“Saeima un valdība dara visu, lai likvidētu Liepājas un Daugavpils universitātes,” atklāj profesors Jurs 13
Pašlaik gan Saeima, gan Ministru kabinets dara visu, lai ar neizpildāmu kritēriju par 4000 studējošo likvidētu Liepājas Universitāti (LiepU) un Daugavpils Universitāti (DU), šādu viedokli aģentūrai LETA pauda LiepU profesors Pāvels Jurs.
Jurs atzīmēja, ka “samērā gludi un bez īpašas aizķeršanas, ja neskaita atsevišķo opozīcijas deputātu iebildumus”, koalīcija virza reformas augstākajā izglītībā, paredzot virkni dažādu pārmaiņu. Jurs atzīstot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet esot jautājums, kādas pārmaiņas notiks un kā tās tiek vai tiks īstenotas. Viena no iecerēm ir atņemt universitātes statusu LiepU un DU, kā argumentu nosakot kvantitatīvu kritēriju – 4000 studentu.
“Tātad, ja LiepU un DU nav 4000 studējošo, tad attiecīgi universitātes nav pelnījušas saukties par universitātēm. Kas? Ko? Kāpēc? Nudien nav izprotams, kāpēc tika izdomāts tieši šāds kritērijs? Kāpēc ne 3000 vai 5000 studentu, bet tieši 4000? Manuprāt, šāda pieeja ir absurda un nepamatota,” uzskata Jurs.
Viņš ir pateicīgs atsevišķiem Saeimas deputātiem, kuri “redz un apzinās situācijas nopietnību, atklāti iestājoties pret ideju Liepājas un Daugavpils pilsētām atņemt universitātes”. Jurs pārmet, ka politiķi esot apliecinājuši savu divkosīgumu – kad ir izdevīgi, īpaši pirms Saeimas vēlēšanām, tad visi kā viens ir gatavi attīstīt, atbalstīt augstāko izglītību, zinātni, pētniecību un reģionu attīstību, bet tagad rīkojoties pretēji solījumam.
“Vai augstākajai izglītībai Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas? Protams, bet pārmaiņas jau nenozīmē bremzēšanu vai iznīcināšanu – mēs varam efektivizēt un modernizēt, mēs varam pilnveidot un attīstīt, taču nevajadzētu nievāt un ignorēt, nevajadzētu, slēpjoties aiz skaitļiem, atņemt Kurzemes un Latgales jauniešiem iespēju studēt universitātē,” izteicies profesors.
Viņš domā, ka abas universitātes esot “nozīmīgs Latvijas izaugsmes resurss un potenciāls”, abām universitātēm esot bagāta un unikāla pieredze, augsti sasniegumi nacionālā un starptautiskā mērogā. Soli pa solim gan Liepājas, gan Daugavpils Universitāte ir izpildījušas visas nepieciešamās prasības, lai atbilstoši pašreizējam Augstskolu likumam atbilstu universitātēm, taču tagad nevienam sasniegumam, nevienam panākumam nav nozīmes, jo visu izsaka politiskā griba, kritizē Jurs.
“Atjaunotās Latvijas valsts vēsturē mēs ne vienu vien reizi esam bijuši liecinieki politiskām ambīcijām un nepamatotiem politiskiem lēmumiem, taču diemžēl tik aprobežota pieeja nenesīs nekādu labumu Latvijai un Latvija sabiedrībai,” uzskata Jurs.
Jura skatījumā, pazaudējot universitātes Latvijas reģionos, tiekot “apdraudēta ne tikai daudzpusīgas augstākās izglītības ieguves iespējas jauniešiem un kropļots darba tirgus reģionos, negatīvi iespaidojot tautsaimniecības rādītājus, bet arī netiek nodrošināta zinātniski pētnieciskās darbības pēctecība un sabalansēta attīstība”. Faktiski mēs varam nonākt līdz Latvijas reģionālai segregācijai, spriež Jurs.
LETA jau ziņoja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.
Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm.
Savukārt sabiedrības iniciatīvas platformā “Manabalss.lv” sākta paraksta vākšana ar mērķi saglabāt universitātes Latvijas reģionos. Iniciatīvas autors Uldis Zupa norāda, ka vēlas novērst diskriminējošo attieksmi pret augstākās izglītības un zinātnes attīstību Kurzemē un Latgalē, kā arī nepieļaut jauniešu vēl lielāku aizplūšanu uz Rīgu, bet gan nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto Latvijas policentrisko attīstību.
Kā uzsver iniciatīvas autors, ir nepieciešams izslēgt no Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā skaitlisko rādītāju universitātēm – nodrošināt ne mazāk kā 4000 studējošo.
