“Nāves zona” strauji paplašinās – frontē parādījies jauns “slepkava”, no kura vairs nevar paslēpties 0
Karš Ukrainā arvien vairāk atšķiras no tiem konfliktiem, kādus pasaule pazina iepriekš. Frontes līnijā arvien lielāku nozīmi iegūst nevis tanki un lieli uzbrukumi ar bruņutehniku, bet gan mazi, lēti un ļoti precīzi droni, kas spēj iznīcināt daudz dārgāku tehniku.
Vācu izdevums “Die Zeit” raksta, ka dronu attīstība ir radījusi jaunu realitāti, kurā tradicionāla karaspēka koncentrēšana uzbrukumam kļūst ārkārtīgi riskanta.
Pēc ekspertu vērtējuma, teritorija ap frontes līniju, kurā jebkura kustība var izraisīt dronu uzbrukumu, vietām sasniedz jau aptuveni 40 kilometru platumu. Šajā zonā tanki un bruņutransportieri kļuvuši par retiem objektiem, jo to pārvietošanās ir pārāk viegli pamanāma.
Kā piemērs publikācijā minēts milzīgās izmaksu atšķirības – drons aptuveni 500 eiro vērtībā var iznīcināt kaujas tanku, kura cena sasniedz 20 miljonus eiro.
Agrāk liela mēroga ofensīvas sākās ar karavīru, tehnikas un munīcijas koncentrēšanu noteiktā vietā. Taču mūsdienu karā šāda taktika kļūst arvien bīstamāka. Droni spēj ātri konstatēt kustību, uzbrukt tehnikai un pat izvietot mīnas, padarot lielu vienību pārvietošanos ārkārtīgi sarežģītu.
Bezpilota lidaparāti vairs netiek izmantoti tikai frontes tuvumā. Ukrainas droni regulāri uzbrūk objektiem dziļi Krievijas teritorijā – naftas pārstrādes rūpnīcām, cauruļvadiem un noliktavām.
Šādi uzbrukumi rada problēmas degvielas piegādēs un sarežģī Krievijas militāro apgādi.
Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir tā, ka dronu operatoriem nav obligāti jāatrodas frontes tuvumā. Daļa sistēmu izmanto satelīta internetu, tostarp “Starlink”, kas ļauj vadīt dronus no attāluma. Tas samazina risku karavīru dzīvībām un ļauj veikt operācijas daudz drošākā vidē.
Nākamais solis ir mākslīgā intelekta izmantošana. Jaunākās paaudzes droni spēj atpazīt mērķus, piemēram, bruņutehniku vai kustīgus objektus, un palīdzēt operatoram izvēlēties uzbrukuma vietu. Dažās sistēmās drons pēc mērķa izvēles spēj patstāvīgi veikt pēdējo lidojuma posmu.
“Uzvaru noteiks algoritmi?”
Bijušais “Google” vadītājs Ēriks Šmits iepriekš norādījis, ka Ukrainas karš parāda – militāro tehnoloģiju attīstības ātrums kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem. Viņaprāt, nākotnes kaujas laukā arvien lielāku lomu spēlēs bezpilota sistēmas, mākslīgais intelekts un roboti.
“Bruņotas sistēmas ar apkalpi turpinās pastāvēt, taču to skaits samazināsies,” secināts publikācijā.
Karš Ukrainā jau tagad rāda – nākotnes kaujas lauks var izskatīties pavisam citādi, nekā daudzi bija iedomājušies.
