Foto: EPA/Scanpix/LETA

Skaļākos var sodīt ar brīvības atņemšanu! Kā draudu komentārs internetā var beigties “aiz restēm” 94

Melisa Bērziņa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Sociālajos tīklos kovida apstākļos sabiedrību arvien biežāk uzkurina indivīdu veidotie maldinošie vēstījumi par kovidu, vakcināciju un sazvērestības teorijām, kam seko virkne komentāru, kuros izpaužas cilvēku dusmu lēkmes un apsaukāšanās.

Taču ne tikai interneta vidē saasinājusies situācija un kļuvusi agresīva. No neadekvātu ļaužu rīcības arī reālajā dzīvē cietuši mediķi, politiķi un žurnālisti. Skaidrojam, ar kādiem līdzekļiem interneta vidē un reālajā dzīvē ierobežot visatļautību un naidīgos uzbrukumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mājas Viesa” pastkastītē arvien biežāk iekrīt lasītāju vēstules, kurās cilvēki pauž sašutumu par visatļautību sociālajos tīklos – “Facebook”, “Twitter” un citviet, kur tiek gānīti mediķi, vakcinācija pret Covid-19, ko pavada rupji izteikumi komentāros. Cilvēki tik nežēlīgi plēšas sociālajās platformās, ka skaidri izkristalizējas paškontroles trūkums.

Lietišķās etiķetes un protokola konsultante Aija Strautmane. Viņa atgādina, ka sociālo tīklu platformas un internets jau no paša sākuma radīti kā vieta, kur drīkst ierakstīt visu, ko vēlas. Jautājums, kā cilvēki šīs platformas izmanto. Var komentēt pieklājīgi, sakarīgi un kulturāli, un var ļoti nekulturāli, nepieklājīgi un pat īpaši rupji.
Foto: Anda Krauze

“Nekultūra jau arī ir kultūra,” situāciju, kas saasinājusies sociālajās vietnēs, raksturo lietišķās etiķetes un protokola konsultante Aija Strautmane. Viņa atgādina, ka sociālo tīklu platformas un internets jau no paša sākuma radīti kā vieta, kur drīkst ierakstīt visu, ko vēlas.

“Jautājums, kā cilvēki šīs platformas izmanto. Var komentēt pieklājīgi, sakarīgi un kulturāli, un var ļoti nekulturāli, nepieklājīgi un pat īpaši rupji. Jāteic, ka diezgan sen jau ir parādījusies tendence rakstīt izcili rupjus komentārus. Šobrīd tie ir pilnīgi nepieņemami attiecībā pret vakcināciju. Paskatoties pat nevainīgas publikācijas un rakstus, kuros nav negācijas vai publikas kacināšanas, pie tiem atradīsiet absolūti nesaprotamus un neloģiskus, ekstra rupjus komentārus. Tas diemžēl norāda, ka sabiedrība, kurā mēs dzīvojam, kļūst arvien prastāka, nekulturālāka, naidīgāka un rupjāka.”

Taču pēdējā laikā šī naidpilnā attieksme pārkāpusi interneta dzīļu robežas un vērojama arī reālajā dzīvē. Šajā rudenī kāds vīrietis bija Vecrīgā uz ielas verbāli uzbrucis Saeimas deputātam Jurim Pūcem. Uzbrucējs filmēja savu nekulturālo uzvedību, sarunājoties ar Juri Pūci.

Sociālajos tīklos ievietotajā video bija redzams, ka video filmētājs seko politiķim uz ielas un velta rupjus lamuvārdus ne tikai Pūcem, bet arī citiem vārdā nenosauktiem politiķiem. Filmētājs paziņo, ka “pēc termiņa beigām jūs visi tiksiet tiesāti” ar augstāko soda mēru, un paudis cerību, ka tobrīd tiks “atjaunota pakāršana un nošaušana”.

