Temperatūra 37,1°C – cik ilgi tā var dzīvot, par to nesatraucoties? Skaidro mediķe 0
Par slavenajiem 37,1 grādiem sabiedrībā ir dzirdēts ne mazums joku – īpaši par to, ka sieviete ar šādu temperatūru turpina skriet pa veikaliem, darīt mājas darbus un pieskatīt bērnus, kamēr vīrietis jau guļ ar kompresi uz pieres un vaid. Bet vai 37,1 °C temperatūra patiešām liecina par kaut ko bīstamu un cik ilgi ar šādu temperatūru vispār var dzīvot?
TV24 raidījumā “Ārsts atbild” par to stāstīja Dr. Vilkoites Vēdera klīnikas ģimenes ārste Ksenija Margole. Pēc ārstes teiktā, pirmais jautājums, kas jāuzdod cilvēkam, kurš sūdzas par paaugstinātu temperatūru, ir ļoti vienkāršs – kā viņš šo temperatūru mēra: temperatūra cilvēkam atšķiras, ja mēr to rektāli, vai mēr to padusē, vai mēr to pierē.
Viņa norādīja, ka īpaši jāņem vērā, ja temperatūra tiek mērīta pierē ar elektronisko termometru. “Ja cilvēks saka, ka mēra pierē ar elektronisko termometru, jautājums – vai tiešām tie skaitļi tādi ir,” sacīja ārste.
Savā praksē viņa nereti sastopas ar situācijām, kad cilvēks mājās konstatē paaugstinātu temperatūru, bet ārsta vizītē, izmērot temperatūru ar parasto termometru, tā izrādās normāla.
Otrs svarīgais jautājums ir – vai cilvēkam ir arī citi simptomi. “Vai cilvēkam kaut kas vēl ir, vai tie ir augšējie elpceļi, vai tie varbūt urīnceļi, vai tā varbūt āda, vai tur ir kaut kādas infekcijas pazīmes,” skaidroja Margole.
Ja cilvēkam temperatūra tomēr ilgstoši saglabājas, ārste savā praksē šādus pacientus izmeklē, veicot vismaz pamata analīzes, lai “mēs varētu paskatīties, vai iekaisums kā tāds pastāv. Jo analīze to ļoti labi mums parāda, ir vai nav”.
Ja arī analīzes ir labas un citu pazīmju nav, bet temperatūra joprojām saglabājas, dažkārt to var pieņemt arī kā cilvēka individuālo normu.
Vienlaikus iemesls ne vienmēr meklējams kādā fiziskā saslimšanā. Dažkārt temperatūra var paaugstināties arī psihosomatisku iemeslu dēļ, tomēr pie šāda secinājuma nevar nonākt uzreiz. “Bet lai es pateiktu, ka tas tā ir, tur ir ļoti garš posms ar izslēgšanu citām lietām,” viņa skaidroja.
Ārste uzsvēra, ka viņai kā klīnicistei svarīgākais ir vispirms pārliecināties, ka nav kāda cita iemesla un organisms darbojas labi. “Es gribu būt droša, ka iekšā viss strādā labi,” rezumēja Margole.
