Partijām, kuras līdz šim nav bijušas pārstāvētas parlamentā, jāapgūst Saeimas darba noteikumi. Attēlā: partijas “Progresīvie” pārstāvji apmācībām darbam Saeimas Sēžu zālē pulcējās 25. oktobrī. Tribīnē – jaunievēlētais deputāts Atis Švinka.
Partijām, kuras līdz šim nav bijušas pārstāvētas parlamentā, jāapgūst Saeimas darba noteikumi. Attēlā: partijas “Progresīvie” pārstāvji apmācībām darbam Saeimas Sēžu zālē pulcējās 25. oktobrī. Tribīnē – jaunievēlētais deputāts Atis Švinka.
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

Sākas 14. Saeimas laiks: vecas sejas jaunos spēkos, solījumu došana un darāmo darbu saraksts 28

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
VIDEO. Krimā notriektas raķetes atlūzas nogalinājušas piecus cilvēkus, vairāk nekā 100 ievainoto
Lasīt citas ziņas

Jaunajā Saeimā, kas šodien, 1. novembrī, sanāk uz pirmo sēdi, būs četri jauni politiskie spēki – “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā”, kā arī “Progresīvie” un “Stabilitātei”. Taču divos pirmajos jauns ir tikai nosaukums, bet no tiem ievēlēti vairāki pieredzējuši politiķi. Daļa parlamentā­riešu no vairākām partijām Saeimā atgriežas pēc pārtraukuma. No 13. Saeimas deputātiem jaunajā Saeimā ir ievēlēta tikai viena ceturtā daļa. Iepriekš nomainījās divas trešdaļas deputātu.

Pirmajā Saeimas sēdē pilnvaras noliks Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība, bet tā turpinās darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai. No esošās valdības 14. Saeimā ir ievēlēti tikai četri politiķi – K. Kariņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkē­vičs (“JV”), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

CITI ŠOBRĪD LASA

Jauno Saeimu uzrunās Valsts prezidents Egils Levits, kuram būtu tiesības šajā dienā nosaukt personu, kurai plāno uzticēt valdības veidošanu. Taču E. Levits ir paziņojis, ka to darīs tikai tad, kad “valdības deklarācijas projektā būs pietiekami skaidri iezīmējušies veicamie darbi un būsim droši, ka šī valdība ir apņēmusies izdarīt ko jēdzīgu”.

Pirmajā Saeimas sēdē deputāti dos svinīgo solījumu vai zvērestu. Pēc tam Saeima apstiprinās deputātu pilnvaras. Iepriekš daļai deputātu solījumu ir nācies atkārtot, jo tas ir jānorunā precīzi.

Uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, deputāti arī sola “savus pienākumus pildīt pēc labākās apziņas”, bet ne viens vien tā vietā ir pateicis “pēc labākās sirdsapziņas”. Tad solījums jāatkārto vēlreiz. Tas bijis jādara arī deputātiem, kuri zvērestu deva latgaliski vai “ventiņu mēlē”.

Šo sēdes daļu vēl vadīs 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Pēc tam notiks Saeimas prezidija vēlēšanas. Šoreiz prezidiju jaunā sastāvā varētu pārvēlēt pilnībā. Saeimas priekšsēdētāja amatu plānots uzticēt “Apvienotajam sarakstam”, priekšsēdētāja biedra posteņus – “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai, bet sekretāra un viņa biedra amatus opozīcijai – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un “Progresīvajiem”. ZZS 13. Saeimā nebija pārstāvēta prezidijā, bet 14. Saeimā ārpus tā var palikt “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”.

