Mārtiņš Hiršs
Mārtiņš Hiršs
Foto – Karīna Miezāja

– Rietumi mēģina parādīt sliktāk, nekā ir, Latvijas vara mēģina parādīt labāk, nekā patiesībā ir… 13

– Ikdienā atklāta konflikta nav, bet ir slēptais aizvainojums. Gandrīz visi aptaujātie krievvalodīgie atminas gadījumu, kad kāds latviešu nacionālists teicis: “Brauciet prom…” Lielākā daļa latviešu ikdienā šādi neizsakās, un varbūt mēs pat neesam pamanījuši, jo uz mums tas neattiecas, taču krievi to uztver ļoti sāpīgi, it īpaši, ja Krievijas propaganda viņiem par to regulāri atgādina. Taču arī latvieši jūtas aizvainoti, piemēram, par to, kas notiek 9. maijā.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

– Tātad atziņa par “slēpto konfliktu” ir viens no pētījuma secinājumiem. Kas vēl?

– Apmēram pirms diviem gadiem Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs pievērsās hibrīdkara tematikai un mūsu mērķis bija noskaidrot, cik liela patiesībā ir Krievijas propagandas ietekme Latvijā. Mēs noformulējām sešus galvenos Krievijas propagandas vēstījumus par Latviju – par zemo dzīves kvalitāti Latvijā, par krievu valodas diskrimināciju, fašisma atdzimšanu un citus, un izpētījām, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju tiem piekrīt – gan krievi, gan latvieši. Neteiktu, ka secinājumi bija īpaši pārsteidzoši. Apmēram puse no krievvalodīgajiem piekrīt šiem vēstījumiem. Kā to vērtēt? Tas ir tradicionālais jautājums – vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna. Kā optimists es teiktu, ka aina nav nemaz tik slikta, jo visi krievvalodīgie nav viendabīga masa, un arī ne visi tie, kas skatās Krievijas medijus, automātiski piekrīt tam, ko tur saka. Protams, ir liela pro­blēma, ka Latvijas mediju vēstījumi daļu Latvijas iedzīvotāju nesasniedz. Domāju, kā pozitīvu faktu var atzīmēt nepilsoņu attieksmi. Lai gan Krievijas propaganda nepilsoņus pasniedz kā īpaši diskriminētu sabiedrības daļu, pētījums pierāda, ka viņi paši tā nebūt nejūtas. Attieksmes ziņā viņi īpaši neatšķiras no pārējiem krievvalodīgajiem, tāpat apmēram puse piekrīt Krievijas vēstījumiem, puse nepiekrīt. Un, protams, pilnīgi aplams ir viedoklis, ka latgalieši ir prokrieviski vai separātiski noskaņoti. Tieši pretēji – latgalieši ir vispatriotiskākā grupa no visiem aptaujātajiem, ar lielāko gatavību aizstāvēt valsti militāras agresijas gadījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Bet vai tad mēs šaubījāmies par latgaliešu patriotismu? Tās idejas par “Latgales Tautas republiku” drīzāk bija tāds kuriozs, par ko Latgalē smējās.

– Latvijā tas netika apšaubīts, taču Rietumos gan parādījās dažādas versijas. Atcerēsimies jau pieminēto BBC filmu…

– Man šķiet, ka pētījums pat varētu aizvainot latgaliešus, uzzinot, ka jūs vispār šādu jautājumu esat izvirzījuši.

– Jā, vairāki latgalieši to mums ir teikuši. Tāpat vēsturnieki atgādināja, ka arī pirms kara Latvijas armijā bija daudz karavīru tieši no Latgales. Arī pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos un zemessardzē ir daudz latgaliešu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.