Mārtiņš Hiršs
Mārtiņš Hiršs
Foto – Karīna Miezāja

Tic Krievijas propagandai, bet paši nešaus. Saruna ar pētnieku Mārtiņu Hiršu 13

Ja 55% Latvijas krievu uzskata, ka pie mums atdzimst fašisms, bet 41% piekrīt, ka Krievijas iejaukšanās ir nepieciešama un pamatota, vai tas nav iemesls uztraukumam? Šādus datus sniedz nesen tapušais Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā”. Saruna ar pētnieku MĀRTIŅU HIRŠU.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas

– Iepriekš ir bijusi pieredze ar valdības pasūtītiem pētījumiem par sabiedrības saliedētību, kuriem ir publiskā daļa – tajā tiek stāstīts, ka “krievi jūtas piederīgi Latvijai” un citas jaukas lietas, bet ir arī slēgtā daļa, par kuru nekas īpaši netiek stāstīts. Sakiet godīgi, vai arī jūsu pētījumam ir tāda slepenā daļa?

– Nē, mums tādas nav. Protams, mēs neatklājam informāciju, kas saistīta ar personu datiem, taču viss pārējais ir publiski pie­ejams.

– Taču arī ne uzreiz! Kad Ministru kabinets maijā apsprieda gatavošanos Latgales kongresa simtgadei, jautājums bija iekļauts slēgtajā daļā tieši tāpēc, ka ziņojumā bija atsauces uz jūsu pētījumu. Vai jums ir skaidrojums par šo piesardzību?

– Varbūt no malas izskatījās, ka te ir mēģinājums kaut ko slēpt, taču tā tas nebija. Sākumā šis pētījums netika afišēts, bet tagad tas ir brīvi pieejams internetā.

Kāpēc par šiem jautājumiem ir piesardzība? Tāpēc, ka mums pievērsta pasaules uzmanība, tiek pieņemti atbildīgi lēmumi NATO līmenī, un līdz ar to palielinās arī provokāciju risks. Arī Rietumu medijos nereti parādās dažādi pārspīlējumi. Piemēram, amerikāņu militārajā žurnālā “Per Concordiam” Latvija bija apskatīta kā Krievijas hibrīdkara nākamais mērķis. Raksta autors aprakstījis lielo nepilsoņu skaitu, lielo etnisko krievu īpatsvaru Latvijā un arī minējis latgaliešus kā atšķirīgu etnisko grupu ar savu valodu, kas arī esot prokrieviska. Vienīgi laikraksts “The New York Times”, rakstot par šo tēmu, bija godīgi atzinis, ka nezina, ko cilvēki Latgalē domā, jo tas nav izpētīts.

Mūsu pētījums apliecina, ka problēmas, protams, ir, bet situācija nav tik slikta, kā to mēģina parādīt, piemēram, BBC filma par iespējamo Trešo pasaules karu, kas it kā varot sākties Latgales dēļ.

– Rietumi mēģina parādīt sliktāk, nekā ir, Latvijas vara mēģina parādīt labāk, nekā patiesībā ir…

– Ikdienā atklāta konflikta nav, bet ir slēptais aizvainojums. Gandrīz visi aptaujātie krievvalodīgie atminas gadījumu, kad kāds latviešu nacionālists teicis: “Brauciet prom…” Lielākā daļa latviešu ikdienā šādi neizsakās, un varbūt mēs pat neesam pamanījuši, jo uz mums tas neattiecas, taču krievi to uztver ļoti sāpīgi, it īpaši, ja Krievijas propaganda viņiem par to regulāri atgādina. Taču arī latvieši jūtas aizvainoti, piemēram, par to, kas notiek 9. maijā.

– Tātad atziņa par “slēpto konfliktu” ir viens no pētījuma secinājumiem. Kas vēl?