Jauna Saeima, zināmi politiķi

Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji Juris Jakovins (no kreisās) un Harijs Rokpelnis apmācībās darbam Saeimā.
Foto: Reinis Inkēns/LETA

Saeimas vēlēšanās labējo partiju vēlētājs parādīja, ka balso par stabilitāti un prognozējamību. Par to liecina atbalsts “Jaunajai Vienotībai”, Zaļo un zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai, kas vairākās valdībās ir strādājušas kopā arī koalīcijā. Taču arī “Apvienotā saraksta” (“AS”) frakcijā būs cilvēki ar lielu politisko pieredzi – tāda ir Mārim Kučinskim un Raimondam Bergmanim. Latvijas politikā ir zināms arī Didzis Šmits un Edgars Tavars. Saeimā pēc pārtraukuma atgriežas arī “AS” deputāti Edvards Smiltēns, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks un Juris Viļums.

Reklāma
Reklāma

Saeimā atgriežas arī viens no ilggadējiem ZZS līderiem Augusts Brigmanis. “Latvija pirmajā vietā” četri no deviņiem deputātiem ir ar iepriekšējo parlamentāro (trīs arī ar valdības) darba pieredzi – tāda ir arī Aināram Šle­seram un Vilim Krištopanam. Gana populārie uzvārdi devuši iespēju par Saeimas deputātiem kļūt arī abu dēliem – Kristapam Krištopanam un Ričardam Šleseram, kurš ir arī viens no jaunākajiem deputātiem, dzimis 1997. gadā. Par viņu jaunāks ir tikai Iļja Ivanovs (“Stabilitātei”), dzimis 1999. gadā. Par abu vienaudzi var uzskatīt arī 1996. gadā dzimušo Dāvi Mārtiņu Daugavieti (“JV”).

Nacionālās apvienības frakcijā būs vismazākās izmaiņas, jo no 13 deputātiem astoņi strādāja arī 13. Saeimā, bet divi bija valdībā. Savukārt “Progresīvajos” un “Stabilitātei” nebūs neviena deputāta ar parlamentāro pieredzi. “Stabilitātei” pagaidām ir lielais nezināmais, kas ar 11 mandātiem pretendē uz to vietu, kurā bija “Saskaņa”. Taču “Saskaņa” bija prognozējama opozīcija, ar kuru valdības partijas ik pa laikam sadarbojās, lai panāktu balsojumos sev vēlamo iznākumu, bet “Stabilitātei” sevi pieteikusi kā daudz radikālāku un grūtāk prognozējamu partiju.

Pārstāvētās partijas – vairāk

Pierasts, ka Saeimas vēlēšanās piedalās arī partiju apvienības. Saeimā būs septiņas frakcijas, bet tajā pārstāvēto partiju skaits ir lielāks. No “Jaunās Vienotības” ir ievēlēti “Vienotības”, partiju “Kuldīgas novadam” un “Valmierai un Vidzemei” deputāti, no ZZS – Latvijas Zemnieku savienības un LSDSP, kas pārstāvēta ar diviem deputātiem. “Progresīvo” frakcijā būs deputāts no partijas “Mēs – Talsiem un novadam”, “Latvija pirmajā vietā” – “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētājs Oļegs Burovs. “Apvienoto sarakstu” veido Latvijas Reģi­onu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija.

Jauna pieeja ir bezpartijisko ekspertu kandidēšana vēlēšanās – vairāki profesionāļi no malas būs gan “AS” frakcijā, gan “Progresīvajos” – par iestāšanos partijā gan īsi pirms Saeimas sanākšanas ir paziņojusi Skaidrīte Ābrama. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka par bezpartijisko deputātu darbību atbildību uzņemas “Progresīvie”, bet neskaidrāks ir, kas to darīs vairāku partiju veidotajā “Apvienotajā sarakstā”, jo tā līderis Uldis Pīlēns arī nav nevienā partijā un nekandidēja vēlēšanās.

“Latvijas Avīze” piedāvā iepazīt jaunā parlamenta deputātus. 