Reklāma
Reklāma

Šis naidpilnais vīrietis jau iepriekš no sava “Facebook” profila bija vairākkārt publicējis pret politiķiem vērstus ierakstus un kritizējis vakcināciju pret Covid-19. Valsts policija (VP) uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231. panta pirmās daļas jeb par huligānismu un aizturēja vīrieti, kurš uz ielas agresīvi vērsās pret Juri Pūci.

Tāpat cietuši mediķi. Piemēram, pagājušā gada nogalē ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atbalstoši izteicās par sejas masku valkāšanu, kā rezultātā sociālajos medijos sākās naidpilni komentāri, tostarp mudinājums ārstei “sadot pa seju”.

Likumsargi aicina sabiedrību izvērtēt savas izpausmes sociālajos tīklos, jo interneta vidē izdarīts noziedzīgs nodarījums ir pielīdzināms reālajai dzīvei. Tāpat Valsts policija (VP) atgādina, ka Krimināllikumā ir paredzēta atbildība arī par sociālā naida izraisīšanu, neslavas celšanu un draudiem nodarīt smagus miesas bojājumus, vēsta portāls “la.lv”.

Tiesībzinātnieks, jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins gatavo priekšlikumu likumam, kas nosaka administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

“Tieši šobrīd strādāju ar šī priekšlikuma tekstu un anotāciju. Es piedāvāšu Saeimai piemērot atbildību par agresiju pret cilvēkiem. Proti, iesaku noteikt administratīvo sodu līdz 500 eiro, ko piemērot tiem, kas uzvedas agresīvi pret citiem gan sociālajos tīklos, gan uz ielas. Mēs šobrīd varam vērsties pret huligānismu, bet tas ir administratīvais pārkāpums, kas traucē sabiedrisko mieru.

Taču redzam, ka naida izpausmēs, kas aktualizējušās pēdējā laikā, sabiedrība var arī nebūt klāt, dažreiz tas notiek sociālajos tīklos, dažreiz divu cilvēku starpā. Tāpēc, lai policijai būtu pilnīgi skaidrs, es gribu piedāvāt no huligānisma pārkāpuma sastāva izcelt atsevišķu veidu, kurā par agresiju pret jebkuru cilvēku pienākas sods. Protams, vēl nevaru pateikt, ko galarezultātā Saeima izlems, bet ceru, ka deputāti mani atbalstīs,” atklāj Judins.

Šogad VP reģistrēti 18 gadījumi par dažādu veidu agresijas izpausmēm pret mediķiem, amatpersonām un žurnālistiem. Deviņos gadījumos vēršanās notikusi pret mediķiem, draudi izteikti tiesu izpildītājam un žurnālistei Ingai Spriņģei, kā arī mediju “Tvnet” un “TV24” darbiniekiem.

Viltus ziņas, kas rada satraukumu

Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

Tāpat saistībā ar kovidu, vakcināciju un pandēmiju internetā klejo gan dezinformācija, gan viltus ziņas. Andrejs Judins uzsver: “Viltus ziņa – tā ir nepatiesa informācija, izdomājums. Ja izdomā kaut ko vēstīt par sensitīviem jautājumiem, kas var traucēt sabiedrisko mieru un kārtību, un tam ir negatīvas sekas, tas nav pieļaujams. Mums ir viens skaļš piemērs, kad bija izdomāts apgalvojums par traģēdiju tirdzniecības centros, un skaidrs, ka cilvēki to neuztvēra mierīgi un neitrāli.

Piemēram, ja kāds stāsta, ka vakar ir saticis citplanētieti, tas arī ir izdomājums un nepatiesa informācija, bet tā nerada pro­blēmu. Mēs runājam tieši par tiem izdomājumiem, kas izraisa un rada cilvēkos uztraukumu. Piemēram, tie ir ļoti nopietni izdomājumi par kovida vakcīnu kaitīgumu un to, ka vīruss nepastāv. Šādos gadījumos pat iespējama kriminālatbildība.

