Dabā
Zaļā dzīvošana

Ronalds Siliņš: Vai zinātnieki tic klimata pārmaiņām?8


Ronalds Siliņš, mikrobiologs
Ronalds Siliņš, mikrobiologs
Publicitātes foto.

Autors – Ronalds Siliņš, mikrobiologs

Slavenības, naftas industrijas darbinieki un politiski ideologi nav klimata eksperti

Cilvēku radītas klimata pārmaiņas ir tēma par ko aizrautīgi runā gan cilvēki, kas tic šīm pārmaiņām, gan to noliedzēji. Pateicoties lobiju grupām un neprecīzai informācijai medijos, sabiedrībā pastāv daudz neskaidrību par klimatu un tā pārmaiņām. Šo neskaidrību dēļ vēlos runāt par to, ko par cilvēku radītām klimata pārmaiņām domā zinātnieki, un vai eksistē konflikts starp zinātniekiem un aktīvistiem.

Vispirms, lai nebūtu neskaidrību, klimats ir laikapstākļu vidējais rādītājs ilgstošā periodā. Pasaules Meteoroloģijas Organizācija kā klasisku periodu klimata izvērtēšanai definē 30 gadus [1]. Par klimatu var runāt gan pasaules, gan noteiktas teritorijas līmenī.

Īsumā apskatīsim to, kā zinātnieki nonāk pie secinājumiem.

Par individuāliem vai vairākiem faktoriem tiek veikti pētījumi. Piemēram, kādas baktērijas dzīvo noteiktas cilvēku grupas zarnās. Šo pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskos žurnālos. Žurnālu redakcija izvēlas kvalificētus attiecīgās jomas ekspertus darba recenzēšanai un izlemj, vai pētījumu publicēt. Recenzēšana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai pārbaudītu darba novitāti, darbā izmanto metožu atbilstību, pētījuma dizainu, vai akurātu iegūto rezultātu interpretāciju esošo zināšanu kontekstā.

Kad par noteiktu jautājumu ir publicēts pietiekami daudz līdzīgu pētījumu, to rezultātus apkopo zinātniskās literatūras pārskatos (literature review). Dažkārt tiek veikti arī sistemātiski pārskata raksti (systematic review article). Sistemātiskos pārskatos skaidri tiek definētas metodes, pēc kurām attiecīgā zinātniskā literatūra tiek atlasīta un analizēta [2]. Ja tas ir iespējams, dažkārt tiek izmantotas statistiskas metodes (meta-analīze), lai matemātiski salīdzinātu un apkopotu pētījumu rezultātus [3][4].

Ļoti plašas tēmas, kā globālās klimata pārmaiņas, ietver ļoti daudz dažādu faktoru, kurus piedevām pēta dažādu jomu zinātnieki, tāpēc šādas tēmas ir grūti apskatīt sistemātiski.

Šādu tēmu vienkāršotai aplūkošanai tiek veikti pētījumi par zinātnieku konsensu (consensus) jeb vienprātību attiecīgajā jautājumā. Tas nav par attiecīgā jautājuma pierādīšanu (to dara individuālie pētījumi par tēmas faktoriem).

Zinātniskais konsenss parāda zinātniskās sabiedrības šī mirkļa viedokli par noteiktu tēmu. Šādi gan zinātniekiem, gan sabiedrībai ir iespējams saprast, kas ir tēmas par ko zinātnieki joprojām aktīvi diskutē. Pat ja kādai tēmai ir novērota augsta vienprātība, zinātnieku uzskati var mainīties jaunas informācijas dēļ.

Konsenss tiek pētīts izmantojot vairākas metodes – recenzētu zinātnisko rakstu nostāju apkopošanu, tiešu zinātnieku aptaujāšanu, zinātnieku publisku apgalvojumu apkopošanu, un publikāciju citēšanas tīklu analizēšanu. Bieži šīs metodes kombinē.

Un tā mēs nonākam pie galvenās daļas – ko par cilvēku radītām klimata pārmaiņām domā zinātnieki.

