Andis Kudors: “Ar šo gājienu tiek iepliķēti visi Krievijas propagandisti” 0
ASV izlūkdienesta vadītāja vizīte Latvijā ir nozīmīgs politisks un drošības signāls, kas apliecina Vašingtonas interesi par Baltijas reģionu. Tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs, ārpolitikas eksperts Andis Kudors.
Kudors vizīti vērtēja pozitīvi, īpaši ņemot vērā tās iespējamo simbolisko nozīmi. Viņaprāt, ASV augsta līmeņa amatpersonas atrašanās Latvijā ir pretsvars Krievijas propagandai, kas gadiem ilgi mēģina radīt priekšstatu, ka ASV interese par Baltijas valstīm esot ierobežota un NATO drošības garantijas neesot uzticamas.
Eksperts uzskata, ka šāda vizīte pati par sevi nosūta skaidru vēstījumu gan Latvijai, gan Krievijai. Tā apliecina, ka Baltijas reģions joprojām ir ASV drošības interešu lokā un ka NATO saistības pret reģionu nav tikai formāls jautājums.
“Es skatu šo vizīti pozitīvi Latvijai, jā, tātad ar šo tiek iepliķēti visi Krievijas propagandisti, kas saka, ka ASV neinteresē Baltijas valstis,” norādīja Kudors.
Vienlaikus Kudors aicināja nesteigties ar konkrētiem secinājumiem par vizītes saturu. Publiskajā telpā izskanējušas ziņas par iespējamo tikšanos ar Krievijas izlūkdienestu vadību, tomēr precīzi vizītes mērķi un sarunu saturs nav publiski zināms.
Eksperts atgādināja, ka izlūkdienestu komunikācija pēc savas būtības atšķiras no parastas publiskās diplomātijas. Ja informācija par kādu tikšanos vai tās saturu nonāk medijos, nav iespējams automātiski pieņemt, ka publiskots viss notikušais vai ka katra detaļa ir pilnībā patiesa. Tādēļ Kudors uz iespējamo tikšanās saturu raugās piesardzīgi un uzsver, ka daļa publiski izskanējušās informācijas pagaidām jāuztver kā iespējamie scenāriji, nevis apstiprināti fakti.
Kudors pievērsa uzmanību arī vizītes ģeogrāfijai. Ja ASV amatpersonas ceļš uz Maskavu un no tās bija saistīts ar Rīgu, arī tas kalpo kā politisks vēstījums. Viņš atgādināja par bijušā ASV prezidenta Džordža Buša vizīti, kad ASV prezidents pirms došanās uz Maskavu apmeklēja Rīgu. Pēc Kudora domām, šādos gadījumos svarīgs nav tikai pats tikšanās saturs, bet arī tas, kādā secībā un vietās tiek veidota augsta līmeņa vizīšu programma.
Tas ļauj sabiedrotajiem un citiem starptautiskās politikas dalībniekiem nolasīt papildu vēstījumus. Šajā gadījumā, pēc Kudora vērtējuma, signāls Latvijai ir labvēlīgs.
Publiski nav pieejama pilnīga informācija par to, ar ko tieši ASV izlūkdienesta vadītājs tikās un kādi jautājumi tika apspriesti. Kudors pieļāva, ka sarunas varētu būt ilgušas vairākas stundas un tajās varētu būt piedalījušies dažādu Krievijas izlūkdienestu struktūru pārstāvji. Viņš minēja arī iespēju, ka sarunās varētu būt piedalījušies FSB struktūru pārstāvji, taču vienlaikus uzsvēra, ka tās ir tikai viņa hipotēzes.
Kudors arī pieļāva, ka sarunās varētu būt apspriesta Krievijas sadarbība ar Irānu. Šis jautājums ASV esot nozīmīgs, ņemot vērā Krievijas un Irānas sadarbību izlūkošanas jomā un iespējamo satelītinformācijas nodošanu.
Tāpat kā viena no iespējamām sarunu tēmām tika minēta Ukraina. Tomēr arī šajā gadījumā eksperts uzsvēra, ka bez oficiālas informācijas nav iespējams droši apgalvot, kādi jautājumi patiešām tika apspriesti.
