Jānis Sārts.
Jānis Sārts.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Sārts: Dezinformācijas jomā Latvija EP vēlēšanu kontekstā nav augstas prioritātes mērķis 64

Dezinformācijas jomā Latvija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kontekstā nav augstas prioritātes mērķis, uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, pirmdien piedaloties Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecības Rīgā organizētajā brīfingā “Draudi demokrātijai Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka līdzās mākslīgajam intelektam un jaunajām tehnoloģijām ir arī citi veidi, piemēram, klasiskā ietekmēšana, kad ar finansējuma sistēmām un citām labvēlībām vieniem politiskajiem kandidātiem dod iespēju iegūt priekšrocību, vai arī pazemināt citu politisko grupu iespējas tikt ievēlētiem.

“Šis veids joprojām ir klātesošs. Atsevišķos veidos, manuprāt, tas pat ir vairāk redzams nekā atsevišķi elementi. Kopš breksita un ASV vēlēšanām 2016.gadā iezīmējas arī sociāliem mediji un tīkli. Jāsaka, ka mēs esam nedaudz vairāk pielāgojušies, tomēr tas ir lauks, kurā joprojām notiek pietiekami daudz dažādu aktivitāšu,” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš uzsvēra, ka jaunais tehnoloģiju vilnis, mākslīgais intelekts ir apgriezis lietas kājām gaisā. Sārta ieskatā, iespējams, vienīgais pārsteigums ir par to, cik maz tas ir ticis izmantots, tāpēc savā ziņā tā ir laba ziņa, ka EP vēlēšanas notiek laikā, kad arī ļaunprātīgie spēlētāji nav īsti paspējuši saprast, ko ar šiem instrumentiem var izdarīt.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors norādīja, ka latviešu valodu esam uzskatījuši kā drošo zonu, jo tas prasa lielas investīcijas izmantot jaunās tehnoloģijas, lai spētu radīt kvalitatīvu saturu latviešu valodā, taču šī barjera krīt.

“Runājot par Latviju, mēs patlaban neko tādu īpaši neredzam. Mans pieņēmums bija, ka mēs arī neko īpaši neredzēsim, jo mēs neesam augstas prioritātes mērķis EP vēlēšanu kontekstā. Būs vietējie spēlētāji, kuri kaut ko mēģinās. Mēs neesam viegla vieta, kur manipulēt, jo mēs vismaz apzināmies riskus. Ir virkne Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras ir mazāk sagatavotas, tāpēc tur, ja skatās no tāda uzbrucēja perspektīvas, varētu būt ērtāk, vienkāršāk un lētāk veikt manipulāciju,” sacīja Sārts, piebilstot, ka vēlēšanu informācijas telpa un spēja vērtēt realitāti digitālajā jomā mums visiem samazināsies, tāpēc steidzami ir vajadzīgi ne tikai noteikumi, pēc kuriem spēlējam, bet arī spējas tam visam izsekot.

Domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka uzsvēra, ka Latvija salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir tālāk gājusi tālāk. Saeima mainīja Krimināllikumu, lai skaidri pateiktu, ka paši kaitīgākie mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumi un ne tikai mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumi, priekšvēlēšanu laikā ir kaut kas, ko Latvijā uzskata par noziegumu.

Reklāma
Reklāma

Viņa akcentēja, ka Krimināllikumā jau ilgāku laiku ir norma, kas aizliedz viltu priekšvēlēšanu laikā, lai maldinātu vēlētājus. Krimināllikums šādos kontekstos līdz šim nav ticis piemērots, bet Saeimas diskusijās, diskusijās komisijās, apakškomisijās ar visām uzraugošajām institūcijām ir vienošanās, ka uz šādiem notikumiem tādas normas varētu attiecināt.

Kažoka minēja piemēru, kurā, piemēram,dziļviltojumā ASV prezidents saka, ka ir jābalso par vienu konkrētu partiju, jo pretējā gadījumā Latvijai var būt nepatikšanas. Viņasprāt, eksperti droši vien sarosītos un sāktu meklēt, kas patiesībā ir noticis. Kažoka sacīja, ka droši vien paietu laiks, lai kaut ko tādu atspēkotu, vienlaikus, ja kāds kandidāts kaut ko tādu iedrošinātos, likumā par to ir noteikta kriminālatbildība.

Domnīcas “Providus” direktore norādīja, ka tagad ir izveidots specifisks pants gadījumos, ja notiek kaut kas līdzīgs, kā Slovākijā pirms dažiem mēnešiem – divas dienas pirms vēlēšanām parādījās viltus audioieraksts – dziļviltojums – ar līderi no vienas vadošās partijas, kurš it kā sarunājas ar žurnālisti par to, kādā veidā viltot vēlēšanu rezultātus. Viņa skaidroja, ka Latvijas likumā ir skaidri atrunāts, ka par šo draud kriminālatbildība.

