Vai sabiedrisko mediju uzraudzība ir kļuvusi par farsu? Komentē sociologs 50
Tv24 raidījumā “Dienas personība” norisinājās diskusija sabiedrisko mediju darbību.
Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka: “Institūcijas, kas nodarbojas ar sabiedrisko mediju uzraudzību ir tik daudz, ka to jēga jau ir pazudusi,” viņš atzīst, ka, iespējams, no politiskā viedokļa tas ir svarīgi.
Viņš dalās novērojumā: “Jo lielāka tā, sauktā redakcionālā patstāvība no sabiedrisko mediju puses, jo tas izraisa lielākas aizdomas.”
Viņiem ir ļoti viegli paklupt uz sīkumiem. Freimanis atminas, ka Latvijas Televīzijā notika debates, kurā izskanēja valdošais viedoklis, kas bija arī daudzos citos medijos. Savukārt, kā pretējā viedokļa pārstāvis tika pieaicināts pārstāvis gados ar izteiktām senilitātes pazīmēm.
Debašu vadītājs šim pārstāvim ļāva norunāt vien pirmās 5-7 minūtes.
“Un otrs piemērs ir pavisam svaigs,” skaidro Freimanis. Kad runāja par tām debatēm krievu valodā, tad Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, ko vada Aidis Tomsons: “Ideja par debašu vadīšanu krievu valodā aizliegšanu praktiski tika nospārdīta.”
Raidījuma viesi pauda to viedokli, kāds viņiem bija, tomēr tas pretējā viedokļa paudējs tika principā iedzīts stūrī, no kura viņš centās kaut ko klusi iebilst.
“Sabiedrisko mediju regulācija ir pārāk brīva,” uzskata sociologs Aigars Freimanis.
