Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Aivars Siliņš

Kādreizējās industriālās teritorijas, plašākas apdzīvojamās telpas… Kādas ir tendences mājokļu tirgū? 2

Olga Rudzika, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lasīt citas ziņas

 

Vairumam cilvēku nekustamais īpašums ir ne vien lielākais pirkums dzīvē, bet arī vērtīgākais viņiem piederošais kapitāla aktīvs. Tāpat tas ir arī pievilcīgs, lielai daļai saprotams (taustāms!) un stabils ieguldījumu veids. Kopš deviņdesmito gadu vidus, strādājot ar nekustamā īpašuma projektu attīstību Baltijas valstīs, esam uzkrājuši vajadzīgo pieredzi un zināšanas, lai prognozētu, kādiem faktoriem būs lielākā ietekme uz Latvijas mājokļu tirgu šogad.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Aizvadītais gads, it īpaši gada nogale, nekustamo īpašumu tirgū Latvijā bijis darījumiem bagāts, kaut arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm gada sākumā tas demonstrēja lēzenāku dinamiku.

Tas skaidrojams ar to, ka neziņa par nākotni un straujais būvmateriālu cenu pieaugums lika tirgus dalībniekiem – nekustamā īpašuma pārdevējiem, attīstītājiem, pircējiem un arī bankām – saglabāt zināmu piesardzību. Daudzi ieņēma īslaicīgu nogaidīšanas taktiku, cerot uz būvmateriālu cenu stabilizēšanos. Tomēr jau gada otrajā pusē situācija stabilizējās un redzējām strauju darījumu pieaugumu.

Pēdējos divus gadus nekustamā īpašuma tirgus analizēts caur pandēmijas prizmu. Mājsēdes pieredze mudināja rīkoties tās ģimenes, kuras līdz pandēmijai tikai domāja par pārcelšanos ārpus pilsētas. Šis pieprasījums izraisīja konkurenci un paaugstināja mājokļu cenas ārpus Rīgas, īpaši Pierīgā un Vidzemes lielākajās pilsētās. Tradicionālā piepilsētas zona paplašinājās līdz tādiem reģionālajiem centriem kā Valmiera, Cēsis un Sigulda.

Tomēr, vērojot citu valstu pieredzi un atgriešanos pie dzīves vecajās sliedēs, redzam, ka darījumu aktivitāte galvaspilsētā arvien turpina uzņemt apgriezienus.

Tas redzams jau šobrīd. Pēc Latvijas atvērto datu portāla datiem, decembrī veikto darījumu skaits bijis neierasti augsts. Visticamāk, pamazām atjaunojoties tūristu plūsmai, palēnām atkal pieaugs pieprasījums arī pēc īstermiņa īres dzīvokļiem “AirBnb” un “booking.com” platformās. Tie pandēmijas laikā bija pārprofilējušies par ilgtermiņa īres dzīvokļiem, uz brīdi pazeminot vidējās īres cenas.

Tallinā un Viļņā cenas 2021. gadā ir augušas daudz straujāk nekā Rīgā. Mūsu kaimiņi pat joko, ka gudram igaunim šobrīd vajadzētu ieguldīt nekustamā īpašuma tirgū Latvijā.

Pamatrādītājs cenu pieauguma prognozēm ir otrreizējā mājokļa tirgus cenu indekss jeb dzīvokļu vidējās cenas sērijveida namos, kas 2021. gadā ir sasniedzis tikai pusi no pirms globālās ekonomikas krīzes rādītājiem. 2007. gadā šis indekss bija 1700 eiro/m2, bet 2021. gadā 890 eiro/m2. Turklāt rīdzinieki paredz, ka to ienākumi turpinās pieaugt un nākotnē iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu slogs veidos arvien mazāku daļu no to izdevumiem.

Rīgā vēsturiski izveidojusies situācija, kādas nav gandrīz nevienā Eiropas galvaspilsētā, – Daugavas krasti ir salīdzinoši maz apbūvēti.

Kādreizējās industriālās teritorijas ir zaudējušas savu ekonomisko nozīmi un šobrīd ir pieejamas mājokļu apbūvei. Lielisks piemērs ir Klīversalas kvartāla projekts, kurā uzbūvētas divas ēkas un tuvākajā laikā pievienosies arī trešā. Par Daugavas krastu attīstīšanu interesi sākuši izrādīt arī citi nekustamo īpašumu attīstītāji, tāpēc tuvākajos gados varēsim redzēt augstas pievienotās vērtības piekrastes apbūvi.

