Izcili āži izaug arī Centrālvidzemē 0


Nesenā Latvijas medību trofeju izstāde Jaunmoku pilī parādīja – pat ja trofeju iegūts mazāk, starp tām ir lieliski eksemplāri. Ar 164,05 punktu vērtu guvumu varēja palepoties arī “Ezeres mednieku klubs”. Kolektīva biedrs, mednieks ar 40 gadu pieredzi Māris Kļaustiņš zelta buku nomedīja pasen – 2003. gadā, taču līdz izstādei trofeja nonāca tikai šogad. Stirnāzi izsekojis ar pacietību – novērojis, kur un cikos dzīvnieks mēdz pārvietoties, jo zināms taču, ka vecie buki ir ļoti vērīgi. Droša šāviena attālumā ticis tikai kādā piektajā vai sestajā reizē, var būt, ka palīdzējis arī lietainais laiks, kas kliedējis āža uzmanību. Pateicībā par dāsno dabas mātes devumu, Māris stirnāžus līdz šai sezonai vairs nav medījis. “Devu āžiem pīppauzi,” viņš nosaka, taču tagad gan pošas uz medībām – var būt, ka līdz svētkiem dabūs kādu jāņu buku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās 9
Kokteilis
12 biežāk sastopamie ģimenes locekļu tipi. Noskaidro, pie kura piederi tu!
VIDEO. Latviešu puisis Zigmunds kopā ar māti nolēmuši pārcelties uz Baltkrieviju un iegādāties tur īpašumu: “Meklēs labāku dzīvi” 314
Lasīt citas ziņas

Par stirnāžu trofeju parādes līderi ar 182 punktiem eksperti atzina Cesvaines mednieku kolektīva vadītāja Aivara Stradiņa pērnruden nomedītā deviņarpus gadu vecā buka rotu. Ar šo panākumu cesvainieši apliecināja, ka ne jau tikai Dienvidkurzemē un Zemgalē mednieki var lepoties ar labiem stirnāžiem, bet pats mednieks jūtas gandarīts, ka ir uz pareizā ceļa un viņa piemērs var būt paraugs arī citiem klubiem.

“Uz stirnāžu medībām neeju kā uz loteriju – sava medību iecirkņa āžus es zinu no gada uz gadu, jo viņus vēroju un pētu,” par stirnāžu medību veiksmes pamatu stāsta Stradiņš. Viņš novērojis, ka šiem dzīvniekiem raksturīgi uzturēties divus līdz trīs kilometrus rādiusa lielā platībā. “Visā visumā stirna ir konservatīvs dzīvnieks, kas uzturas vienā teritorijā, tāpēc, ja tu pats vai kāds cits nepārsteigsies un neizņems šo dzīvnieku no aprites pirms laika, tad viņš tur arī dzīvos,” spriež mednieks. Protams, jārēķinās arī ar ap­stākļiem, kas ievieš korekcijas, – slimībām, klejojošiem suņiem, plēsoņām, autotransportu, kas dzīvniekus notriec uz ceļiem. Uz stirnāžu medībām Stradiņš dodas vasaras beigās, kad stiprākie stirnāži ir parūpējušies par pēcnācējiem. “Medījot tos jau no 1. jūnija, var gadīties, ka dabūjam stiprākos un riestam paliek vājākie tēviņi,” skaidro Stradiņš. Šā iemesla dēļ cesvainieši uz buku medībām līdz šim gājuši, sākot no 1. augusta, šogad kārtība pamainīta – lēmums, kad medīt stirn­āžus, atstāts grupu vadītāju ziņā. Šosezon cesvainiešiem atļauts medīt 15 stirn­āžus, kā arī 32 kazas un kazlēnus. Stirnas uz kazlēnus viņi saudzēšot, jo prioritāte ir kuplāks stirnu bars. “Šajā jautājumā man ar Jāni Baumani dalās viedoklis – esmu par to, ka jāmedī veci stirnāži un neperspektīvie jaunie, bet kazas un kazlēnus atstājam, lai savairotu populāciju,” kolektīva nostāju pamato vadītājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.