“Tā arī ir kino maģija!” Ēķis atklāj, kā “Cinevilla” spēj pārtapt par Rīgu, Vīni, Parīzi vai Ņujorku 0
Tukuma novada Slampes pagastā esošajai kinopilsētiņai “Cinevilla” šogad aprit 22 gadi. Sākotnēji tā tika būvēta kā dekorācija filmai “Rīgas sargi”, taču laika gaitā pārtapusi par vienu no neparastākajiem kino infrastruktūras objektiem Ziemeļeiropā.b
Tās idejas autors, kino producents un režisors Andrejs Ēķis neslēpj – “Cinevilla” viņam ir gan bizness, gan kaislība, gan lielākais hobijs. Projektā “Cinevilla” viņš darbojas kopā ar partneri Mareku Dambi, kurš ik dienas rūpējas, lai ikviens apmeklētājs kino pilsētiņā justos gaidīts. Brauciet ciemos!
Kinopilsēta, kas maina laikmetus
“Cinevilla” nav tikai dekorāciju laukums. Tā ir 150 hektāru plaša brīvdabas filmēšanas vide, kur jau eksistē vēsturiskas ielas, upes krastmalas, vilciena peroni, ciemati un dažādu laikmetu arhitektūra.
Ēķis uzsver, ka viena no lielākajām “Cinevillas” priekšrocībām ir dekorāciju pārbūvējamība. Viena un tā pati iela pēc fasāžu, izkārtņu un rekvizītu nomaiņas var kļūt gan par Rīgu, gan Vīni, Parīzi vai Ņujorku.
Tieši tas, viņaprāt, ir svarīgi starptautiskajiem producentiem, kuri meklē Eiropas mēroga filmēšanas iespējas, bet nevēlas saskarties ar pārslogoto Prāgas, Budapeštas vai Berlīnes kino infrastruktūru.
“Cinevilla” piedāvā jau gatavu pasauli, kurā producentam nav viss jābūvē no nulles. Atbrauc, pielāgo vidi savam stāstam un filmē.
Kāpēc dekorācijas netika nojauktas?
Pēc filmas “Rīgas sargi” uzņemšanas varēja šķist loģiski dekorācijas nojaukt. Taču Ēķis uzskata – tas būtu bijis nevis loģisks, bet tuvredzīgs solis.
Viņš skaidro, ka pārliecinošas vēsturiskas pilsētas uzbūvēšana no nulles ir ļoti dārga. Ja pēc filmēšanas dekorācijas nojauc, tiek iznīcināts ieguldījums, ko varētu izmantot vēl un vēl.
“Cinevillā” darbojas cita pieeja – ja ir uzbūvēta iela, kvartāls vai konkrēta vide, tā var dzīvot gadiem. Tas ir īpaši svarīgi seriāliem un franšīzēm, kurām nepieciešama iespēja atkārtoti atgriezties tajā pašā pasaulē.
Ēķis min arī starptautiskus piemērus – Harija Potera filmu studiju “Leavesden” un “Troņu spēles” filmēšanas vidi Ziemeļīrijā, kas pēc seriālu un filmu panākumiem kļuva par plašākām kino industrijas un tūrisma vietām.
Viņaprāt, arī “Cinevilla” attīstās līdzīgā virzienā – nevis kā statiska studija, bet kā dzīva kino vide.
Laiks kino industrijā nozīmē naudu
Ēķis uzsver, ka kino industrijā laiks ir viens no dārgākajiem resursiem. Tāpēc “Cinevillas” priekšrocība ir ne tikai gatavas dekorācijas, bet arī iespēja strādāt efektīvi.
Latvijā profesionālais standarts joprojām ir 12 stundu filmēšanas diena. Turklāt vasarā dabīgajā gaismā iespējams filmēt līdz vēlam vakaram, kas ļauj ietaupīt uz dārgu nakts apgaismojumu.
Svarīgi ir arī tas, ka “Cinevillai” ir sava viesnīca, līdz ar to filmēšanas grupa nezaudē laiku pārbraucienos.
Ēķis “Cinevillu” raksturo kā Baltijas kinopilsētu, kur Eiropas kino industrija īsā laikā var uzbūvēt savu stāsta realitāti.
Kā Latvija piesaista ārvalstu producentus
Liela nozīme ir arī valsts un pašvaldību atbalsta programmām. Ēķis skaidro, ka “cash rebate” sistēma paredz – producents vispirms iztērē naudu Latvijā, pēc tam iesniedz atskaites un, ja viss atbilst noteikumiem, saņem daļu izdevumu atpakaļ.
Latvijā kopējais atbalsts var sasniegt līdz 50% no attiecināmajām izmaksām – līdz 30% no valsts un LIAA programmas, kā arī līdz 20–25% no “Riga Film Fund”.
Ēķis to sauc par abpusēji izdevīgu modeli. Producenti samazina ražošanas izmaksas, bet Latvijā rodas darbs filmēšanas grupām, tiek izmantotas tehnikas nomas, viesnīcu, ēdināšanas, transporta, apsardzes un citu pakalpojumu iespējas.