Par citām tendencēm runājot – augot pieredzei un dzīves līmenim, cilvēki aizvien biežāk pieprasa plašākas apdzīvojamās telpas. Un runa nav tikai par dzīvokļa platību, bet gan koplietošanas telpām un piemājas teritoriju. Šis faktors kļūs tikai nozīmīgāks un arvien vairāk ietekmēs nekustamā īpašuma izvēli.

Jau šobrīd redzam, ka pircējus interesē koplietojamas sporta zāles, atpūtas zonas, saunas, kā arī kopienas dārzi, mantu un riteņu novietnes. Vārdu sakot – arvien lielāka nozīme būs kvalitatīvam papildu funkciju un iespēju piedāvājumam ārpus dzīvokļa sienām.

Pieredze liecina, ka, jo vairāk nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzē ārēji faktori, jo straujāka pēc tam ir tā izaugsme. Ņemot vērā, ka šajā gadā redzēsim arī straujāku jauno projektu būvniecību un pieprasījums pēc jaunu mājokļu iegādes saglabāsies pēdējās desmitgades augstākajā līmenī, sagaidīsim arī cenu pieaugumu. Tāpēc tiem, kas ir pārdomās par sava mājokļa iegādi, gaidot īsto brīdi, pamatotas vajadzības un iespēju gadījumā varam ieteikt rīkoties tagad.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

* nekustamo īpašumu attīstītāja “Pro Kapital” valdes locekle un rīkotājdirektore Latvijā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas
Kremļa kontrolētajiem medijiem aizliedz ziņot par vīriešu izbraukšanu no valsts 58
Juris Lorencs: Tuvojas juku laiki. Kas ir pašas drošākās vietas pasaulē? 24
Sārts par iespējamām miera sarunām: “Ukraiņiem šobrīd būtu ļoti neizdevīgi iesaldēt situāciju”
Šodien Pirmā advente. Lai kluss šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks! 4
Kad laulātie ir kā legāli mīļākie jeb attāluma attiecības. Dažādas pieredzes – arī karš
14:09
Subjektīvi. Kā tērēt un piesārņot mazāk, ja mazu auto tomēr nevēlies?
13:39
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
13:13
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
Jānis Vanags: Gaidot Ziemassvētkus, jāuzpoš sava iekšējā mājvieta
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Jaunākā laika prognoze. Decembra sākumam sola pirmos jūtamos mīnusus
Mediķim par fiktīvu vakcināciju piespriež jau izciesto cietumsodu 50
Rīgas centrālās administrācijas 420 darbiniekus valsts svētkos prēmē ar 462 000 eiro 19
Visas Rīgas sapošana Ziemassvētkiem izmaksājusi 800 000 eiro; pilsēta atteiksies no zilās krāsas rotās 2
Skolotāja: “Jā, darbs nav viegls, tomēr tik liela čīkstēšana arī nav pamatota”
Igauņu autobusa un kravas auto sadursmē Ainažos cietuši 26 cilvēki, viens gājis bojā; ceļš bijis sniegots 14
Zagļi vienmēr ir bijuši un arī būs. Padomi, kā pasargāt mājokli gada tumšajā laikā
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Radioaktīvie atkritumi sāk raisīt bažas – pagaidu krātuves drīz būs pilnas
Armands Krauze: Jādomā par ministriju apvienošanu, nevis ministriju skaita palielināšanu
“Mēs esam bijuši spiesti iziet uz ļoti daudziem kompromisiem,” Smiltēns par stabilas valdības veidošanu šajos apstākļos
Galvas mežģis – kā atrast bērnam piemērotāko pulciņu? Šeit dažas atbildes
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Uztura speciālists: Piena tauki mūsu veselībai īstenībā ir labi 13
“Karu atbalsta daudzi, bet ne visi gatavi karot paši vai pat naudu ziedot!” Krievu aptauja izgaismo sabiedrības nostāju
Krievijā, Kemerovā, garlaikoti mobilizētie izraisa masu kautiņu, bet Melitopolē – savstarpēju apšaudi
Vai antisanitārie apstākļi krievu karavīru vidū var veicināt dažādas slimības?
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Kam Antarktīdā aizliegts čurāt sniegā?
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7% 126
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam