Ķīna kosmosā melo, izliekas un maskējas, – iekārojusi dabūt Mēnesi tikai sev 56
Ķīna savu militāro klātbūtni kosmosā maskē ar civilām programmām. To paziņojis NASA vadītājs Bils Nelsons, vēsta Sky News. “Mēs uzskatām, ka nozīmīga daļa no viņu tā dēvētās civilās kosmosa programmas ir militāra programma,” viņš sacīja ASV Pārstāvju palātas apropriāciju komitejas sanāksmē. Viņš norādīja, ka Ķīna ir veikusi “ārkārtējus soļus”, īpaši pēdējo 10 gadu laikā, taču tie ir ārkārtīgi slepeni.
“Pēdējais datums, kad viņi teica, ka gatavojas nolaisties [uz Mēness], bija 2030. gads. Mūsu pienākums tagad ir vispirms tur nokļūt un izmantot savus izpētes centienus miermīlīgiem mērķiem,” sacīja Nelsons.
Viņš prognozēja, ka Ķīna varētu pieprasīt daļu kosmosa kā savu teritoriju, ja tā pirmā nolaidīsies uz Mēness. “Ja Pekina tur nokļūst pirmā, tā varētu teikt: “Labi, šī ir mūsu teritorija, turieties tālāk,” brīdināja NASA vadītājs.
“Es ceru, ka Ķīnas kosmosa programma nāks pie prāta un sapratīs, ka civilā telpa ir paredzēta miermīlīgiem nolūkiem, taču mēs neredzam, ka tas tiek demonstrēts,” sacīja Nelsons.
Saskaņā ar Aizsardzības izlūkošanas aģentūras datiem Ķīnai šobrīd orbītā ir 499 satelīti. Tas ir visma divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Tā izstrādā arī savus spiegu balonus un hiperskaņas raķetes.
Ķīna strauji paplašina savas iespējas gan izpētei, gan karadarbībai kosmosā. Eksperti ir prognozējuši, ka Ķīna, visticamāk, līdz 2045. gadam vai ātrāk apsteigs ASV kā dominējošo kosmosa lielvalsti. Pekina cer līdz 2030. gadam nosūtīt pilotētu misiju uz Mēnesi un plāno uzbūvēt bāzi uz Mēness virsmas.
Pagājušā gada maijā Ķīnas kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes pēc gandrīz gada orbītā, pavadot kosmosā 276 dienas. Tas pirmo reizi tika palaists 2022. gada augusta sākumā, taču netika sniegta sīkāka informācija par to, kāda veida kosmosa kuģis tas bija, kādas tehnoloģijas tika pārbaudītas vai cik augstu tas lidoja kosmosā.