Šodien uz pirmo sēdi sanāk 14. Saeima. “Latvijas Avīze” piedāvā iepazīt jaunā parlamenta deputātus. Informācijā norādām parlamentāriešu dzimšanas gadu, izglītību un specialitāti, līdzšinējo darbavietu. Izmantoti dati saīsinātā veidā no pašu deputātu kandidātu sniegtās informācijas Centrālajai vēlēšanu komisijai, lielā informācijas apjoma dēļ nenorādām visas norādītās darbavietas un iegūtās specialitātes un grādus. Atsevišķos politisko spēku sarakstos kandidēja politiķi no dažādām partijām – tiem deputātiem norādām viņu pārstāvēto partiju.

“Jaunā Vienotība”, 26 deputāti

Hosams Abu Meri (1974)

LMA, ārsts; LU medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts, gastroenteroloģija. Ārsts gastroenterologs.

Arvils Ašeradens (1962)

LVU, ekonomiskā ģeogrāfija. 13. Saeimas deputāts.

Inga Bērziņa (1963)

LU, ģeogrāfijas maģistre. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Partija “Kuldīgas novadam”.

Andrejs Ceļapīters (1964)

LU, jurists. Madonas novada domes deputāts.

Anda Čakša (1974)

LMA, ārste; RSU, pediatrija. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, MBA veselības aprūpes vadība. 13. Saeimas deputāte.

Raimonds Čudars (1974)

LU, jurists. Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Mārtiņš Daģis (1976)

LU, pedagogs. Aizkraukles novada domes deputāts.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis (1996)

RJA, starptautiskās tiesības un diplomātija. Eiropas Parlamenta deputāta padomnieks.

Mārtiņš Felss (1984)

LLU, programmēšanas inženieris, sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā. LPKS “Latraps” Aizkraukles – Jēkabpils reģiona vadītājs.

Andrejs Judins (1970)

LU, jurists. 13. Saeimas deputāts.

Inese Kalniņa (1967)

LU, matemātikas pasniedzēja, doktora grāds tiesību zinātnēs. LU docente.

Irma Kalniņa (1950)

Ohaio Universitāte, pedagoģe. SIA “Irmas Kalniņas konsultācija” valdes locekle.

Zanda Kalniņa-Lukaševica (1978)

LKA, sociāli karitatīvais darbs; LU, doktora grāds vadības zinātnē. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Artūrs Krišjānis Kariņš (1964)

Augstskola “Sv. Jāņa koledža”, bakalaura studijas matemātikā, filozofijā un literatūrā; Pensilvānijas Universitāte, PhD grāds lingvistikā. Ministru prezidents.

Rihards Kozlovskis (1969)

LSPA, sporta pedagogs; LU, jurists. 13. Saeimas deputāts.

Agnese Krasta (1986)

LU, maģistra grāds tiesību zinātnē, sociālo zinātņu bakalaurs politikas zinātnē. Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos.

Ainars Latkovskis (1967)

LU, vēsturnieks. Džordža Vašingtona Universitāte, starptautisko attiecību maģistrs. 13. Saeimas deputāts.

Inese Lībiņa-Egnere (1977)

Alberta Ludviga Universitāte, LL.M. grāds (Legum Magister); LU, tiesību doktora zinātniskais grāds. Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Jānis Patmalnieks (1980)

LU, jurists, humanitāro zinātņu maģistrs filozofijā. Ministru prezidenta biroja vadītājs.

Anna Rancāne (1959)

LVU, inženiere ekonomiste. Rēzeknes novada domes deputāte. Nav nevienā partijā.

Edgars Rinkēvičs (1973)

LU, vēstures bakalaurs, politikas zinātnes maģistrs starptautiskajās attiecībās; ASV Nacionālās aizsardzības universitāte, Nacionālās drošības resursu stratēģijas maģistrs. Ārlietu ministrs.

Uģis Rotbergs (1961)

LLA, inženieris mežkopis. Rīgas Biznesa institūts, augstākā līmeņa vadība. Rīgas domes deputāts; Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs.

