējums.

Drīzāk šī situācija uzliek pienākumu vērtēt realitāti bez ilūzijām un mācīties no līdzšinējās pieredzes, īpaši no Ukrainas, kas ar savu pretestību ir devusi laiku citām valstīm stiprināt savu aizsardzību un labot kļūdas NATO līmenī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā svarīgi ir nepietiekami nenovērtēt pretinieku, jo pārlieku optimistisks skatījums var novest pie bīstamām sekām, un ir jāapzinās, ka Krievijas režīms nav gatavs piekāpties, ja nav sasniedzis savus mērķus. Šādā situācijā nevar paļauties tikai uz klasisku kara scenāriju ar tankiem un karavīriem, jo arvien lielāku nozīmi iegūst hibrīdkara metodes, tostarp kiberuzbrukumi, dronu triecieni un diversijas, kas var radīt būtisku ietekmi arī bez tiešas frontes līnijas.

Paralēli tam Krievijas informatīvajā telpā pastāvīgi tiek uzturēts naratīvs par ārējiem draudiem un nepieciešamību aizstāvēties, kas kalpo sabiedrības mobilizēšanai un konflikta attaisnošanai, un papildu satraukumu rada informācijas kontroles pastiprināšana, piemēram, interneta ierobežošana. Vēstures pieredze rāda, ka autoritāri līderi reti atkāpjas vai atzīst savas kļūdas, un viņu rīcība bieži vien ir vērsta uz konflikta turpināšanu, nevis kompromisu meklēšanu, kas nozīmē, ka arī šobrīd nevar gaidīt strauju situācijas atrisinājumu.

Krievijas vadība ir izveidojusi sistēmu, kas ļauj turpināt karadarbību un uzturēt to ilgtermiņā, vienlaikus NATO tiek pasniegts kā galvenais pretinieks, kas vēl vairāk pastiprina spriedzi. Līdz ar to galvenais secinājums ir, ka, lai gan tieša apdraudējuma šobrīd nav, drošības situācija prasa modrību, sagatavotību un spēju pielāgoties dažādiem scenārijiem, jo mūsdienu karadarbība ir daudzslāņaina un ne vienmēr redzama tradicionālajā izpratnē.

Plašāk video.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.