“Moldāvu tautas ienaidniece” – promaskaviskās partijas “Şor” piekritēji pagājušā gada novembra demonstrācijās izgāza dusmas pret rietumnieciski noskaņotās prezidentes Maijas Sandu fotogrāfiju.
“Moldāvu tautas ienaidniece” – promaskaviskās partijas “Şor” piekritēji pagājušā gada novembra demonstrācijās izgāza dusmas pret rietumnieciski noskaņotās prezidentes Maijas Sandu fotogrāfiju.
Foto: Dumitru Doru/EPA/SCANPIX

Nestabilitāte Moldovā dotu Krievijai ieganstu mobilizēt savus Piedņestrā 20

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Kokteilis
Saulrietu tests: izvēlies vienu attēlu un uzzini, ko tava izvēle atklāj par tavu iekšējo “es”
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienība (ES), NATO un ASV nopietni uztver pirmdien Moldovas prezidentes Maijas Sandu publiski pausto, ka Krievija plāno Moldovā sarīkot valsts apvērsumu, maskētu ar “opozīcijas” nemieriem, kam sekotu varas sagrābšana.

Eksperti norāda, ka scenārijs līdzinātos tiem notikumiem, kādus Krievijas specdienesti gatavojās 2016. gada oktobrī īstenot Melnkalnē, lai novērstu minētās Balkānu valsts iestāšanos NATO.

Diversanti no ārpuses

CITI ŠOBRĪD LASA

Ziņas, ka Moldovas Informācijas un drošības dienests (SIB) no partneriem Ukrainas specdienestos saņēmis informāciju par Krievijas plānu organizēt destabilizējošu notikumu virkni, lai gāztu demokrātiski ievēlēto valsts vadību un iedibinātu Moldovā Maskavas pilnībā kontrolējamu režīmu, kas mainītu valsts prorietumniecisko politisko orientāciju un ļautu Krievijai izmantot tās teritoriju karam pret Ukrainu, sāka izplatīties pagājušajā nedēļā.

Sākotnēji Kišiņeva informāciju nekomentēja, tomēr nedēļas sākumā Moldovas prezidente Sandu sarīkoja preses brīfingu, atklājot, ka iegūtā informācija liecina: izvirzīts uzdevums “gāzt konstitucionālu un leģitīmu varu Kišiņevā un nomainīt to ar neleģitīmu”. Situācijas destabilizācijas plāns paredzējis iesaistīt diversijām sagatavotas, civilā tērptas personas no Krievijas, Baltkrievijas, kā arī Serbijas un Melnkalnes.

“Viņi plāno vardarbīgas darbības, ieskaitot uzbrukumus dažām valsts iestādēm un ķīlnieku sagrābšanu,” sacīja Sandu. Kā piesegu operācijai izmantotu opozicionāri noskaņotus pašmāju grupējumus, kas rīkotu nemierus: “Īstenojot plānu, noziedznieki cer uz zināmiem iekšējiem spēkiem, tostarp noziedzīgiem grupējumiem, tādiem kā partija “Şor” (“Līdztiesība”), dažiem veterāniem, bijušajiem tiesībsargājošo struktūru darbiniekiem un cilvēkiem, kas pazīstami ar savām saitēm ar Plahotņuku (oligarhs Vladimirs Plahotņuks, kurš šobrīd dzīvo Turcijā. – Red.).

“Saņemtie dokumenti satur instrukcijas diversantiem, kā labāk ieceļot Moldovā un veidot loģistiku. Pēc paziņojuma sniegšanas prezidente Sandu vērsās pie parlamenta ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk pieņemt likumprojektus, kas dotu SIB un prokuratūrai nepieciešamos juridiskos instrumentus “efektīvākai cīņai ar valsts drošības riskiem”. Visi, kas piedalās destabilizējošās akcijās un tās aizstāv, jāsauc pie atbildības. Viņa mudināja pilsoņus uzticēties oficiālajai informācijai, jo “uzbrukuma visagresīvākā forma ir informācijas uzbrukums”. “Saglabājam mieru un ticam Moldovai,” noslēgumā teica prezidente, paužot pārliecību, ka Kremļa plāni panākumus negūs un drošības dienesti novērsīs provokācijas.

Reklāma
Reklāma

Moldovas vājums

Nav pirmā reize, kad Moldovā runā par Maskavas kurinātiem valsts apvērsuma plāniem, izmantojot valsts grūto ekonomisko stāvokli, kas īpaši pasliktinājies pēc Ukrainas kara sākuma. Pērn rudenī pieminētā partija “Şor”, kam ir ciešas saites ar Krieviju, Kišiņevā rīkoja ielu demonstrācijas, pieprasot prezidentes Sandu atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Uzskata, ka apvērsums izpalika, jo iejaucās drošības struktūras.

Arī tagad notikumi risinās politiskas nestabilitātes apstākļos, jo pagājušajā piektdienā no amata atkāpās Moldovas premjerministre Natālija Gavrilica un tās kabinets, turklāt kļuva skaidrs, ka no Krievijas izšautās raķetes ceļā uz Ukrainu patvarīgi šķērso Moldovas gaisa telpu un Kišiņevai nav iespēju to nepieļaut. Krievijas ārlietu ministrs Sargejs Lavrovs nesen izmeta, ka Rietumi gribot padarīt Moldovu, kas cer reiz iestāties NATO, par “otro Ukrainu”. Tas izskanēja kā mājiens, ka Moldova varētu būt nākamais Kremļa agresijas upuris.

“Sandu brīdinājumi jāuztver nopietni. Krievi ir pilnībā spējīgi uz tādām lietām – galu galā [2016. gadā] viņi plānoja noslepkavot Melnkalnes premjerministru, lai apturētu valsts pievienošanos NATO,” vietnei “EUobserver” situāciju komentēja anonīms ES diplomāts. Avots pauda, ka Moldova pēc būtības ir “teju neaizsargāta” šādu draudu priekšā: “Tās drošības dienesti ir vāji, tā ir vāja arī militāri, un Krievijas operatīvie darbinieki to pārmāc, tāpēc nebūtu tik grūti tur sarīkot vardarbīgus protestus. Nestabilitāte Moldovā dotu Krievijai ieganstu mobilizēt savus Piedņestrā izvietotos spēkus un palīdzētu sākt uzbrukumu Odesai divās frontēs.

Tas arī parādītu ES, ka vajadzības gadījumā Krievija spējīga izraisīt ugunsgrēku visās [ES] austrumu kaimiņvalstīs.” Diplomāts atgādināja, ka Krievija, uzkurinot separātismu Bosnijas Serbu republikā, var izprovocēt vardarbību Bosnijā un Hercegovinā, kā arī starp Serbiju un Kosovu. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka Krievijas draudi tādām valstīm kā Moldova, Gruzija un Bosnija un Hercegovina būs temats alianses valstu aizsardzības ministru sanāksmē, kas sākās otrdien. NATO apspriedīs konkrētus veidus, “kā konsolidēt NATO pozīciju atturēšanas un aizsardzības jomā” attiecībā uz šīm valstīm.

Tikmēr ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs sacījis, ka nevar apstiprināt vai noliegt Ukrainas iegūtās ziņas par valsts apvērsuma gatavošanu Moldovā, taču tās ir “dziļi satraucošas” un izskatās pēc “lappuses no Putina kunga rokasgrāmatas”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.