Evika Siliņa (1975)

LU, juriste; RJA, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās. Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre.

Jānis Skrastiņš (1970)

RPIVA, komercdarbība, uzņēmumu un iestāžu vadība, uzņēmējdarbība. Valmieras novada domes deputāts, Valmieras novada Civilās aizsardzības un Ugunsdzēsības nodaļas vadītājs. Partija “Valmierai un Vidzemei”.

Zane Skujiņa (1993)

LU, sociālo zinātņu bakalaura grāds žurnālistikā un komunikācijā. RSU, Sociālo zinātņu maģistra grāds informācijas un komunikācijas zinātnēs. Latvijas Paralimpiskā komiteja, projektu vadītāja un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Agita Zariņa-Stūre (1971)

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras skolotāja; RPIVA, skolvadības maģistrs; LU, pielīdzināts pedagoģijas maģistrs. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore.

Zaļo un zemnieku savienība, 16 deputāti

Uldis Augulis (1972)

LU, finanšu vadība. 13. Saeimas deputāts.

Andris Bērziņš (1955)

LU, franču valodas un literatūras specialitāte, filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikācija. Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis.

Anita Brakovska (1961)

DPI, bioloģijas un ķīmijas skolotāja. Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietniece. Pārstāv LSDSP.

Augusts Brigmanis (1952)

LLA, agronoms ekonomists. Zemnieku saimniecības “Priedule” īpašnieks.

Gundars Daudze (1965)

RMI, ārsts pediatrs, anesteziologs reanimatologs. 13. Saeimas deputāts; Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs. Partija “Latvijai un Ventspilij”.

Juris Jakovins (1961)

RMI, vispārējās prakses ārsts. Valmieras novada domes deputāts; SIA “Kārvins” valdes loceklis; SIA “Leilands un Putnis” arodārsts.

Līga Kļaviņa (1968)

LU, filologs, angļu valoda un literatūra; DU, maģistra grāds pedagoģijā – skolvadībā; RA, finanšu un grāmatvedības vadītājs, ekonomists; RTU, maģistra grāds ekonomikā. Jēkabpils novada domes deputāte.

Līga Kozlovska (1957)

RMI, ārste; LMA, ģimenes ārste. Ģimenes ārste; Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente.

Armands Krauze (1970)

LLU, agronoms dārzkopis. 13. Saeimas deputāts.

Gunārs Kūtris (1960)

LU, jurists – maģistrs. LU Juridiskās fakultātes katedras vadītājs, lektors.

Kaspars Melnis (1989)

RTU, transportbūve. Malnavas koledža, uzņēmējdarbības speciālists lauksaimniecībā; JK, tiesību zinātne; RTA, vadības zinību maģistrs; Rēzeknes novada domes deputāts; SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Daiga Mieriņa (1969)

LLU, lauksaimniecības zinātne; RTU, maģistra grāds visaptverošajā kvalitātes vadībā. Ādažu novada domes deputāte.

Harijs Rokpelnis (1987)

REA, ekonomika un biznesa vadība. Valmieras novada domes deputāts; SIA “L.P.Jana” projektu vadītājs.

Viktors Valainis (1986)

RTU, nekustamo īpašumu ekonomists. 13. Saeimas deputāts; Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Andrejs Vilks (1954)

Omskas augstākā milicijas skola, jurists. RSU Juridiskās fakultātes profesors. Partija LSDSP.

Jānis Vucāns (1956)

LVU, pielietojamā matemātika. Baltkrievijas Valsts universitāte, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts; LU, matemātikas doktors. 13. Saeimas deputāts; Ventspils Augstskolas viesprofesors, vadošais pētnieks; SIA “IT kompetences centra” vadošais pētnieks. Partija “Latvijai un Ventspilij”.

