“Tā ir milzīga sērga.” Slaidiņš skaidro, kā informatoru darbība aptver visu Ukrainu 119
Informatori ir problēma jau kopš 2014. gada. Ukrainas drošības dienesta dati liecina, ka no 2022. gada 24. februāra līdz šim brīdim notiek 400 izmeklēšanas par 257 personām, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Par informācijas sniegšanu Krievijai šobrīd notiesātas ir 77 personas.
Informatoru darbība aptver visu Ukrainu, bet visaktīvāk – piefrontes zonu. Tur aktīvi tiek vākta informācija par Ukrainas karaspēka pārvietošanos, par munīcijas noliktavām.
“Mēs zinām arī par šiem triecieniem, kas bija pa šo ciemu, pa 128. brigādi, tur noteikti lielu daļu informācijas iedeva tieši šie aģenti,” piebilst Slaidiņš.
Vērvēšanai izmanto divas kategorijas: “krievu pasaules līdzjutējus”, kas Ukrainā netrūksts, un uzpirkšanu vai šantažēšanu. Turklāt vērvēšana notiek arī sociālajos tīklos.
Kā viņi darbojas? Shēma ir pavisam vienkārša: drošības dienesti izveido aģentūru, uz katru savervēto ir tīkls ar vairākiem cilvēkiem, kuri dod uzdevumus.
“Tā ir milzīga sērga. Kopš 2014. gada nepārtraukti iet cīņa pret viņiem. Viņus nevar izskaust – viņi parādās un parādās. Tāpēc jau izlūkinformācija ir ļoti svarīga. Viņi atrod ceļus, kā savervēt nākamos,” turpina Slaidiņš.
Piemēram, nupat nesen, 13. novembrī, tika aizturēts Harkivas Universitātes docents, kura telefonā tika atrasta visa informācija par viņam uzdotajiem uzdevumiem.
“Tie, kas viņus vada, šī aģentūra, viņiem īstenībā ir pilnīgi nospļauties, kas ar viņu būs. Viņš ir svarīgs tikai tajā brīdī, kad iedod informāciju,” norāda viņš.