Visbiežāk medijos minēts tiek, ka 97% zinātnieku piekrīt, ka klimata pārmaiņas notiek un tās rodas cilvēku darbības dēļ. Šis skaitlis nāk no Džona Kuka (John Cook) vadītās grupas pētījuma [5], kurā apkopoja gandrīz 12 tūkstošus recenzētu, ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu nostājas. Kuka grupa arī konsultējas ar pētījumu autoriem, lai šīs nostājas precizētu.

Kuka pētījums par klimata konsensu nav vienīgais. Apkopojot vienpadsmit konsensa jeb vienprātības pētījumus [5-15], redzams, ka cilvēku radītu klimata pārmaiņu esamībai piekrīt vidēji 91% dabas zinātnieku (diapazons 84% līdz 100%). Augstāks piekrišanas biežums tiek novērots zinātniekos, kuru ekspertīzes joma vairāk saistīta ar klimata pētniecību [6-8]. Pētījumi, kuros tika apskatīti tieši klimata pētnieku paustie viedokļi, parāda, ka vidēji 93% klimata pētnieku piekrīt cilvēku radītu klimata pārmaiņu esamībai (diapazons no 86% līdz 100%) [5-13].

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais Klimata Pārmaiņu Panelis (IPCC) [16] 2014. gadā publicēja piekto ziņojumu par klimata pārmaiņām. Tas balstās uz aptuveni 9200 recenzētiem zinātniskiem pētījumiem un rakstīšanā galvenokārt piedalījās zinātnieki. IPCC ziņojums ļauj cilvēkiem bez ekspertīzes attiecīgajās tēmās (sabiedrībai un valdībām) gūt ieskatu ļoti plašos un sarežģītos ar klimatu saistītos jautājumos.

Ziņojuma kopsavilkumā autori raksta, ka klimata pārmaiņu esamība ir nepārprotama un to vērā ņemami ietekmē cilvēku darbība.

Darba 167 lapaspusēs apkopotie pētījumi parāda cilvēku radītas klimata pārmaiņas un individuāli apskata dažādus ekoloģiskos un sociālekonomiskos klimata pārmaiņu aspektus, kā arī to nākotnes paredzējumus.

Klimata pārmaiņu skeptiķi bieži min, ka IPCC ziņojumi ir pārāk politizēti. Tādēļ būtu interesanti uzzināt, ko par šiem ziņojumiem domā paši zinātnieki. Deniss Brejs (Dennis Bray) 2010. gadā veica pētījumu [13], kur viņš aptaujāja 291 klimata zinātniekus par šīs organizācijas ceturto klimata pārmaiņu ziņojumu (2007). Aptuveni vienai trešdaļai pētnieku bija saistība ar IPCC. Diemžēl šāds pētījums nav veikts par jaunāko (piekto) IPCC ziņojumu.

Aptaujā tika apskatīti četri klimata faktori – temperatūra, nokrišņi, globālā jūras līmeņa celšanās un ekstrēmi laikapstākļi.

Tika izvērtēts, vai IPCC ziņojums akurāti parāda vienprātību par šiem faktoriem, to nākotnes paredzējumiem, un ietekmi. Atkarībā no jautājuma un faktora, aptuveni 43% līdz 60% uzskatīja, ka reprezentācija ir akurāta. No pētniekiem, kas tam nepiekrita, vairums uzskatīja, ka klimata pārmaiņu apjoms un ietekme ir novērtēti par zemu.

Neskatoties uz zinātnieku vienprātību, joprojām tiek izplatīti maldinoši viedokļi par globālajām klimata pārmaiņām.

Šī gada augustā Aleksandra Petersena (Alexander Petersen) grupas publicētā pētījumā [17] tika salīdzināta “redzamība” ziņu medijos starp 386 prominentākajiem klimata pārmaiņu noliedzējiem un 386 zinātniskajā literatūrā citētākajiem klimata pētniekiem. Neskatoties uz klimata zinātnieku ekspertīzi, trīsdesmit lielākajos ASV ziņu medijos abas grupas tika reprezentētas vienlīdz bieži. Ja ņem vērā arī mazāk populārus ziņu avotus, klimata pārmaiņu noliedzēju iekļaušana rakstos pārsniedz klimata ekspertu par 49%.