“Apvienotais saraksts″ – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, 15 deputāti

Česlavs Batņa (1979)

JVLMA, maģistra grāds mūzikas specialitātē, diriģents; RPIVA, maģistra grāds skolvadībā. Latvijas Biznesa koledža, jurista palīgs. Ādažu vidusskolas direktors. Latvijas Reģionu apvienība.

Raimonds Bergmanis (1966)

RTU, maģistra grāds ķīmijā. LSPA, sporta pedagoģijas maģistrs, sporta darba speciālists, smagatlētikas treneris. 13. Saeimas deputāts. Latvijas Zaļā partija.

Atis Deksnis (1973)

Liepājas Pedagoģijas akadēmija, iestādes un uzņēmuma vadība. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Reģionu apvienība.

Māris Kučinskis (1961)

LVU, ekonomists. 13. Saeimas deputāts. Liepājas partija.

Andris Kulbergs (1979)

Starptautiskā Konkordijas Universitāte, starptautiskais bizness. SIA “VK Development” valdes priekšsēdētājs; Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs. Pārstāv Ulda Pīlēna dibināto biedrību.

Lauris Lizbovskis (1973)

Vidējā izglītība, Ventspils 1. vidusskola. Žurnālists. Latvijas Reģionu apvienība.

Ingmārs Līdaka (1966)

LU, pedagoģija. Bauskas novada domes deputāts. Latvijas Zaļā partija.

Linda Matisone (1976)

RTU, ekonomika, uzņēmējdarbība un vadība. Baltijas Starptautiskā akadēmija, tiesību zinātnes, uzņēmējdarbības vadīšana un administrēšana, prof. Maģistrs. Liepājas domes deputāte. Latvijas Reģionu apvienība.

Igors Rajevs (1965)

Maskavas vispārējā karaspēka karaskola, riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris. SIA “Rajevs Security and Defence Solutions” valdes loceklis. Pārstāv Ulda Pīlēna dibināto biedrību.

Edvards Smiltēns (1984)

LU, maģistra grāds tiesību zinātnē, jurists. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Reģionu apvienība

Māris Sprindžuks (1971)

LLU, agronoms; Kanzasas Universitāte (ASV), valsts pārvaldes maģistrs. Ādažu novada domes priekšsēdētājs. Latvijas Reģionu apvienība.

Didzis Šmits (1975)

LU, politikas zinātnes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās; Parīzes 11. Universitāte, maģistra grāds starptautisko organizāciju diplomātijā. 13. Saeimas deputāts; Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents. Latvijas Zaļā partija.

Edgars Tavars (1982)

RPIVA, ekonomika, uzņēmumu un iestāžu vadība; Banku augstskola, maģistra grāds ekonomikā. 13. Saeimas deputāts; zemnieku saimniecības “Spulgas” saimnieks. Latvijas Zaļā partija.

Juris Viļums (1982)

LLU, ekonomika; LU, maģistra grāds vadības zinībās. Dagdas Tūrisma informācijas centra vadītājs. Latvijas Reģionu apvienība.

Aiva Vīksna (1967)

LU, ķīmija. SIA “Lietišķās informācijas dienesta“ biznesa attīstības vadītāja; biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja. Pārstāv Ulda Pīlēna dibināto biedrību.

Nacionālā apvienība, 13 deputāti

Artūrs Butāns (1992)

Sidnejas Biznesa koledža, biznesa vadība. Ekonomikas ministra biroja vadītājs.

Jānis Dombrava (1988)

LU, vēsture. 13. Saeimas deputāts.

Raivis Dzintars (1982)

LU, politikas zinātne. 13. Saeimas deputāts; Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotājs.

Jānis Grasbergs (1986)

LLU, maģistra grāds lauksaimniecības zinātnē. Valmieras novada domes deputāts; zemkopības ministra padomnieks; zemnieku saimniecības “Jaunbeņķi” īpašnieks.

Ilze Indriksone (1974)

LLU, vides saimniecības inženiere; LU, maģistra grāds vides pārvaldībā. Ekonomikas ministre.