Savulaik bija aktuāli internetā veidot sacerējumus, lai tikai piesaistītu sabiedrības uzmanību, un tādējādi par katru šā teksta skatījumu jeb “klikiem” nāca nauda. Tagad vairāk redzam, ka šīs viltus ziņas un sacerējumi ir saistīti ar politiskiem apsvērumiem un sazvērestības teorijām. Piemēram, šādas ziņas izplata cilvēki, kas vēlas un grib iekļūt politikā. Viņi izmanto cilvēku neinformētību un nepietiekamu mediju pratību un izplata informāciju – izdomājumus.

Ja kāds kaut ko ir izdomājis un tas rada negatīvas sekas, tad šo cilvēku var saukt pie atbildības. Bet ļoti bieži mēs redzam citu situāciju: ir cilvēki, kas iesaistās un piedalās informācijas izplatīšanas ķēdē, jo tic tam, ka ir ļaunums un sazvērestība, un savas pārliecības pēc izplata šo informāciju. Tas arī rada kaitējumu, bet jautājums, ko darīt šajos gadījumos? Vai tiešām sodīt katru, kas padalījies ar kādu ziņu sociālajos tīklos? Noteikti nē! Tas nebūtu pareizi. Bet kaitējumu tas rada.

Protams, drīkst visu ko izdomāt, bet jāsaprot, kā cilvēki to uztver un kādas sekas tam var būt. Nav problēmu, ja cilvēks uzraksta grāmatu, kas ir izdomāta, bet, ja pasniedz izdomājumus kā ziņas, tad var radīt sabiedrībā uztraukumu, un tas jau ir prettiesiski. Protams, nevaru pateikt, kurus vārdus drīkst lietot un kurus ne. Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas.

Piemēram, izdomājumi par vakcinācijas kaitīgumu vai to, ka kovida nav, vai arī par letāliem gadījumiem nav pieļaujami. Katru gadījumu var vērtēt policija, vai tas traucē sabiedrisko mieru un kārtību vai ne. Protams, no vakcinācijas var rasties kādas blaknes, bet nav pieļaujami izdomājumi par blaknēm. Ja kādam gribas fantazēt, tas nav aizliegts, taču ar šiem vēstījumiem nedrīkst radīt uztraukumu, jo tādējādi cilvēks var neuzticēties mediķiem un atteikties no vakcinācijas. Tas viss ir nopietni.

Protams, tajā pašā laikā apšaubīt drīkst. Nav visiem jāslavē kādi procesi vai notikumi. Mēs nevaram aizliegt paust savu viedokli, bet, ja redzam, ka tas rada kaitējumu sabiedrībai, vajag reaģēt,” viltus ziņu ietekmi uz sabiedrību atklāj Judins.

Postošas sekas – arī nelielam izdomājumam

Savukārt dezinformācija ir lētticīga darbība, lai izraisītu sekas, kas var būt vispārīgas vai viduvējas. “Piemēram, pērn izskanēja informācija, ka pansionātos, kur dzīvo vecie cilvēki, ir veikta vakcinācija, un šajā kontekstā tika minēti cipari, cik daudz cilvēku nomiris. Nu skaidrs, ka ne jau vakcīna var novest cilvēkus līdz nāvei. Šādi iepakojot informāciju, notiek sabiedrības dezinformēšana.

Pareizi būtu skatīties, kas bijis pirms un kas pēc kovida, nevis vienkārši rakstīt, ka te pagājušajā nedēļā bija vakcinācija un tik daudz cilvēku nomira. Cilvēks, kurš neaizdomājas, šo informāciju saprot tā, ka atbrauca mediķi uz pansionātu ar vakcīnām un tad sekoja nāve, bet šiem nāves gadījumiem jau nav saistības ar vakcināciju. Ja sabiedrībā ir miers, tad vajag lielākas pūles, lai radītu kaitējumu.

Pašlaik jāsaprot, ka ar nelielu izdomājumu var izraisīt lielu efektu. Vide un atmosfēra ir ļoti svarīga. Patlaban sabiedrībā ir uztraukums un informācija tiek uztverta ļoti sāpīgi, ir arī agresija gan vārdos, gan fiziski. Šobrīd cilvēki nav tik līdzsvaroti kā citos laikos un apstākļos,” par problēmu, kad daži indivīdi savu pārliecību grib uzspiest citiem, stāsta Judins.

