Polijas aizsardzības ministrs pasaka, kā reaģēs, ja Krievija uzbruks Baltijai: “Par 100% Polijas karavīri iesaistīsies” 0
Ja Krievija uzbruktu kādai no Baltijas valstīm, Polijai būtu jārosina NATO līguma 5. panta iedarbināšana un jāiesaistās sabiedrotās valsts aizsardzībā, paziņojis Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz).
Uzstājoties Ekonomikas forumā Karpačā, ministrs sacīja, ka scenārijs par iespējamu Krievijas uzbrukumu Igaunijai, Latvijai vai Lietuvai publiskajā telpā tiek apspriests arvien biežāk. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā Polijas reakcijai būtu jābūt nepārprotamai.
Kosinjaks-Kamišs norādīja, ka gadījumā, ja viņš uzbrukuma brīdī joprojām ieņemtu aizsardzības ministra amatu, viņš aicinātu Polijas valdību un prezidentu nekavējoties doties palīgā Baltijas valstīm un rosināt NATO 5. panta piemērošanu.
Pēc viņa teiktā, atteikšanās palīdzēt Baltijas valstīm apdraudētu arī pašas Polijas drošību. Ja alianse nespētu aizstāvēt savas austrumu dalībvalstis, Polija vēlāk pati varētu nonākt situācijā, kurā tai būtu nepieciešams sabiedroto atbalsts.
Ministra paziņojums bija arī reakcija uz bijušā Polijas aizsardzības ministra Mariuša Blaščaka (Mariusz Błaszczak) izteikumiem. Blaščaks intervijā Radio ZET bija sacījis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm Polijas karavīriem pirmām kārtām būtu jāaizstāv sava valsts. Viņš uzsvēra Polijas ģeogrāfisko stāvokli un robežu ar Krieviju, kā arī norādīja uz Baltkrievijas ciešajām attiecībām ar Maskavu.
Kosinjaks-Kamišs šādu nostāju kritizēja. Viņš atgādināja, ka Polijas karavīri jau dien Latvijā Kanādas vadītajā NATO daudznacionālajā kontingentā un ka Varšava pati nevar cerēt uz citu sabiedroto palīdzību, ja rada šaubas par savu gatavību aizstāvēt kaimiņvalstis.
Ministrs atsaucās arī uz Portugāles Aizsardzības ministrijas pārstāvja Rikardu Piņeiru Alveša teikto forumā. Portugāles pārstāvis, lai gan viņa valsts atrodas tālu no Krievijas, apliecinājis gatavību izpildīt NATO 5. pantā noteiktās saistības.
“Mazliet īsāk sakot — par 100 procentiem Polijas karavīri iesaistīsies darbībās, ja tiks uzbrukts citai sabiedrotajai valstij,” paziņoja Kosinjaks-Kamišs. Viņš piebilda, ka konkrētus militāros uzdevumus šādā gadījumā noteiktu NATO apvienoto spēku komandieris.
Polijas aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka sabiedrotajiem vajadzētu palīdzēt citam citam pat tad, ja NATO 5. pants netiktu formāli iedarbināts. Viņš atgādināja, ka Polija 2025. gada septembrī pēc vairāku dronu ielidošanas tās gaisa telpā izmantoja NATO līguma 4. pantu, kas paredz konsultācijas starp alianses dalībvalstīm.
