“Šī ir pirmā reize, kad mēs ar kaut ko tādu saskaramies” – negaidīta atziņa no Maskavas 64
Gandrīz piecu kara gadu laikā Ukraina ir pieradusi pie Krievijas uzbrukumiem savām pilsētām, enerģētikas infrastruktūrai un civilajiem objektiem. Taču tagad kara dinamika mainās – arī Krievijas teritorija arvien biežāk kļūst par mērķi.
Laikrakstā “The New Yorker” vētīts, ka nākamais kara posms Krievijai varētu būt īpaši sarežģīts, jo
Ukrainas tālās darbības triecieni arvien vairāk pārvērš Krievijas aizmuguri par atsevišķu fronti.
Ukrainai šāda situācija nav jauna. Krievija jau vairākus gadus uzbrūk Ukrainas pilsētām, enerģētikas sektoram un kritiskajai infrastruktūrai. Taču pašai Krievijai šī pieredze esot jauna.
Kā laikrakstam norādījis kāds avots Maskavas militārajās aprindās: “Viņi pie tā ir pieraduši. Bet mēs to redzam pirmo reizi.” Avots atzina, ka
Krievijas plašā teritorija, kas vēsturiski tika uzskatīta par stratēģisku priekšrocību, tagad kļūst par ievainojamu vietu.
“Mūsu lielā vēsturiskā priekšrocība – stratēģiskais dziļums, plašie plašumi, kas ļāva palēnināt ienaidnieka virzību un aizsargāt enerģētikas infrastruktūru un rūpnīcas, tagad ir kļuvusi par milzīgu trūkumu,” sacīja avots.
Karš notiek divās frontēs
“The New Yorker” publikācijā norādīts, ka karš pašlaik faktiski norisinās divās galvenajās frontēs.
Pirmā ir sauszemes fronte, galvenokārt Donbasā, kur Krievija turpina ofensīvu, tomēr tās virzības temps 2026. gadā ir būtiski palēninājies.
Otrā fronte ir gaisa telpā virs abām valstīm. Tajā aizvien lielāka nozīme ir bezpilota lidaparātu skaitam; triecienu darbības rādiusam; spējai pārvarēt pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tas būtiski maina līdzšinējo kara loģiku.
Krievijai jāaizsargā naftas pārstrādes rūpnīcas, noliktavas, lidlauki, rūpnīcas, dzelzceļi, ostas un pilsētas simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no frontes.
Taču pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiek, lai pilnībā nosegtu tik plašu teritoriju. “Viņiem jāaizstāv milzīgas teritorijas, bet nav pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai tās visas aizsargātu,” sacīja Ukrainas militārais analītiķis Nikolajs Beļeskovs.
Vienlaikus Ukraina būtiski palielinājusi bezpilota lidaparātu ražošanu. Saskaņā ar “The New Yorker” informāciju uzņēmums “Fire Point”
2024. gadā saražoja nedaudz vairāk nekā 2000 FP-1 dronu, bet pašlaik līdzīgu daudzumu spēj saražot aptuveni desmit dienās.
Ukraina arī izstrādājusi un iegādājusies tālās darbības ieročus, tostarp FP-5 “Flamingo” spārnotās raķetes.
Kara attīstība liecina, ka frontes līnija vairs nav vienīgā vieta, kur notiek izšķirošā cīņa – arvien lielāka nozīme ir spējai aizsargāt vai apdraudēt pretinieka dziļo aizmuguri.
