Melngalvju nams un Rolanda statuja Rātslaukumā.
Melngalvju nams un Rolanda statuja Rātslaukumā.
Foto: LETA/Edijs Pālens

RTAB: VK revidenti tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā 0

Valsts kontrolei (VK) ir tiesības veikt revīzijas, tomēr audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, paziņojis RTAB.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

“Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,” teikts biroja paziņojumā.

RTAB skaidro, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot.
CITI ŠOBRĪD LASA

“VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols “Live Riga”, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,” savu lietderību pamato RTAB.

Biroja skatījumā, Latvijā ir viens no straujākajiem tūristu skaita pieaugumiem ES. Lai sasniegtu šos rezultātus, bijis jāiegulda “ilgstošs un konsekvents darbs, jo Rīga piedalās nežēlīgā konkurencē ar daudzām citām valstīm un pilsētām, kurām tūrisma tradīcijas ir senākas un izkoptākas”. “Mūsu mērķa tirgi ir Vācija, Somija, Zviedrija, Nīderlande, Igaunija, Lietuva, Norvēģija, Dānija, Ukraina, Krievija. Šie tirgi arī ir tie, kas dod lielāko tūrisma pieaugumu. Neviena cita institūcija nav veikusi tik ilgas un mērķtiecīgas tūristu piesaistes mārketinga aktivitātes kā RTAB. Un kuram gan ir šaubas, ka tūrisma magnēts Latvijā ir Rīga? No tūristu skaita pieauguma iegūst visi – tiek celtas jaunas viesnīcas, atvērti restorāni, uzplaukst citi pakalpojumu veicēji – tūristi ir viens no ekonomikas pieauguma veicinātājiem. Rīgā kopš RTAB darbības sākuma ir audzis viesnīcu un restorānu skaits, un tajos strādā Rīgas un Latvijas iedzīvotāji,” raksta RTAB.

RTAB skatījumā, VK neesot mēģinājusi saskatīt un noliegusi korelāciju starp RTAB “īstenotajām mērķtiecīgajām aktivitātēm un pārliecinošajiem tūrisma pieauguma rādītājiem”.

“To nevarot pierādīt. Diemžēl, VK nespēja pārliecināt arī Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) teiktais, ka, pateicoties RTAB aktivitātēm Rīgā, LIAA vairāk varējusi vērsties pārējās Latvijas virzienā. Arī RTAB dibinātāji no nozares puses – “airBaltic”, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir ļoti atzinīgi novērtējušas RTAB ieguldījumu tūrisma attīstībā,” uzsver RTAB.

“Revīzijā esot konstatēts, ka darbinieki bieži komandējumos nosūtīti bez pietiekama pamatojuma, nav arī skaidra pamatojuma sadarbības veidošanai, kā rezultātā tika veikts izlietotā finansējuma izvērtējums. Tā rezultātā konstatēti darbinieku nepamatoti tēriņi. Atbildam – visi komandējumi un tēriņi ir mērķtiecīgi pamatoti un balstīti viesmīlības nozares pamatprincipos,” paziņojis RTAB, “VK arī kļūdaini norāda, ka RTAB administratīvajiem izdevumiem katru gadu tērē aptuveni vienu miljonu eiro, kas ir 19-20% no kopējiem izdevumiem, no kuriem izdevumi atalgojumam ir aptuveni 0,4 miljoni eiro. Patiesībā administratīvie izdevumi ir 7%, vienkārši VK ir pieļāvusi kļūdu un tikai sev saprotamu iemeslu dēļ RTAB administratīvajos izdevumos ieskaitījusi arī Rīgas Tūrisma informācijas centra izdevumus.”

Reklāma
Reklāma

RTAB paziņojumā uzsvēris, ka revīzijas ziņojumā minētā darbinieku skaita samazināšana veikta RTAB stratēģiska lēmuma ietvaros sakarā ar to, ka būtiski samazinājies RTAB budžets no 5,9 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 3,7 miljoniem eiro 2019.gadā (38%). RTAB arī vēlas norādīt VK, ka revīzijas ziņojumā konsekventi tiekot nenovērtēta RTAB loma Rīgas tūrisma industrijā, jo VK ieskatā par visiem panākumiem nav iespējams konstatēt RTAB ieguldījumu, savukārt par visām neveiksmēm atbildība ir jāuzņemas tikai RTAB. “Organizācija nevar būt atbildīga tikai par kāda darba, iespējams, nesekmīgajiem aspektiem, neesot atbildīga arī par pozitīvajiem,” uzsver birojs.

“Darbā, kā jau darbā, var būt problēmas, taču tās ir mazākas nekā lielais pienesums, ko esam veicinājuši. Konstruktīvas kritikas ietvaros jau esam pieņēmuši nepieciešamos lēmumus un esam gatavi to darīt arī turpmāk,” teikts RTAB paziņojumā.

Kā ziņots, VK revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revīzijā “Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība” VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – RTAB un “Riga.lv”.

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.