Viņaprāt, valsts līmenī beidzot parādās izpratne, ka filmu un seriālu ražošanas pakalpojumu eksports var dot būtisku ekonomisko pienesumu.
Straumēšanas laikmets maina spēles noteikumus
Ēķis norāda, ka straumēšanas platformas būtiski mainījušas Eiropas filmu industriju. Agrāk filma vispirms ilgi dzīvoja kinoteātros, pēc tam maksas televīzijā, DVD formātā un tikai vēlāk bezmaksas televīzijā. Tagad šī secība kļuvusi daudz elastīgāka.
Filma var gandrīz vienlaikus nonākt gan kinoteātros, gan platformās. Tas mazām kino valstīm paver jaunas iespējas, jo Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka vismaz 30% straumēšanas pakalpojumu katalogu jāveido Eiropas darbiem.
Tomēr Ēķis uzsver – ar pieejamību vien nepietiek. Ja platformā ir tūkstošiem filmu, vēl nav garantijas, ka skatītājs konkrēto filmu atradīs.
Viņaprāt, kinoteātra pirmizrāde joprojām saglabā īpašu nozīmi. Lielās franšīzes filmas arī straumēšanas laikmetā sāk savu ceļu kinoteātros, jo ap tām veidojas pasaules pirmizrādes, mārketings, fanu kultūra un viss kino notikuma mērogs.
Kāpēc šis ir “Cinevillas” laiks
Straumēšanas laikmets ir mainījis arī pieprasījumu pēc filmēšanas paviljoniem un studijām. Arvien biežāk vajadzīgas vietas, kur iespējams uzņemt nevis dažas ainas, bet veselas seriālu sezonas.
Tas nozīmē, ka studijām jāspēj piedāvāt ātri pārveidojamus filmēšanas laukumus, interjerus, āra vidi, darbnīcas, kostīmus, rekvizītus, tehnisko aprīkojumu un vietējās profesionālās komandas.
Ēķis uzskata, ka “Cinevilla” šīm prasībām atbilst, jo tā ir dzīva studija, kuru var pielāgot dažādiem žanriem – vēsturiskai drāmai, trillerim, melodrāmai, fantāzijai, vesternam, seriālam vai reklāmai.
“Cinevilla” pēc būtības ir “backlot” tipa kinopilsētiņa. Tas nozīmē, ka daudzas fasādes eksistē tikai no vienas puses, ēkas var būt seklas, logi – neīsti, taču kadrā viss izskatās pārliecinoši. Tā arī ir kino maģija.
“Atšķiries vai mirsti”
Ēķis jau gadiem uzsver principu “atšķiries vai mirsti”. Viņaprāt, “Cinevillas” atšķirība ir plašums un brīvība.
150 hektāru teritorijā iespējams rakt tranšejas, veidot mākslīgas upes, pārveidot grants karjerus, vest smiltis un baļķus, būvēt nocietinājumus, realizēt specefektus un pat kontrolētus sprādzienus.
Tā kā “Cinevillai” apkārt nav blīvas pilsētvides, daudzus radošus risinājumus iespējams īstenot ātrāk un vienkāršāk nekā citviet Eiropā, kur mēnešiem ilgi jārisina saskaņojumi.
Arī lauku vide ir priekšrocība – ja filmēšanai vajadzīgi zirgi, aitas vai cita lauku infrastruktūra, tas nav sarežģīti organizējams.
Vieta ne tikai kino pasaulei
Ēķis uzsver, ka “Cinevilla” vairs nepieder tikai kino nozarei. Kad nenotiek filmēšana, kinopilsēta atveras festivāliem, koncertiem, korporatīviem pasākumiem, izturības skrējieniem un privātiem notikumiem.
Šeit noticis gan “Stipro skrējiens”, gan “Danger Fest”, kur kinopilsētas ielas pārvēršas par gaismu, performanču un aktieru piepildītu alternatīvu realitāti.
Tieši tas, viņaprāt, dod vietai papildu enerģiju – tā dzīvo arī ārpus filmēšanas grafikiem.
“Cinevilla” un Holivudas princips
Salīdzinot “Cinevillu” ar Holivudu, Ēķis saka – mērogs, protams, nav salīdzināms, taču mehānisms ir līdzīgs.
Holivuda savos pirmsākumos arī būvēja vietu, kurā viena realitāte var pārtapt citā stāstā. Arī “Cinevilla” dara to pašu, tikai pieticīgākā, raupjākā un Baltijai raksturīgā formā.
No dēļiem, ģipškartona, krāsām, gaismas, digitālās pēcapstrādes un iztēles tiek radīta pasaule, kurai skatītājs notic. Un tieši tajā, pēc Ēķa domām, slēpjas kino īstā maģija.
Viena no beidzamajām Andreja Ēķa filmām, kas uzņemta “Cinevillā” ir “Tumšā robeža”. To producē “Cinevilla Films”, līdzproducents “LMT grupa”, filmas ģenerālsponsors “DEPO”, atbalsta Nacionālais Kino centrs, Rīgas dome, Ogres dome, NBS, “Pata”, “Balcia”, “Latvijas Finieris”, Rīgas Valsts tehnikums, Latvijas Televīzija.
