“Strādāju nepilnu darba laiku, tāpēc atvaļinājums nepienākas?” Noskaidrojam, kas par to rakstīts likumos 0
Atvaļinājumu laiks ir sācies, līdz ar to var rasties arī jautājumi par šo tēmu.
Saņēmām lasītāja jautājumu: “Šovasar ļoti gribu doties ceļojumā, taču 2 atvaļinājuma nedēļas jau gada sākumā izņēmu, bet vairāk darba devējs neļauj ņemt, jo strādāju nepilnu darba laiku. Vai tiešām tā ir, ka nepilna darba veicējiem gadā pienākas uz pusi īsāks atvaļinājums?”
Atbilde atrodama Valsts darba inspekcijas skaidrojumā, ko publicējam turpinājumā!
Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām (28 kalendārām dienām), neskaitot svētku dienas. Līdz ar to, atvaļinājuma laika periodā, kuru pieprasa darbinieks, nav ieskaitāmas svētku dienas, jo atvaļinājums sastāv no parastām kalendārām dienām (parastas darba dienas, kas nav uzskatāmas par svētku dienām un parastas brīvdienas – sestdiena, svētdiena, kas nav uzskatāmas par svētku dienām).
Piemēram, ja darbinieks vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu vienu kalendāro nedēļu (jeb 7 kalendāra dienas) no 2022.gada 19.decembra, ņemams vērā, ka svētku dienas 24., 25., 26. decembris netiek ieskaitītas atvaļinājuma laikā, līdz ar to 7 kalendāra dienu ikgadējā atvaļinājuma pēdējā diena būs 2022. gada 28. decembris. Tādejādi arī ņemams vērā, ka darbinieks no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzkrājuma ir izmantojis (tiek noņemtas) vienu kalendāra nedēļu (jeb 7 kalendāra dienas).
Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks, arī ir tiesības uz četru nedēļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kā to paredz arī Darba likuma 134.panta trešā daļa, kas nosaka, ka uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku.