– Apmēram pirms diviem gadiem Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs pievērsās hibrīdkara tematikai un mūsu mērķis bija noskaidrot, cik liela patiesībā ir Krievijas propagandas ietekme Latvijā. Mēs noformulējām sešus galvenos Krievijas propagandas vēstījumus par Latviju – par zemo dzīves kvalitāti Latvijā, par krievu valodas diskrimināciju, fašisma atdzimšanu un citus, un izpētījām, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju tiem piekrīt – gan krievi, gan latvieši. Neteiktu, ka secinājumi bija īpaši pārsteidzoši. Apmēram puse no krievvalodīgajiem piekrīt šiem vēstījumiem. Kā to vērtēt? Tas ir tradicionālais jautājums – vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna. Kā optimists es teiktu, ka aina nav nemaz tik slikta, jo visi krievvalodīgie nav viendabīga masa, un arī ne visi tie, kas skatās Krievijas medijus, automātiski piekrīt tam, ko tur saka. Protams, ir liela pro­blēma, ka Latvijas mediju vēstījumi daļu Latvijas iedzīvotāju nesasniedz. Domāju, kā pozitīvu faktu var atzīmēt nepilsoņu attieksmi. Lai gan Krievijas propaganda nepilsoņus pasniedz kā īpaši diskriminētu sabiedrības daļu, pētījums pierāda, ka viņi paši tā nebūt nejūtas. Attieksmes ziņā viņi īpaši neatšķiras no pārējiem krievvalodīgajiem, tāpat apmēram puse piekrīt Krievijas vēstījumiem, puse nepiekrīt. Un, protams, pilnīgi aplams ir viedoklis, ka latgalieši ir prokrieviski vai separātiski noskaņoti. Tieši pretēji – latgalieši ir vispatriotiskākā grupa no visiem aptaujātajiem, ar lielāko gatavību aizstāvēt valsti militāras agresijas gadījumā.

– Bet vai tad mēs šaubījāmies par latgaliešu patriotismu? Tās idejas par “Latgales Tautas republiku” drīzāk bija tāds kuriozs, par ko Latgalē smējās.

– Latvijā tas netika apšaubīts, taču Rietumos gan parādījās dažādas versijas. Atcerēsimies jau pieminēto BBC filmu…

– Man šķiet, ka pētījums pat varētu aizvainot latgaliešus, uzzinot, ka jūs vispār šādu jautājumu esat izvirzījuši.

– Jā, vairāki latgalieši to mums ir teikuši. Tāpat vēsturnieki atgādināja, ka arī pirms kara Latvijas armijā bija daudz karavīru tieši no Latgales. Arī pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos un zemessardzē ir daudz latgaliešu.

– Ainu esat noskaidrojuši, kas tālāk?

– Tas vairāk ir politiķu lauciņš, bet skaidrs, ka Latvijas un tātad arī Rietumu vēstījumi daļu mūsu sabiedrības nesasniedz, kas īpaši riskanti ir krīzes situācijā. Kā, piemēram, Ukrainā 2014. gadā, kad Krievijas propaganda ziņoja, ka Kijevā pie varas nākuši “fašisti”, un to nevarēja atspēkot, jo daudzi Austrumukrainas krievvalodīgie iedzīvotāji citus informācijas avotus neizmanto. Tas nozīmē, ka jāstiprina apraide pierobežā, jādomā par informāciju krievu valodā Latvijas Radio 4 un LTV7. Vēl būtiskāks jautājums ir ekonomiskā situācija. Latgalē ir 19% bezdarbs – lielāks nekā citos Latvijas reģionos. Tas rada papildu riskus, ka te var veidoties protesta noskaņojums. Diemžēl Latgale vēsturiski no politiķu puses ir bijusi aizmirsta. Savulaik vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs “pēkšņi” atklāja, ka Latgalei no Eiropas Savienības struktūrfondu naudas tiek ļoti maz. Kad šajā ziņā notika izmaiņas, varēja just, ka tas tiešām darbojas pozitīvi – cilvēki ievēroja, ka pie objektiem, kas tiek atjaunoti par Eiropas naudu, ir plāksnītes ar ES karogu.

