Būs spraigi. Ir sākusies ASV un Ķīnas cīņa par Mēness kolonizāciju – kas tur ir tas vērtīgais? 61
Ķīnas kosmosa kuģa “Chang’e-6” palaišana iezīmējusi ne tikai jaunu Mēness kolonizācijas posmu, bet arī jaunu kosmosa sacensību posmu, kura galvenie dalībnieki būs ASV un Ķīnas Tautas Republika. Abas puses plāno sākt tur iegūt resursus, kam vajadzētu mainīt pasaules ekonomiku.
Maija sākumā pērkons un liesmas satricināja Hainaņas salu, kas atrodas Dienvidķīnas jūrā. Nesējraķete Changzheng-5 pacēlās gaisā, un tai līdzi bija interesanta krava, proti, Ķīnas vadības cerības un centieni un turpmākā dominēšana uz Mēness. Runa ir par bezpilota staciju “Chan’e-6”, kurai ir paredzēts atgādāt uz Zemi augsnes un iežu paraugus no Zemes pavadoņa tālākās puses.
Pašai Ķīnai šis aparāts ir kļuvis ne tik daudz par revolūciju, cik evolūciju: 2020. gadā Pekina jau ir palaidusi līdzīgu staciju uz Mēnesi – “Chanye-5”. Tā savāca paraugus no redzamās Mēness puses virsmas un veiksmīgi nogādāja tos uz Zemi. Tā bija pirmā Ķīnas Mēness stacija, kas atgriezās mājās, un pirmā šāda misija kopš 1976. gada (kad PSRS palaida savu “Moon-24”).
Kas attiecas uz “Chan’e-6”, šīs misijas galvenais uzdevums būs paraugu vākšana un piegāde no otras, neredzamās Zemes pavadoņa puses – un tas notiks pirmo reizi vēsturē.
Ķīnas kosmosa kuģa palaišanas fakts ir visai indikatīvs, jo demonstrē, cik tuvu Ķīna ir nonākusi kosmosa sacensību līderei – ASV. Kad amerikāņi 2017. gadā uzsāka “Artemis” Mēness programmu, retais šaubījās, ka viņi atkal būs pirmie, kas nolaidīsies uz Mēness. Tomēr tagad amerikāņu dominēšana uz Mēness ir kļuvusi mazāk acīmredzama: par to netieši runā pašā Vašingtonā.
Nesen NASA vadītājs Bils Nelsons sacīja, ka Ķīna tuvākajos gados varētu izveidot savu bāzi uz Mēness un iegūt daudzsološākās resursu atradnes. “Labāk parūpēsimies, lai viņi zinātnisku pētījumu aizsegā nesagrābj visu Mēnesi. Un iespējams, ka vēlāk teiks: “Turieties prom, mēs esam šeit, tas ir mūsu teritorijā”,” viņš sacīja intervijā Politico.
