“Tas būs kauns, ja igauņiem būtu jāmaksā par latviešiem,” Bikše norāda 0
Tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un partijas “Latvijas attīstībai” biedrs Aigars Bikše un uzņēmējs Gatis Kokins, komentējot Igaunijas izteikumus par “Rail Baltica” projektu, TV24 norāda, ka situācija Latvijai ir nepatīkama un politiski sarežģīta. Viņu vērtējumā Igaunijas neapmierinātība ir saprotama, jo Latvijas kavēšanās ietekmē visu Baltijas kopīgo dzelzceļa savienojumu.
Komentētāji atzīst, ka Igaunijas piedāvājumu var interpretēt dažādi. No vienas puses, tas varētu nozīmēt gatavību finansiāli palīdzēt, lai Latvija ātrāk izbūvētu savu posmu. No otras puses, Igaunijas bažas var būt saistītas ar to, ka viņu pusē izbūvētais dzelzceļš kavēšanās dēļ varētu ilgstoši stāvēt neizmantots, radot papildu izmaksas un politisku spiedienu.
Viņi ironiski norāda, ka būtu pavisam neērti, ja situācija nonāktu līdz tam, ka Igaunijai nāktos maksāt par Latvijas dzelzceļa izbūvi. Pašlaik gan drīzāk izskatās, ka Igaunija simboliski piedāvā uzbūvēt “tiltu pāri Latvijai”, lai nodrošinātu savienojumu ar pārējo Eiropu. Šāda retorika tikai vēl vairāk izgaismo Latvijas problēmas projekta vadībā.
Bikše un Kokins uzsver, ka “Rail Baltica” sarežģījumi Latvijā lielā mērā ir iepriekšējo valdību neizlēmības rezultāts. Viņi norāda, ka ilgstoši nav pieņemti pietiekami skaidri un savlaicīgi lēmumi, kas ļautu projektu īstenot racionāli un finansiāli atbildīgi.
Īpaši kritiski tiek vērtētas izmaksu atšķirības atsevišķos posmos. Komentētāji min piemēru, ka daži posmi pēc pašreizējiem līgumiem varētu izmaksāt aptuveni 800 miljonus eiro, lai gan tiem vajadzētu maksāt ap 200 miljoniem. Šāda starpība, viņuprāt, ir pārāk liela, lai to vienkārši pieņemtu vai “norītu” politiska komforta vārdā.
Viņi pieļauj, ka, ja runa būtu par 200 vai 300 miljoniem eiro, daļu papildu izmaksu varbūt vēl varētu uztvert kā cenu par labām attiecībām un Latvijas tēla saglabāšanu Baltijas partneru acīs. Taču, ja izmaksu plaisa ir tik milzīga, valdībai nebūs iespējams to ignorēt.
Pēc komentētāju domām, premjers šo situāciju, visticamāk, neatstās bez izmaiņām. Viņi pieļauj, ka “Rail Baltica” projekti Latvijā varētu tikt pārskatīti un mainīti. Tas, iespējams, pagarinās termiņus, taču ļaus izvairīties no vēl lielākiem zaudējumiem valsts budžetam.
Viņu vērtējumā svarīgākais šobrīd ir nevis par katru cenu izskatīties labi partneru acīs, bet pieņemt finansiāli saprātīgus lēmumus. Projekta kavēšanās ir nepatīkama, taču vēl bīstamāk būtu turpināt īstenot pārlieku dārgus risinājumus tikai tāpēc, ka tie jau reiz ieplānoti.
