“Statistika graujoša! Un brīvdienas vēl tikai sākušās…” Latvieši ceļ trauksmi, satraucoties par bērnu drošību 0
Pēc ziņām par vairākiem traģiskiem negadījumiem pie ūdens sociālajos tīklos uzvirmojusi plaša diskusija par peldētprasmi, glābšanas vestēm un bērnu drošību uz ūdens. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā peldētapmācībai būtu jākļūst par obligātu skolas programmas daļu, savukārt citi norāda — ar peldēšanu vien nepietiek, jo bieži nelaimes izraisa pārgalvība, alkohols un nepareiza rīcība ārkārtas situācijās.
“Šodien VUGD ziņoja par trim noslīkušajiem šajās brīvdienās. Statistika graujoša,” raksta kāda sociālo tīklu lietotāja, piebilstot, ka pamanījusi arī daudzus apzinīgus cilvēkus, kuri iegādājas glābšanas vestes.
Viņa pauž cerību, ka skolu mācību programmā nākotnē tiks iekļauts obligāts priekšmets — peldētapmācība. Turklāt nevis īss kurss, bet ilgstoša apmācība visa mācību gada garumā un visās klasēs. “Saudzējiet sevi un savus tuvos!” viņa aicina.
Komentāros daudzi piekrīt, ka peldētprasme Latvijā joprojām ir nopietna problēma. Kāds komentētājs norāda, ka runai nevajadzētu būt tikai par to, kā pareizi peldēt baseinā, bet arī par drošību pie ūdens un uz ūdens — piemēram, kā noturēties virs ūdens, kā rīkoties, ja cilvēks iekrīt no laivas vai SUP dēļa, kā palīdzēt nogādāt cilvēku krastā un kā nepakļaut riskam sevi.
“Kursos bieži māca, kā pareizi peldēt baseinā, piemēram, sacensībās. Vērtīgāk būtu sākt ar to, kā droši noturēties virs ūdens,” spriež kāds komentētājs.
Cits dalās pieredzē, ka viņa novadā Eiropas Savienības projekta ietvaros bērniem bijusi iespēja apmeklēt 15 nodarbību ciklu, kurā praktiski apgūta drošība uz ūdens. Nodarbībās bērni mācījušies gan uzvedību uz SUP dēļiem, gan cilvēka transportēšanu uz krastu, gan peldēšanu ar drēbēm, ja gadījies iekrist ūdenī no laivas vai laipas.
“Runa jau nav tikai par peldēšanu, bet gan par drošību pie un uz ūdens,” uzsver komentētājs.
Diskusijā izskan arī doma, ka glābšanas veste ne vienmēr tiek uztverta nopietni. Kāds komentētājs raksta, ka vienu meiteni gandrīz apsmējuši, kad viņa pieminējusi vestes — sak, tās velk tikai vāji peldētāji. Uz to citi atbild, ka šāda attieksme ir bīstama, jo glābšanas veste nav kauna lieta, bet drošības aprīkojums.
“Gar krastu peldot gan jau vesti nevilktu, bet ar SUP, laivu, katamarānu — obligāti,” norāda kāds diskusijas dalībnieks.
Īpaši asi komentāros tiek runāts par bērnu drošību. Daļa lietotāju uzsver, ka vecāki, kuri paši paliek krastā, ne vienmēr apzinās, cik ātri var notikt nelaime. “Tas var būt sekundes simtdaļas mirklis, un bērna vairs nebūs,” raksta kāds komentētājs.
Vienlaikus daļa diskusijas dalībnieku uzskata, ka atbildība nevar tikt pilnībā pārlikta uz skolām. “Tas ir vecāku pienākums — iemācīt bērnu peldēt un braukt ar riteni,” raksta kāds komentētājs.
Citi gan nepiekrīt, norādot, ka ne visi vecāki paši prot pareizu peldēšanas tehniku vai zina, kā mācīt bērnam drošu uzvedību ūdenī. “Vecāki nevar bērniem iemācīt pareizu peldēšanas tehniku, ja paši neprot un nepārzina,” teikts kādā komentārā.
Izskan arī jautājums par iespējām peldētapmācību ieviest visā Latvijā. Daži norāda, ka Rīgā atsevišķās skolās peldētapmācība jau notiek, piemēram, 2. klasē, bet citviet situācija ir atšķirīga — laukos bieži vien nav ne baseinu, ne iespēju bērnus regulāri vadāt uz nodarbībām.
“Neiespējami katrā skolā ieviest peldēšanu. Manos laukos tādu ekstru nebija, tagad pat vidusskolas nav, kur nu vēl baseins,” raksta kāds komentētājs.
Savukārt citi uzskata, ka tieši pašvaldībām būtu jādomā par baseinu pieejamību un bērnu nogādāšanu uz nodarbībām. Vēl kāds piedāvā alternatīvu — vietās, kur baseinu nav, vasarās varētu organizēt drošas peldētprasmes nometnes.
Diskusijā vairākkārt izskan arī brīdinājumi par alkoholu. Komentētāji atgādina, ka pat laba peldētprasme nepasargās cilvēku, kurš dodas ūdenī reibumā. “Nekad nesapratīšu, kā var iet peldēt dzērumā. Tas ir liels nē,” raksta kāda sociālo tīklu lietotāja.
Cits piebilst, ka slīkšanai un peldētprasmei ne vienmēr ir tieša saistība, jo daļa bojāgājušo pirms tam domājuši, ka ir ļoti labi peldētāji. Vēl kāds uzsver: domāt, būt prātīgam un būt labam peldētājam ir atšķirīgas lietas.
Tuvojoties Jāņiem un siltākām brīvdienām, komentāros netrūkst arī bažu, ka šī var būt tikai traģiskās statistikas sākums. “Un brīvdienas vēl tikai sākušās,” raksta kāds lietotājs.
Kopējais diskusijas secinājums ir skaidrs — drošība pie ūdens nav tikai peldētprasmes jautājums. Tā ir arī glābšanas vestu lietošana, alkohola nelietošana pie ūdens, bērnu nepārtraukta pieskatīšana, kritiskā domāšana un izpratne par to, ka ūdens kļūdas nepiedod.
Kā raksta kāds komentētājs: “Jāmaina uztvere par to, ka būt prātīgam ir stilīgi, nevis garlaicīgi.”
Jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informējis, ka no ūdenstilpēm izcelti jau trīs bojāgājušie.
“Brīvdienas tikai sākušās, bet ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau trīs bojāgājušos. Tās ir trīs ģimenes, kurās svētku nebūs!”
Vakar Jūrmalā no upes un šorīt Cēsu novadā no ezera un Rēzeknes novadā no dīķa izcelti trīs bojāgājuši cilvēki.
Siltais laiks daudzus mudina doties pie ūdens, tomēr noslīkšana joprojām ir viena no biežākajām traģēdijām svētku laikā. Īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās vai vienatnē.
VUGD aicina izvēlēties drošas peldvietas, nepārvērtēt savas spējas un vienmēr pieskatīt bērnus ūdens tuvumā.
Vecākiem jāapzinās, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.
Atpūtā pie ūdens – laivojot, braucot ar katamarānu, ūdensmotociklu, SUP dēli – velciet glābšanas vestes! Bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas veste ir obligāta!”
