“Svētais karš” – kā Maskavas mācītāji un mūki attaisno agresiju Ukrainā? 0
Ārpolitikas pētnieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda uz Maskavas patriarhāta lomu Krievijas agresijas atbalstīšanā un tās ideoloģisko naratīvu veidošanā.
Viņš uzsver, ka Krievija vienlaikus rada ārēju “garīguma aizstāvju” tēlu, taču realitātē īsteno brutālus triecienus Ukrainai, tostarp arī pret civilajiem mērķiem un simboliski nozīmīgām vietām.
Kudors norāda, ka Krievija savā komunikācijā ir izmantojusi arī Maskavas patriarhāta garīdzniekus, tostarp mācītājus un mūkus, kuri atsevišķos gadījumos atbalstījuši agresiju, īpaši okupētajās teritorijās.
Viņš atgādina par 2014. gada notikumiem Donbasā un Krimā, kur Maskavas patriarhāta pārstāvji atsevišķos gadījumos esot draudzīgi uzņēmuši Krievijas atbalstītās paramilitārās vienības un pat piedalījušies simboliskās darbībās, piemēram, karogu iesvētīšanā un zvērestu pieņemšanā.
Kudors norāda, ka šāda prakse liecina par Maskavas patriarhāta vadības degradāciju un ideoloģisku saplūšanu ar Krievijas valsts politiku.
Viņš arī atsaucas uz 2023. gadā notikušo tā saukto “vispasaules krievu tautas sapulci”, kurā Maskavas patriarhs Kirils un citi pārstāvji karu Ukrainā esot raksturojuši kā “svēto karu”, kas, pēc eksperta domām, ir būtisks reliģiskā diskursa sagrozījums un robežu izzušanas piemērs starp reliģiju un politisko propagandu.
