VIDEO. Ukraiņu vecmāmiņa dodas uz okupantu kontrolēto teritoriju, lai atgūtu savu mazdēlu 40

Polina Kindra gandrīz trīs mēnešus pavadīja Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, cenšoties atgūt savu mazdēlu. Deviņus gadus vecajam Mikitam Bilančukam ir veselības problēmas, un viņš atveseļojās internātskolā Hersonas apgabalā, kad 2022. gada februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, vēsta “Radio Free Europe/Radio Liberty”.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
VIDEO. “Es eju dušā pie ūdenskrituma…” Vīrietis, dzīvojot savvaļā ar savu suni, desmit gadu laikā ietaupījis vairāk nekā 426 tūkstošus eiro
Lasīt citas ziņas

“Es atvēru “Instagram” un redzēju Mikitas fotogrāfiju. Tur bija rakstīts, ka Krievija nolaupījusi 16 bērnus, un viņus sūta uz Krimu,” atminas Polina.

Zēna vecmāmiņa Polina Kindra dzīvo Polijā. Viņa pavadīja vairākus mēnešus, meklējot savu mazdēlu:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mikita tika aizvests. Vispirms viņu aizveda uz Simferopoli, Krimā, un pēc tam uz Krasnodaru, Krievijā. Mēs pazaudējām viņa pēdas Krasnodarā. Astoņus mēnešus par viņu nebija nekādu ziņu. Es vispār nezināju, kur viņš atrodas

Vispirms es devos uz Ļvivu, tad uz Kijivu. Tur es paņēmu Mikitas dokumentus, dzimšanas apliecību un man tika piešķirta aizbildniecība. Pēc tam no Polijas devāmies uz Baltkrieviju, no Baltkrievijas uz Rostovu pie Donas. Mēs braucām cauri daudzām pilsētām. No Rostovas devāmies uz Krimu, no Krimas uz okupētajām Ukrainas pilsētām Armjansku un Skadovsku. Tāds bija mans tiešais ceļš pie Mikitas.”

“Beidzot es viņu ieraudzīju, parādīju viņiem dokumentus, bet direktors man viņu neatdeva. Es teicu, ka esmu Mikitas vecmāmiņa, bet viņš teica, ka man tas jāpierāda, veicot DNS testu. Es nokārtoju DNS testu, bet viņi teica, ka tāpat man bērnu neatdos, jo vispirms man jāiegūst Krievijas pase un tad viņi man piešķirs Krievijas aizgādības tiesības. Es paskaidroju, ka to nedarīšu, jo dzīvoju Polijā, un es vedīšu savu mazdēlu uz Poliju. Es negribu Krievijas pasi. Viņi teica: “Ja to nedarīsiet, nedabūsiet bērnu.”,” stāsta Polina.

Šī gada 30. augustā Polina saņēma ziņu, ka viņai jāierodas Ukrainas pilsētā Heņičenskā, lai parakstīu bērna dokumentus. “Es nezināju, ka mēs tur atgūsim Mikitu, neviens man neko neteica. Es tur iegāju un ieraudzīju Mikitu. Redzēju presi un daudz kameru. Tur stāvēja daži cilvēki ar automātiem,” atminas viņa.

Mikitu vecmāmiņai atgrieza Krievijas bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova. Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi viņas aresta ordeni. Viņa tiek turēta aizdomās par nelegālu Ukrainas bērnu deportāciju.

Reklāma
Reklāma

Mikitam ir veselības problēmas, kuras tagad ir iespējams ārstēt Polijā.

“Es gribu, lai viņš ir labs zēns. Es gribu viņam labu nākotni. Visvairāk es gribu, lai viņš izveseļojas, man teica, ka tas ir iespējams,” saka Polina.

Zēna tēvs joprojām atrodas Ukrainā – viņi sazinās telefoniski. Mikita labprāt vēlētos pie sevis “atgādāt” arī savu tēti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.