– Jūsu pētījumā 55 procenti aptaujāto krievu uzskata, ka Latvijā atdzimst fašisms. Bet viņi taču te dzīvo, vai tad viņi neredz, ka nekas tāds te nav? Tieši pretēji, daudzi Krievijas pilsoņi pērk uzturēšanās atļaujas un pārceļas uz dzīvi. Vai tad viņi brauktu uz “fašistisku” valsti?

– Medijiem ir milzīga ietekme. Mēs prasījām intervētājiem, vai viņi paši ir saskārušies ar šo Krievijas mediju piesaukto “fašismu”, un viņi atbild: “Tā tik trūka, bet mēs dzirdam, ko stāsta televīzija…” Tas pats ir par dzīves līmeni – lielākā daļa aptaujāto nemaz nav bijuši Krievijā, bet ir stingri pārliecināti, ka dzīves līmenis tur ir augstāks nekā Latvijā. Ja cilvēks skatās tikai viena veida informāciju, vērojams pilnīgs kritiskās domāšanas trūkums – to pierādīja arī eksperiments ASV, kur studentiem lika ilgstoši skatīties tikai “Russia Today” televīzijas kanālu un vēlāk atbildēt uz jautājumiem par notikumiem pasaulē. Rietumos to uztver ar pārsteigumu, lai gan mums tas nav nekas jauns. Tagad daudz runā par informācijas karu, bet es teiktu, ka tas notiek jau ļoti sen, vienkārši tagad Rietumi to beidzot ir sajutuši uz savas ādas.

– Viens no vēstījumiem, ko jūs apskatāt savā pētījumā, ir formulēts šādi: “Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota?” Un 41,3 procenti aptaujāto krievu atbild apstiprinoši. Tas patiesībā ir ļoti satraucoši un pat pārsteidzoši, ka mūsu valdība uz to reaģē tik mierīgi.

– Tas ir plašs formulējums, un “Krievijas iejaukšanās” var būt gan politiska, gan juridiska, gan ekonomiska, gan militāra. Latgalē mēs šo jautājumu pētījām sīkāk, un apmēram septiņi procenti bija teikuši, ka agresijas gadījumā atbalstīs Krieviju.

– Tas jau tikpat kā jautāt: “Vai jūs uz mums šausiet?”

– Visās valstīs ir neliela daļa radikāli noskaņotu cilvēku, un tādi ir visās grupās. ASV lielākie potenciālā terora draudi ir no meksikāņu bandām un labējiem ekstrēmistiem, mazāk – no islāmistiem. Es nezinu, cik no Krievijas atbalstītājiem tiešām būtu gatavi šaut, bet gan jau atsevišķi tādi cilvēki būtu, un ar to jārēķinās.

– Bet vai par to nebūtu skaļāk jārunā, pievēršot arī to krievu uzmanību, kuriem šāds noskaņojums – Krievijas palīdzības gaidīšana – nav pieņemams.

– Te gan jāņem vērā, ka kopumā sabiedrībā Krievijas agresija netiek vērtēta kā lielākais drauds. Piemēram, ekonomiskā situācija, migrācija, arī terorisms sabiedrību uztrauc vairāk. Mēs kā pētnieki negribam paši dramatizēt situāciju, to jau dara mediji.


– Jūs raksturojāt lielo Krievijas mediju ietekmi kā draudu Latvijas drošībai. Bet vai nav pārsteidzoši, ka pati Latvijas valsts šo ietekmi veicina? Piemēram, uzņēmumam “Lattelecom” tas pat ir bizness…

– Es piekrītu, tas nav saprotams. Man pašam vienmēr šķitis pārsteidzoši, ka “Lattelecom” nav iespējams pieslēgt nevienu TV paku, kurā nebūtu iekšā Krievijas kanālu.

– Kā sabiedrisko noskaņojumu Latvijā varētu ietekmēt drīzumā gaidāmā NATO starptautiskā bataljona ierašanās? Zināms, ka Krievijas mediji šo faktu pasniedza ļoti agresīvi, gandrīz vai kā kara pieteikumu. Arī Latvijā daži “eksperti” nebeidz stāstīt, ka tas tikai izraisīs Krievijas bruņošanos un palielinās spriedzi.

– NATO bataljoni ir atbildes reakcija. Mēs esam vērojuši, ko pēdējos gados dara Krievija – modernizē savus bruņotos spēkus, rīko lielas militāras mācības Baltijas valstu pierobežā, ievieš jaunas hibrīdkara metodes, kā tas bija Krimā un Austrumukrainā, un tā tālāk. Skaidrs, ka NATO plānotājiem uz to kaut kā ir jāatbild. Manuprāt, līdz šim atbildes stratēģija ir bijusi ļoti veiksmīga – lēnām un pakāpeniski palielināt NATO klātbūtni Austrumeiropā. Sākumā Latvijā bija 150 NATO karavīru, tagad būs tūkstotis. Būs grūti argumentēti pamatot, ka ASV būtu pēdējos gados provocējusi Krieviju. Tieši pretēji – Baraks Obama no visiem ASV prezidentiem bija Krievijai, ja tā var teikt, visizdevīgākais, jo viņš īpaši necentās iesaistīties. Krievija vienkārši nebija viņa prioritāte. Viņam tādi bija Tuvie Austrumi, Ķīna. Bet Krievijai pat tika piedāvāts “restartēt” attiecības. Putins ar savām darbībām ir “piespiedis” ASV un NATO atgriezties pie vecās “aukstā kara” darbakārtības.

– Taču novembrī ASV ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Daudzi jau tagad ļoti satraucas par to, kas notiks, ja ievēlēs Donaldu Trampu, kurš spriedelējis, ka varētu arī nesūtīt NATO aizstāvēt Baltijas valstis, ja tās “nebūs izpildījušas saistības”. Lasot šo plaši apspriesto interviju, gan rodas priekšstats, ka Tramps īpaši nav sagatavojies šādam jautājumam un kaut ko mēģina improvizēt. Bet vai šāds scenārijs tiešām var piepildīties?

– Trampam raksturīga darījumu filozofija, un to viņš mēģina attiecināt arī uz NATO. Viņa vadmotīvs – Amerikas interesēm jābūt pirmajā vietā un, ja kāds nav samaksājis, tad viņš arī nevar saņemt neko pretī. Īstermiņā Tramps ASV politiku, protams, nevar mainīt, jo lēmumi ir pieņemti un tie tiks īstenoti. Jautājums – kas notiks ilgtermiņā? Ja Trampam rodas ideja, ka jāveido ciešākas saites ar Krieviju, jānoslēdz tur kāds “darījums”, tad Baltijai un arī kopumā Eiropai tā var kļūt par problēmu.

– Tad mums tagad bailēs jāgaida novembris?

– Līdz tam laikam jāatgādina, ka Baltijas valstis ir uzticams NATO sabiedrotais – mēs esam piedalījušies misijās, pakāpeniski palielinām aizsardzības budžetu, stiprinām savus bruņotos spēkus. Jā, Latvija pagaidām aizsardzībai nedod divus procentus no Iekšzemes kopprodukta, taču tas ir mērķis, uz kuru mēs virzāmies, un atkāpties nedomājam. Iepriekš Trampam intervijā konkrēti jautāja – vai viņš aizstāvētu Igauniju Krievijas iebrukuma gadījumā? Viņš bija teicis – jā, ja viņi maksās divus procentus. Igaunija to jau tagad veiksmīgi dara. Varbūt arī nevajadzētu pārspīlēt Trampa ievēlēšanas draudu, jo gandrīz katram kandidātam pēc ievēlēšanas nācies pārskatīt savu iepriekšējo attieksmi. Arī Obama iepriekš bija kategoriski noskaņots pret sava priekšgājēja Džordža Buša ārpolitiku un ASV militārajām misijām pasaulē, tomēr arī viņam nācās rēķināties ar realitāti, pagrieziens nebija tik straujš, kā daudzi pirms vēlēšanām iedomājās. Taču, ja mums jāvērtē ASV prezidenta kandidāti, Tramps nav tas, ko Latvija varētu vēlēties.