Aleksandrs Kiršteins (1948)

RPI, arhitekts. 13. Saeimas deputāts.

Rihards Kols (1984)

Biznesa augstskola ”Turība”, tiesību zinātnes; Vestminsteres Universitāte, maģistra grāds starptautiskā diplomātijā. 13. Saeimas deputāts.

Uģis Mitrevics (1967)

LLU, inženieris; LU, ekonomists. Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Ināra Mūrniece (1970)

LU, tulkotāja. Saeimas priekšsēdētāja.

Nauris Puntulis (1961)

JVLMA, maģistra grāds – operdziedātājs, pedagogs. Kultūras ministrs.

Edvīns Šnore (1974)

LU, vēstures doktors. 13. Saeimas deputāts.

Edmunds Teirumnieks (1977)

RA, vides aizsardzības inženieris ekotehnologs; LU, dabas zinātņu maģistrs vides zinātnē; RTU, inženierzinātņu doktors ķīmijas inženierzinātnē. 13. Saeimas deputāts; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesors.

Jānis Vitenbergs (1985)

LU, uzņēmējdarbības vadība. 13. Saeimas deputāts

“Stabilitātei”, 11 deputāti

Svetlana Čulkova (1989)

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, uzņēmējdarbība vadībā un tūrisms. SIA “LAPA LTD” inspektore.

Glorija Grevcova (1988)

LSPA, pedagogs. SIA “DOLO” padomnieks*.

Igors Judins (1978)

Baltijas Krievu institūts, jurists. AS “G4S Latvija” objekta vadītājs.

Iļja Ivanovs (1999)

Vidējā izglītība, Daugavpils 13. vidusskola. SIA “MUZ PRO” konsultants.

Jefimijs Klementjevs (1963)

LSPA, sporta zinātnes. SIA “Brāļi Klementjevi” valdes loceklis.

Dmitrijs Kovaļenko (1978)

Vidējā izglītība, Jelgavas 5. vidusskola. Rīgas Grebenščikovas vecticībnieku draudzes padomes loceklis.

Nataļja Marčenko-Jodko (1978)

Vidējā izglītība, Rīgas krievu privātģimnāzija. Partijas “Stabilitātei” valdes locekle.

Viktorija Pleškāne (1975)

RA, maģistra grāds vadības zinātnē, bakalaura grāds ekonomikā, tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadībā. LU, maģistra grāds darba aizsardzībā. Darba aizsardzības speciāliste daudzos uzņēmumos.

Viktors Pučka (1974)

Vidējā izglītība, Skrudalienas vidusskola. SIA “CSDA” direktors.

Aleksejs Rosļikovs (1984)

Biznesa augstskola “Turība”, uzņēmējdarbības vadība. Latvijas apvienoto policistu arodbiedrības viceprezidents.

Nadežda Tretjakova (1976)

Vidējā izglītība, Maltas vidusskola. Maltas vidusskolas bērnu aukle.

“Progresīvie”, 10 deputāti

Skaidrīte Ābrama (1956)

LVU, vācu valodas un literatūras filologs, tulks. LU, sociālo zinātņu maģistrs vadībzinātnē, specialitāte – starptautiskais bizness un ekonomika. Neatkarīga konkurences tiesību eksperte

Kaspars Briškens (1982)

REA, ekonomika un uzņēmumu vadība; Stokholmas Universitāte, maģistra grāds ekonomikā. Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” neatkarīgais padomes loceklis.

Edmunds Cepurītis (1991)

LU, dabaszinātņu maģistra grāds vides zinātnē. Rīgas domes deputāts.

Antoņina Ņenaševa (1988)

Baltijas Starptautiskā akadēmija, politoloģija – Eiropas studijas; Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skola, maģistra grāds sociālajā politikā. Rīgas domes deputāte; Rīgas 22. vidusskolas skolotāja.