Šī gada 7. oktobrī portālā LA.lv tika publicēts Vijas Beinertes raksts “Zaļš ir jauns sarkanais” [18]. Rakstā autore runāja par to, ka klimata ārkārtas situācija nepastāv, un par konfliktu starp klimata zinātniekiem un klimata aktīvistiem. Kā galvenais avots šajā rakstā tika izmantota vēstule [19], ko Apvienoto Nāciju Organizācija saņēma no Gusa Berkhauta (Guus Berkhout) un 500 “ekspertiem”, no kuriem tikai 10 paši sevi sauc par klimata zinātniekiem (parakstītājos bija pat pensionēts pilots, radiologs un arhitekts). Vairāki klimata zinātnieki kritizē vēstuli, sakot, ka tās saturs ir nezinātnisks un tās autori izplata maldinošu informāciju [20][21].

Daļa no 500 “ekspertiem” [22] ir saistīti ar organizācijām, kas tieši saņem finansējumu no fosilā kurināmā ieguves firmām kā ExxonMobil un Koch Industries apakš kompānijām [23-25]. Pats vēstules autors Gus Berkhauts ir desmit gadus strādājis naftas firmā Shell. Korporāciju lobēšanu pētošā bezpeļņas organizācija Influence Map 2019. gadā publicēja ziņojumu [26], kur tika parādīts, ka Shell gadā iztērē vidēji 49 miljonus ASV dolāru lobēšanā pret valdību iniciatīvām, kas cīnās ar klimata pārmaiņām. Berkhauta saistība ar fosilā kurināmā ieguves firmām nebeidzas ar Shell. Viņš ir dibinājis Delphi Consortium – organizāciju, kas veic seismiskos pētījumus fosilā kurināmā ieguves firmām [27].

Saistība ar šīm firmām automātiski nediskvalificē vēstules autora viedokli, bet tam vajadzētu likt aizdomāties, kādēļ viņa viedoklis ir pretrunā ar klimata zinātnieku uzskatiem.

Ja kādam ir interešu konflikts, viņš pats nestrādā kā zinātnieks konkrētajā jomā, un viņa viedoklis nesakrīt ar jomas ekspertiem, manuprāt, ir pamatoti uzskatīt, ka viņa viedokli var ietekmēt finansiāli motīvi.

Cilvēku radītu klimata pārmaiņu sekas jau ir redzamas mūsdienās. Pēc 2002. gada Pasaules Veselības Organizācijas ziņojuma [28], klimata pārmaiņas, kas radušās starp 1970. un 2000. gadu, ir atbildīgas par 150 tūkstošiem nāvju gadā un saīsinātu cilvēku dzīves ilgumu. Nāves cēloņi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir nepietiekams uzturs, slimības (hroniska caureja, malārija, Denges drudzis), karstums (sirds un plaušu problēmas vecos cilvēkos) un savainojumi ekstrēmos laikapstākļos (plūdi, vētras). Turklāt ar klimata pārmaiņām saistīto nāvju skaits gadā draud pieaugt.

Pēc vairākiem uz pagātnes pētījumiem balstītiem modeļiem, starp 2030. un 2050. gadu klimata pārmaiņas būs atbildīgas par papildu 250 tūkstošiem nāvju gadā [29]. Klimata pārmaiņas rada arī citas nopietnas sekas [28][30] – savainojumus, bezpajumtniecību, piespiedu migrāciju, nabadzību un badu.

Dažkārt mediji un publiskas personas neakurāti ziņo par klimata pārmaiņu pētījumiem un piemin tikai ekstrēmākos paredzējumus, bet tas nenozīmē, ka klimata pārmaiņas nenotiek un tām nav vērā ņemamu seku.

Konflikts starp aktīvistiem un zinātniekiem, ja tāds ir, noris detaļās un niansēs, nevis liela mēroga jautājumos. Starp šīm grupām nav arī strikta robeža; viņi nestāv dažādās pusēs.

Zinātnieki bieži paši piedalās klimata pārmaiņu gājienos un protestos [31]. Slavenības, naftas industrijas darbinieki un politiski ideologi nav klimata eksperti, pie kuriem vērsties ar jautājumiem par šo tēmu. Es iesaku sekot pašas Vijas Beinertes kritizētās Grētas Tunbergas teiktajam, ko jaunā aktīviste lūdza ASV kongresam, tam pasniedzot ANO starptautiskā klimata pārmaiņu paneļa ziņojumu – “es vēlos, lai Jūs klausāties zinātniekos” [32].

