Situācija strauji mainās – Krievija sāk zaudēt. Karš Ukrainā ir kļuvis par stratēģisku slazdu Putinam 0
Karš Ukrainā ir kļuvis par stratēģisku slazdu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Krievija lēnām ir sākusi zaudēt šo karu. Līdz šim Putins pratis sevi pozicionēt kā spēcīgu līderi – gan Čečenijā, gan Gruzijā, gan Sīrijā. Taču šoreiz ierastais scenārijs nedarbojas. Par spīti spožiem propagandas kadriem no militārajām parādēm un izrādītai “vienotībai” ar Ķīnu, realitāte ir cita – Krievija ir iegrimusi karā, kas pāraug ekonomiskā un politiskā strupceļā, raksta “Foreign Policy” autors Maikls Kimidžs.
Pēc viņa teiktā, stratēģiskā iniciatīva pamazām pāriet Ukrainas rokās. Krievijas armija nespēj virzīties uz priekšu, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem, un tās pozīcijas kopš 2022. gada iebrukuma sākuma būtiski nav uzlabojušās.
Putinam nav reāla ceļa, kā izbeigt šo karu, nezaudējot savu seju.
Vienlaikus kļūst aizvien grūtāk noslēpt ekonomiskās grūtības.
Viņš arī nespēj piedāvāt Krievijas sabiedrībai nekādu skaidru nākotnes vīziju – vien nebeidzamu putinismu.
Galvenā problēma, ar ko saskaras Kremlis – nespēja veikt efektīvu uzbrukumu. Kaut arī ir bijuši lokāli panākumi un dažu teritoriju ieņemšana, Krievijas armijas virzība kļūst arvien lēnāka, un karš turpinās jau trešo gadu.
Okupētajos apgabalos joprojām norisinās sīvas kaujas, bet stratēģiskie mērķi joprojām nav sasniedzami.
Putins ir nonācis dilemmas priekšā: vai nu atzīt sakāvi, vai turpināt karu, zaudējot cilvēkus un resursus. Eksperti lēš, ka kopš kara sākuma Krievija varētu būt zaudējusi aptuveni 790 000 cilvēku – gan kritušo, gan ievainoto, gan bez vēsts pazudušo.
Ja karš turpināsies, līdz 2025. gada beigām šis skaitlis varētu pārsniegt miljonu.
Putina plāns pakļaut Ukrainu ir izgāzies. Atšķirībā no Sīrijas vai Gruzijas, Ukraina ne tikai spēj sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgi atbild ar spēcīgiem triecieniem.
Neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem un infrastruktūras postījumiem, ukraiņu sabiedrība nav salūzusi – gluži otrādi, tā kļuvusi saliedētāka.
Morāle ir augsta, un inovācijas – īpaši dronu izmantošana – ļauj kompensēt pretinieka skaitlisko pārsvaru.
Arī diplomātiskā frontē Krievija cieš neveiksmi. Rietumi turpina atbalstīt Kijivu, bet Krievijas mēģinājumi sašķelt Eiropu vai atturēt ASV no iesaistes līdz šim nav vainagojušies panākumiem
Rietumi saprot: ļaut Putinam uzvarēt nozīmē sagraut pasaules kārtību.
Krievija atrodas arvien dziļākā starptautiskā izolācijā – pat senie sabiedrotie sāk novērsties.
Putina apsēstība ar karu Ukrainā ir kļuvusi par ekonomisku neveiksmi. Militārie izdevumi ir pārsnieguši budžetu, un “militārā uzplaukuma” efekts ir beidzies.
IKP pieaugums ir apstājies, reālā inflācija tuvojas 20 %, un naftas un gāzes cenu kritums draud sagraut Krievijas ekonomikas pamatus.
Arī starptautiskās sankcijas turpina graut ekonomiku. Enerģijas cenu kritums Ķīnas krīzes apstākļos un tirdzniecības karš ar ASV draud ar saistību neizpildi. Patēriņš samazinās, un krievi sāk apšaubīt, vai karš ir tā vērts, lai par to maksātu.
Putins aicina krievus uzticēties viņam jautājumā par karu, taču sabiedrības noskaņojums sāk mainīties – cilvēki kļūst vienaldzīgi un noguruši.
Vairs nepietiek ar iebiedēšanu un represijām, lai apslāpētu pieaugošo neapmierinātību.
Vara, kas balstās tikai uz iebiedēšanu un pakļaušanu, ir trausla, jo, ja karš tiks zaudēts, nebūs neviena cita, ko vainot kā pašu Putinu.
Putins jau sācis piesardzīgi runāt par iespējamu pēcteci, it kā apzinādamies, ka karš bija kļūda.
Krievija nonākusi izvēles priekšā: turpināt bezjēdzīgo asinsizliešanu vai meklēt izeju, atzīstot sakāvi, secināts rakstā.