Kažoka akcentēja, ka, strādājot pie šī likuma, ekspertu lokā panākta vienošanās, arī deputāti piekrituši, ka gadījumā, ja kāds uz vēlēšanu laiku “palaiž” robotu fermu, kas izplata maldinošu, viltus informāciju par kādiem kandidātiem, vai arī mēģina slavēt kādu partiju, un tam ir kaut kāda dramatiska ietekme uz vēlēšanām, arī uz to attiecas likumā noteiktais aizliegums un sankcijas ir nopietnas, ja tiesībsargājošajām iestādēm izdodas to pierādīt. Viņasprāt, pierādīšana diez vai būs vienkārša, taču nav neiespējama. Pēc domnīcas “Providus” direktores paustā, ir labi, ka Latvija ir priekšā daudzām ES dalībvalstīm, pasakot, ka šādi kaitīgi veidi, kā iejaukties vēlēšanās Latvijā, ir aizliegti, nevis vienkārši aizliegti ar nebūtiskām sankcijām, bet gan ar reālu iespēju nonākt cietumā.

“Gadījumā, ja kaut kas tāds notiek, nav tā, ka demokrātija nespēj sevi aizsargāt. Izmantojot sabiedriskās domas aptaujas pēc vēlēšanām var nomērīt, vai tādam gadījumam ir bijusi grandioza ietekme uz vēlēšanām, vai nē. Ja ir bijusi liela ietekme, tādā gadījumā tas ir Augstākās tiesas tiesneša ziņā, vai saglabāt šādus vēlēšanu rezultātus nemainītus, vai arī jāizsludina jaunas vēlēšanas. Arī šī procedūra ir viens no mūsu demokrātijas balstiem,” skaidroja Kažoka.

Taujāta par masu mediju lomu un atbildību priekšvēlēšanu laikā attiecībā uz dezinformācijas atmaskošanu, atklāšanu, dziļviltojumiem, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga norādīja, ka masu mediju atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Viņa pieminēja kādu projektu, kura laikā runāts ar Latvijas mediju uzņēmumiem, jo īpaši lielajiem, kuri domā, kā integrēt mākslīgā intelekta rīkus savā darbā, tai skaitā satura ražošanas uzlabošanā.

Atbildot uz jautājumu, Sloga sacīja, ka tas ir jautājums par to, cik un kuram ir nauda, līdzekļi, zināšanas un kapacitāte. Viņasprāt, būtisks jautājums ir, kā masu mediji spēj reaģēt un dzīvot situācijā, kad apkārt ir “pilnīgi mežonīgie rietumi”, kad “Telegram”, “TikTok” katrs saka, ko grib. To izmanto arī politiķi. Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore uzsvēra, ka kopš Saeimas vēlēšanām ir arī “TikTok” partijas”. Sloga minēja piemēru saistībā ar diskusijām par EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, kas bija atsevišķu konkrētu politisku spēku iniciētas un tālāk sociālajos medijos attīstītas.

“Viens no vadošajiem portāliem uzraksta, ka aktīvisti Doma laukumā pieprasa slēgt “Rus.lsm.lv”. Es apskatu bildes un šie “aktīvisti” ir divu politisko partiju biedri. Man ir jautājums šī portāla redaktoriem, sakiet, vai tā ir profesionāla žurnālistika?! Tur bija divu partiju pārstāvji un, iespējams, vēl kādi pāris aktīvisti. Te ir jautājums par to, cik masu mediji pietiekami atbildīgi attiecas pret savu darbu,” teica Sloga.

LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu pilsoņi šonedēļ dodas pie balsošanas urnām, lai uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu EP, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas. Vēlēšanās, kas notiek no 6.jūnija līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

EP vēlēšanu diena Latvijā ir sestdien, 8.jūnijā, no plkst.8 līdz 20. Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs – vēl 50.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs “Saskaņa”, bet noslēdzošais – 16.numurs – ticis “Stabilitātei”.

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo – Nacionālā apvienība, ceturto – “Latvija pirmajā vietā”, piekto – “Latvijas attīstībai”, sesto – “Centra partija”, bet septīto – “Apvienība Jaunlatvieši”. Astotais numurs EP vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam”, devītais – “Progresīvajiem”, desmitais – “Tautas varas spēkam”, 11. – “Kustībai Par!”, 12. – “Suverēnajai varai”, bet 13. – sarakstam “Tauta. Zeme. Valsts.”. Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru – “Jaunā vienotība”.

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.