Baltijas koks

ES jaunā Meža stratēģija skatās uz mežu atrauti no pārējās vērtības ķēdes
Visā pasaulē aizvien vairāk ceļot lielākas ēkas, būvniecībā izmantojam koku. Norvēģijā no šī dabas materiāla taps izcilajam rakstniekam Henrikam Ibsenam veltīta bibliotēka
Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu
Gunāra Igauņa darbnīcā no koka top skanīgi brīnumi – kokles, bungas, cimbalas, cītaras, deguna flautas un pat muzikālās gultas
Izvēlēties mājai koka vai plastmasas logu ir gaumes un arī finansiāls jautājums, taču skaidrs, ka labs koka logs ceļ mājokļa vērtību
Pasaules rekords koka ēku būvniecībā: 650 m2 liels CLT panelis
Latvijā tapusi interesanta līklīniju teholoģija koka parketa grīdu ražošanā, kas saglabā un ataino dabas unikalitāti
Cilvēki kopumā ir tendēti uz dzīvi sakārtotā un zaļā vidē, kas nozīmē arī aprites ekonomikas modeļa ieviešanu dzīvē. Vai sabiedrība ir gatava paradumu maiņai?
Koksnei ir bezgala daudz izmantošanas iespēju un viens no tās ilgtspējas virzieniem ir granulu ražošana enerģētikai
Kāpēc valsts tik negribīgi atbalsta ražojošus uzņēmumus, kas savu produkciju eksportē ? Nauda, kas ienāk no ārvalstīm Latviju dara bagātāku!
Loģistikai, tāpat kā citām nozarēm, ar krīzi jārēķinās, tomēr stividorkompānija WT Terminal sekmīgi tiek galā ar šo izaicinājumu
Kā pie vienas Latgales saimes atnācis senvārds medus foļvarka, kas skan autentiskāk nekā daudzviet izmantotais bišu muiža
Vai ēkas, kurās laiku pavada bērni, nevajadzētu būvēt no dabiskā materiāla koka nevis neveselīgā dzelzbetona?
Mūsdienās, domājot par aprites ekonomiku, gan simtgadīgu ozolkoka, gan arī lamināta galdu var pārstrādāt skaidu plātnēs, no kurām taps jaunas modernas mēbeles
Vai beidzot ir sākusies koka augstceltņu – debesskrāpju revolūcija?
Kokskaidu plātnes ražo arī no kaņepēm un vizuāli tās ir līdzīgas tām, kas tiek ražotas no koksnes
Ēriku Ruhmanu no Kaunatas jau bērnībā uzrunājis koku skaistums un viņa rokās ragainie un līkie zari pārtop īstos brīnumos
Pirms 25 gadiem Latgalē a/s “Latvijas Finieris” radīja modernu ražotni SIA “Verems”. Šodien Latgales cilvēki var lepoties, ka pie viņiem top pasaulē lielākais saplāksnis
Desmit valstis noraida ES izstrādātos zaļo finanšu dokumentus un akadēmiķis Daniels Gugēns tos nosauc par orvelismu, kas satur loģiskas kļūdas un sabiedrības maldināšanu
Pavasaris vairs nav aiz kalniem un tad drīz modīsies arī egļu astoņzobu mizgrauži, kas apdraud Latvijas mežus