Leila Rasima (1987)

RA, svešvalodas, maģistra grāds izglītībā karjeras konsultanta specialitātē. Rēzeknes domes deputāte.

Jana Simanovska (1971)

LU, maģistra grāds vides zinātnē un pārvaldē; RTU, Vides inženierzinātne, inženierzinātņu doktore. Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes priekšsēdētāja.

Andris Sprūds (1971)

Centrāleiropas Universitāte (Ungārija), maģistra grāds Centrāleiropas vēsturē; LU, politikas zinātnes, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās; Jagieloņu Universitāte (Polija), doktora grāds politikas zinātnē. RSU profesors.

Andris Šuvajevs (1991)

Glāzgovas Universitāte, socioloģija; Oksfordas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds sociālajā antropoloģijā. LU eksperts.

Atis Švinka (1973)

LU, sociālās zinātnes, vadībzinātne. SIA “LIC Gotus” un vēl vairāku uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Edgars Zelderis (1983)

LU, maģistra grāds tiesību zinātnēs. Talsu novada domes deputāts; individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Partija “Mēs – Talsiem un novadam”.

“Latvija pirmajā vietā”, 9 deputāti

Oļegs Burovs (1960)

Sociālās ekonomikas institūta Darba un sociālo lietu akadēmija, darba ekonomika un socioloģija. Rīgas domes deputāts; SIA “Senior Property” izpilddirektora vietnieks. Partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētājs.

Mārcis Jencītis (1970)

Vidējā izglītība, Limbažu 1. vidusskola. Evaņģēlisko kristiešu draudze “Kristus pasaulei” vecākais mācītājs.

Kristaps Krištopans (1983)

Floridas Atlantijas Universitāte, biznesa administrācija. Maiami Universitāte, MBA Biznesa administrācijā. SIA “let.lv” klientu, pārdošanas konsultants.

Vilis Krištopans (1954)

RPI, inženieris celtnieks. SIA “Upes – Plostiņi” valdes loceklis.

Linda Liepiņa (1974)

Baltijas Krievu institūts, maģistrs uzņēmējdarbības vadībā. SIA “LAFARMA” valdes locekle.

Ramona Petraviča (1967)

RTU, inženiere ķīmiķe. 13. Saeimas deputāte.

Ainārs Šlesers (1970)

Vidējā izglītība, Rīgas Industriālais tehnikums, tehniķis tehnologs. SIA “AVADEL” valdes loceklis.

Ričards Šlesers (1997)

Birmingemas Universitāte, filmu tehnoloģijas un vizuālie efekti. AS “LTG” un AS “MCH Investīcijas” padomes loceklis, SIA “Regma Management” valdes loceklis.

Edmunds Zivtiņš (1969)

LPA, maģistra grāds tiesību zinātnēs. Partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes loceklis.

Saīsinājumi

LU – Latvijas Universitāte

LVU – Latvijas Valsts universitāte

LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LLA – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

RSU – Rīgas Stradiņa universitāte

RMI – Rīgas Medicīnas institūts

LMA – Latvijas Medicīnas akadēmija

RTU – Rīgas Tehniskā universitāte

RPI – Rīgas Politehniskais institūts

RJA – Rīgas Juridiskā augstskola

LKA – Latvijas Kristīgā akadēmija

LSPA – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

DU – Daugavpils Universitāte

DPI – Daugavpils Pedagoģijas institūts

RA – Rēzeknes Augstskola

RTA – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

JK – Juridiskā koledža

REA – Rīgas Ekonomikas augstskola

JVLMA – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

RPIVA – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

LPA – Latvijas Policijas akadēmija

LSDSP – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

* Rīgas Austrumu prokuratūra tiesai nodevusi 14. Saeimā ievēlētās deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietu, apsūdzot viņu par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Mediji iepriekš ziņojuši, ka G. Grevcovas minētā darbavieta un norādītā izglītība neatbilst patiesībai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.