Viņš arī atgādina, ka viltus ziņu un dezinformācijas izplatību var ierobežot ar medijpratību vai mediju lietotprasmi, lai cilvēki lasot spēj saprast, vai tā ir viltus ziņa vai dezinformācija. Medijiem ir jāizglīto cilvēki un jāatmasko šīs viltus publikācijas. Cita varianta nav. Tāpat arī Judins iesaka būt atbildīgiem tiem, kas apzināti veic šīs darbības.

Skaļākos var sodīt ar brīvības atņemšanu

Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

Saeimas deputāts un kardiologs, Reto slimību koordinācijas centra vadītājs, Dr. Med. Andris Skride stāsta, ka par izdomāto un melīgo ziņu izplatību novembra sākumā ir sākts diskutēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kā arī Krimināltiesību apakškomisijā.

“Šobrīd izmaiņām atvērts un aktīvs ir Epidemioloģiskās drošības likums. Tādēļ esmu uzrakstījis un, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 95. pantu, iesniedzu priekšlikumus, ka šajā likumprojektā nepieciešams ietvert administratīvo sodu, kas pienākas cilvēkam par kovida viltus ziņām. Sākumā tas varētu būt brīdinājums, bet pēc tam administratīvs naudas sods līdz pat 5000 eiro.

Tā ir mana iniciatīva, lai ierobežotu viltus informācijas izplatīšanu. Es domāju, ka šādā krīzes laikā jebkuras šādas melīgas ziņas, kas ir zinātniski aplamas un apzināti izveidotas un pavairotas sociālajos tīklos, autoram ir jāsaņem sods. Mirst cilvēki!

Man kā mediķim, ārstam un profesoram tas nav saprotams. Droši vien tā ir izglītības vaina, varbūt tāpēc, ka sākumskolā un vidusskolā nav pievērsta pietiekama vērība fizikai, bioloģijai un ķīmijai. Svarīgs arī fakts, ka skolās nav veselības mācības. Uzskatu, ka tai jābūt kā obligātam mācību priekšmetam 9. un 12. klašu skolēniem.”

Vērsāmies pie Valsts policijas, lai skaidrotu, kādas darbības veic likumsargi, lai apklusinātu skaļos un agresīvi noskaņotos bļāvējus. “VP strādā pastāvošās likumdošanas ietvaros un ne Administratīvās atbildības likumā, ne Krimināllikumā šobrīd nav paredzēta atbildība par viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanu. Tomēr policija nepārtraukti veic interneta monitoringu, seko līdzi interneta resursos notiekošajam, un, ja tiek konstatēts vai saņemta informācija par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek uzsākta izmeklēšana.

Jāteic gan, ka Latvijā Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par viltus ziņu izplatīšanu, bet policija šādas darbības var skatīt kontekstā ar huligānismu. Ja tiek saskatītas Krimināllikuma 231. panta (huligānisma) pazīmes, proti, ja konstatēta rupja sabiedriskās kārtības traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, kas būtiski traucē cilvēku mieru, iestāžu vai organizāciju darbību, tad pārkāpējam var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt, ja šīs darbības izdarījusi personu grupa, tad maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

VP nevērtē un nevēršas pret kāda indivīda viedokli, bet gan vērtē sekas un kaitējumu, ko tas ir atstājis vidē, cietušajam. Tomēr vēlamies atgādināt, ka ie­stādes vai iedzīvotāji, konstatējot darbības, kuras, iespējams, sasaucas ar huligānismu likuma izpratnē – kas traucē darbu vai apdraud sabiedrību, var noteikti vērsties policijā ar iesniegumu.