Atsauces:

1. World Meterological Organization. 2019. Frequently Asked Questions. World Meteorological Organization website.

2. Moher, D. et al. 2019. Preferred Reporting Items for Systematic Reviews and Meta-Analyses: The PRISMA Statement. PLOS Medicine.

3. Quah, S. et al. 2015. International Encyclopedia of Public Health 2nd Edition. Elsevier Academic Press.

4. Hoffman, J. 2015. Biostatistics for Medical and Biomedical Practitioners. Elsevier Academic Press.

5. Cook, J. et al., 2013. Quantifying the consensus on anthropogenic global warming in the scientific literature. Environmental Research Letters 8(2).

6. Doran, P. et al. 2011. Examining the Scientific Consensus on Climate Change. EOS Trans. Am. Geophys. Union 90.

7. Stenhouse, N. et al. 2014. Meteorologists’ Views About Global Warming: A Survey of American Meteorological Society Professional Members. Bull. Am. Meteorol. Soc.

8. Verheggen, B. et al. 2014. Scientists’ Views about Attribution of Global Warming. Environmental Science & technology.

9. Oreskes, N. 2004. The Scientific Consensus on Climate Change. Science 306(5702).

10. Anderegg, W. et al. 2010. Expert credibility in climate change. Proc Natl Acad Sci USA 107(27).

11. Bray, D., von Storch, H. 2016. The Bray and von Storch 5th International Survey of Climate Scientists 2015/2016. Helmholtz-Zentrum Geesthacht.

12. Rosenberg, S. 2010. Climate change: a profile of US climate scientists’ perspectives. Climate Change.

13. Bray, D. 2010. The scientific consensus of climate change revisited Environmental Science & Policy. Environmental Science & Policy.

14. Carlton, J.S., et al. 2015. The climate change consensus extends beyond climate scientists. Environmental Research Letters.

15. Fenworth, S.J. et al. 2012. The structure of scientific opinion on climate change. Int. J. Public Opinion.

16. IPCC Fifth Assessment Report. 2014.

17. Petersen, A. et al. 2019. Discrepancy in scientific authority and media visibility of climate change scientists and contrarians. Nature Communication.

18. Beinerte, V. 2019. Zaļš ir jaunais sarkanais. Latvijas Avīze.

19. Berkhout, G. et al. 2019. There is no climate emergency. Clintel website

20. Johnson, S. et al. 2019. Letter signed by “500 scientists” relies on inaccurate claims about climate science. Climate Feedback.

21. Johnson, S. et al. 2019. Letter signed by “500 scientists” relies on inaccurate claims about climate science. Climate Feedback (pielikums: scientific annotation in context). Climate Feedback.

22. Berkhour, G. et al. 2019. There is no climate change. 2019. Clintel website.

23. Collet-White, R. 2019. Climate Science Deniers Planning European Misinformation Campaign, Leaked Documents Reveal. Desmog UK website.

24. Desmog. 2015. Exxonmobil’s $33 million campaign to sow doubt and denial about global warming. Desmog website.

25. Greenpeace. 2018. Koch Industries: Secretly Funding the Climate Denial Machine. Greenpeace

26. Influence Map. 2009. Big Oil’s Real Agenda on Climate Change. Influence map website.

27. Internetā šeit.

28. World Health Organization. 2002. Quantifying selected major risks to health. The World Health Report 2002.

29. World Health Organization. 2014. Quantitative risk assessment of the effects of climate change on selected causes of death, 2030s and 2050s.

Saistītie raksti

30. Moore, F. et al. New science of climate change impacts on agriculture implies higher social cost of carbon. Nature Communations 8(1607). 2017.

31. Schiermeier, Q. et al. 2019. Scientists worldwide join strikes for climate change. 2019. Nature: News in Focus.

32. ‘Listen to the Scientists,’ Greta Thunberg Says to Congress. 2019. New York Times website.

LA.lv