1938. gada 18. novembrī. Grandiozas valsts 20. gadskārtas svinības 1
Pirms 80 gadiem Latvijā īpaši svinīgi un līdz tam nepieredzēti vērienīgi atzīmēja valsts divdesmitgadi.
Iepriekšējo apaļo gadskārtu 1928. gadā ekonomiskās krīzes apstākļos atzīmēja pieticīgi, bet šī iezīmējās ar vairākiem būtiskiem akcentiem. Svinības sākās jau 17. novembrī, kad darbu plkst. 10 pārtrauca valsts un pašvaldību iestādes, bet plkst. 12 arī privātie uzņēmumi.
Iestāžu vadītāji, skolotāji skolās šajā laikā uzstājas ar svinīgām runām. Pēc tam bija pieņemšana pie valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa Rīgas pilī, un plkst. 18.30 Ulmanis no pils balkona sveica studentu lāpu gājienu.
18. novembrī jau no agra rīta visa valsts bija Latvijas karogos. Tos izkāra arī pa namu logiem.
Ģimenes galvām no rīta bija jāpulcina ģimenes locekļi, “atzīmējot Latvijas neatkarības dienas gaišo un skaisto ievadījumu”. Pēc tam bija iespaidīga karaspēka parāde Uzvaras laukumā Pārdaugavā un svinīgais akts pie Brīvības pieminekļa.
Provincē notika garnizonu, aizsargu un organizāciju parādes.
Pēcpusdienā Ulmanis atklāja 1918. gada 18. novembra notikumam veltīto piemiņas plāksni pie Nacionālā teātra. Plkst. 17. sekoja valsts vadītāja radiouzruna. Tajā pašā laikā sākās plaša pilsētu un lauku centru izgaismošana.
Veikalu skatlogiem klājās būt sapostiem, tostarp ar valsts ģerboņiem un pirmo personu portretiem. Vienības laukumā (Esplanādē) bija uzbūvēts iespaidīgs “Gaismas tornis”, kuru vakarā izgaismoja starmetējiem.
Turpat četrās estrādēs notika koru priekšnesumi un tika radītas patriotiskas filmas. Jāpiebilst, ka svētkiem par godu bija pabeigta Tiesu pils (tagadējā Ministru kabineta) ēka un Rīgas pils Triju zvaigžņu tornis. Atklāja satiksmei arī veco Dzelzs (Zemgales) tiltu, kura rekonstrukcija bija sākusies vēl 1924. gadā.