– Jūs jau teicāt, ka ārvalstu militāro uzbrukumu Latvijas iedzīvotāji pašlaik neuzskata kā lielāko potenciālo draudu. Toties dažādas aptaujas rāda, ka pirmajās vietās arvien biežāk ir “migrācija”, “bēgļi”, arī “terorisms”…

– Diemžēl cilvēki bieži liek vienādības zīmi starp bēgļiem un teroristiem.

– Ne jau tikai terorisms uztrauc, ir arī dažādas integrācijas problēmas, kuras var vērot Rietumeiropas valstīs. Protams, arī tagad gandrīz katru dienu pienākošās ziņas par iebraucēju pastrādātiem uzbrukumiem Eiropas pilsētās.

– Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijā tomēr ierodas ģimenes ar bērniem, kas nav riska grupa. Radikālākie parasti ir jaunieši un sociāli atstumtie. Protams, drošības iestādēm jābūt uzdevumu augstumos, gan sākotnēji izvērtējot, kas te ierodas, gan vēlāk. Taču svarīgi ir arī tas, kā pamatnācija uztver iebraucējus – ja viņi tiek sagaidīti ar naidu un aizspriedumiem, tad var veidoties neapmierinātība.

– Vācijā patvēruma meklētājus uzņēma atplestām rokām, bet tas nepasargāja.

– Arī Vācijā bija dažāda attieksme. Atcerēsimies, ka viens no teroristiem uzspridzinājās pēc tam, kad viņam atteica bēgļa statusu.

– Kaut kas netiek izdarīts pa prātam, un tāpēc jārīko terora akts? Ne pārāk daudzsološi…

– Skaidrs, ka lielai daļai no šiem cilvēkiem ir psiholoģiskas problēmas, jo viņi nāk no kara skartajiem reģioniem.

– Bet secinājums tomēr ir, ka līdz ar migrācijas vilni Eiropa ir kļuvusi daudz nedrošāka.

– Islāma terorisms kā problēma nav nekas jauns. Tuvajos Austrumos tā ir ikdiena, un globalizācijas ietekmē tas ir sasniedzis Eiropu. Vai no tā var izvairīties? Aizslēgt robežas – tas nav reāli… Tas būtu arī necilvēcīgi, jo cilvēki ierodas bēgļu laivās.

– Tāpēc šīs laivas kļūst par ienesīgu biznesu.

– Jā, bet tas notiek tāpēc, ka ir daudz cilvēku, kuri izmisuma dzīti ir gatavi maksāt, lai šajās laivās nokļūtu. Ko darīt, lai pasargātos no draudiem? Acīmredzot, būs jāveido vienota ārējā Eiropas Savienības robeža, kaut kādā formā arī vienots drošības dienests ar lielākām pilnvarām nekā patlaban. Katra valsts atsevišķi ar šiem draudiem nespēj cīnīties.

UZZIŅA

Krievijas ietekmei atvērtākie

“Latvijā Krievijas ietekmei vis­atvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un zemu vai vidēju izglītības līmeni, bezdarbnieki vai fiziska darba darītāji, krievvalodīgie, Latgalē un Rīgā dzīvojošie, 18 – 25 gadus veci, kā arī cilvēki, kas vecāki par 46 gadiem. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība patiešām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, ko nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.”

Saistītie raksti

(No Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījuma “Sabiedrības 
destabilizācijas iespējamība Latvijā”)

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 50
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
19 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Kariņš atklāj, kā būtu iespējams apturēt Covid-19 izplatīšanos 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku 2
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
19 minūtes
LA
LA.LV
Finanšu ministrija
Uzsāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai
11:55
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
11:42
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga, tumīga, aromātiska: meksikāņu zupa ar frikadelēm
11:15
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 9
3 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste: Cilvēki baidās braukt uz slimnīcu 2
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 6
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 4
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta”
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 17
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Grožāns izrakstīts no slimnīcas: pēc asins stindzinošās avārijas apdegumus turpinās ārstēt mājās
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns, kas nav tikai suns: Pepija gaida pandēmijas beigas, lai varētu sākt strādāt
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
5 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 3
5 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 16
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 8
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 52
22 stundas