FOTO: “Spēlmaņi elpo brīvi.” Aija Kaukule vērtē “Spēlmaņu nakti” 8
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Otrdien, 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā, Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie sasniegumi.
Pēc “Spēlmaņu nakts” salūta zalvju ilgākas klusēšanas Dailes teātra virzienā tas šogad triumfēja, saņemot sešas no 13 “Skatuves naglām”, tostarp “Grand Prix” jeb balvu par labāko izrādi, kas piešķirta Viestura Kairiša un Māras Zālītes iestudējumam “Smiļģis”.
Smiļģa mantinieki svin
“Tagad jūs zināt, kurš ir labākais teātris!” neviltots prieka sauciens jau skatītāju zālē izlauzās Dailes teātra mākslinieciskajam direktoram, režisoram Viesturam Kairišam, mirkli pēc ceremonijas.
“Smiļģa dzimšanas dienu svinu iekšēji, pavisam personiski, Dailes teātrī,” teica dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, piebilstot: “”Smiļgis”, protams, ir megaprojekts. Jebkuram autoram tie ir lieli svētki, ja pie tava darba klāt ķeras ļoti labs režisors.”
“Jūtos kā izgājusi caur diezgan moku pilnu ceļu un tikusi pie gaismas,” mirkli pēc teātra balvas saņemšanas, laimīgi smaidot, teica Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa, kurai “Skatuves nagla” piešķirta par Raiņa lomu izrādē “Smiļģis”.
“No vienas puses, bija jātiek vaļā no bijības pret Raini, no otras – jutu, ka tā jāsaglabā. Prieks, ka tas izdevās un žūrija to pamanīja,” tā aktrise.
Dubults prieks esot, ka balvu Ievai negaidīti pasniedzis viņas dzīvesbiedrs Nacionālā teātra aktieris Artūrs Krūzkops.
“Divas nedēļas mokpilni turējos un neteicu vīram par balvu, un tad – pārsteigums – manu pirmo “Spēlmaņu nakts” balvu saņemu no pašas vīra!” sajūsmu neslēpj aktrise, bet turpat līdzās esošais Artūrs piebilst: “Ļoti lepojos. Tas bija tik skaists mirklis, kas paliks mūsu atmiņā kā liela diena.”
“Aktiera dzīvē tādu mirkļu nav daudz,” sveicēju ielenkumā pēc ceremonijas klusi saka Dailes teātra izcilā aktrise Vita Vārpiņa.
“Liels gandarījums, ja šajā tukšajā periodā spēj izdarīt kaut ko vērtīgu savā aktiera profesijā. Vienmēr, lai šo balvu dabūtu, ir jāizdara kaut kas mazliet īpašs. Tādas lomas kā izrādē “Ārsts” aktrisei bieži nedod – varbūt tikai reizi dzīvē.”
Žūrija cēlusi saulītē drosmīgos
Kad balvu saņēmēji izziņoti, par žūrijas darba virtuvi gatava pastāstīt arī teātra kritiķe un zinātniece Edīte Tišheizere. Izrādās, šķēpi visvairāk lauzti par to, ka ir tikai 12 balvas, bet gribējies izcelt kaut ko, kā nav bijis līdz šim.
“Es, piemēram, cīnījos, lai vienu balvu dabūtu seši Smiļģi! Likās, ka šis vienotais darbs ir tik neparasts Dailes teātrim, kas nav ansambļa, bet zvaigžņu teātris.”
E. Tišheizere arī atklāj, ka ar vislielāko vienprātību žūrija balvas piešķīrusi Dailes teātra izrādei “Smiļģis” un Rēzeknes teātra “Joriks” izrādei “Mans kaimiņš ebrejs”, kā arī Dailes teātra aktrisēm Vitai Vārpiņai un Ievai Segliņai.
“Mums izdevās uzrādīt tās lietas, kur mākslinieks ir izkāpis no savas pierastās zonas. Gandarījums, ka paplašinājām teātra robežas, piemēram, iekļaujot Reiņa un Kristas Dzudzilo, Elīnas Gediņas un Krista Auznieka kameroperu “Tagadne” [balva kontrtenoram Jānim Šipkēvicam]. Otra lieta – definējām katru balvu, un tas bija labs izaicinājums mums pašām.”
“Ar Ojāru Rubeni jau pārrunājām, ka varbūt nevajag sekot tikai tam, ka ir tik un tik nomināciju, bet vajag darīt kaut kā citādi, jo teātris nav sports. Varbūt nevajag ceremoniju par katru cenu veidot līdzīgi “Oskaram”, un varbūt šī gada formāts ierosinās atrast kādu citu veidu arī nākotnē. Jebkādā žūrijas darba formātā lēmumi beigu beigās būs subjektīvi, tāpēc šī ir “Spēlmaņu nakts”, nevis skriešana pēc medaļām,” par teātra balvu sadales procesu spriež teātra vēsturnieks Jānis Siliņš.
Vērtējumi par režisores Lauras Grozas un scenārista, Valmieras teātra aktiera Mārtiņa Meiera veidoto “Spēlmaņu nakts” ceremonija Dailes teātrī kā allaž ir atšķirīgi, tomēr atzinīgā ir vairāk.
Lai gan klātesošo – teātra ļaužu, kultūras darbinieku, politiķu, arī Valsts prezidenta Egila Levita un viņa kundzes Andras Levites, Rīgas domnieka Oļega Burova, Saeimas deputāta Kārļa Šadruska un citu – sejas sedza melnas maskas un blakussēdētājus šķīra stikla barjeras, svētku sajūta nebija apslāpējama.
Tomēr jāatzīst, ka pieklusinātie aplausi kultūras ministra Naura Puntuļa uzrunai zālē vēlreiz atgādināja par jau divus gadus ilgušo “atvērts – slēgts” posmu teātru dzīvē.
“Melnās maskas simboliski atspoguļo šo laiku. Atzīstams arī Ojāra Rubeņa paustais, ka balles nebūs, jo nevajadzētu mēra laikā dzert šampanieti,” vakarā pēc notikuma teica Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.