Katrs saņemtais iesniegums un tajā paustā informācija tiek rūpīgi pārbaudīta. Ja kādā gadījumā ir pieņemts lēmums atteikt sākt kriminālprocesu, tad acīmredzot nav bijušas tādas huligāniskas darbības, lai par tām virzītu kriminālprocesu saistībā ar huligānismu. Tas paskaidro, kāpēc vienā gadījumā ir atbildība, bet citā nav – katru gadījumu vērtē individuāli un pēc nodarītā.

Simona Grāvīte.
Foto: Valsts policija

Taču kopš 2018. gada VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa saistībā ar viltus ziņu fenomenu ir uzsākusi sešus kriminālprocesus, no tiem vienu – šogad. Divi no šiem kriminālprocesiem ir nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, viens tika izbeigts, bet trijos turpinās izmeklēšana, un šobrīd izmeklēšanas interesēs atturamies komentēt tos plašāk.

Tāpat jāteic, ka arī citviet Latvijā (piemēram, policijas iecirkņos) saistībā ar šādu fenomenu ir uzsāktas vairākas resoriskās pārbaudes,” komentē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.

Bez drāmas nespējam

Ne tikai interneta vidē saasinājusies situācija un kļuvusi agresīva. No neadekvātu ļaužu rīcības arī reālajā dzīvē cietuši mediķi, politiķi un žurnālisti.
SHUTTERSTOCK ilustrācija

Kāda “Mājas Viesa” lasītāja, kas vēlējās palikt anonīma, raksta, ka ir vīlusies sabiedrībā zināmā personībā, kuras viedoklī vairākus gadus bija ieklausījusies, bet kovida apstākļos, kad slimo un mirst cilvēki, iepriekš cienītais viedokļu līderis tagad sociālajos tīklos vēsta par vakcīnas kaitīgumu, mudinot sabiedrību attapties un atvērt acis.

Un šīs personas ierakstiem seko komentāru lavīna ar gānīšanos, apsaukāšanos un lamuvārdiem. Aija Strautmane teic, ka šādās situācijās varētu arī iesaistīties Iekšlietu ministrijas institūcija – policija. “Būsim atklāti, ka antivakceri par uzbrukumiem tiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies, vai arī politiķiem ir jāsoda. Jāatrod pants, kas atbilst visiem noteikumiem, ieskaitot cilvēktiesības. Kad klausos un lasu tik bieži runājam par cilvēktiesībām, man rodas jautājums, kāpēc cilvēktiesības ir tiem, kuri nevakcinējas?

Bet kur ir manas cilvēktiesības, jo esmu vakcinējies un mani apdraud tie, kas to nav darījuši? Atkal kaut kas ļoti ačgārns. Mūsu policija varēja vairāk pie šī jautājuma pastrādāt. Protams, es nevienu nevainoju, jo es nestrādāju policijā un varbūt ir kādas tehniskas problēmas vai kas cits, kāpēc vēl nav uzrunāti tie, kas šo naidu kurina. Domāju, ka Latvijā arī varētu slēgt cilvēkiem iespēju reģistrēties sociālajos tīklos, ja viņi ir rupji un pretvalstiski noskaņoti. Un nevajag sajaukt demokrātiju ar visatļautību, brīvību ar absolūtu haosu.

Tie ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni un darbības. 90. gadu sākumā, kad Latvijas cilvēki ieguva brīvību un demokrātiju, daudziem palika nesaprasts, kas tās ir. Visi lasa tikai virsrakstus. O, mums ir cilvēktiesības! Zināma sabiedrības daļa bez drāmas vienkārši nespēj dzīvot nevienā jautājumā. Piemēram, tas pats robežas žoga jautājums, lai Latvijā neielaistu Baltkrievijas piegādātos migrantus. Nav žoga, ir slikti, uztaisa to, atkal slikti, tāpēc ka iet bojā dzīvnieki. Es neesmu pret dzīvniekiem. Bet, ja viens iegūst, tad otrs zaudē. Neeksistē pasaulē nekas tāds, kas ir pilnīgi visiem un vienmēr pareizi un labi.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.