“Tie nav īpaši reti sastopami Zemes garozā!” Tad kāpēc Tramps tik ļoti vēlas tieši ukraiņu derīgos izrakteņus? 56
viens no galvenajiem tematiem ASV sarunās ar Ukrainu un Krieviju par karadarbības pārtraukšanu ir retzemju metālu ieguve abās valstīs. Kāpēc Donaldam Trampam tas tik svarīgi?
Lai gan retzemju metāli nav reti Zemes garozā, tos ir grūti atrast koncentrētās, ekonomiski izdevīgās atradnēs.
To ieguve ir sarežģīta, dārga un videi kaitīga, skaidro lsm.lv.
To stratēģisko nozīmi nosaka unikālās īpašības – magnētiskās, luminiscējošās un katalītiskās –, kas ir būtiskas tehnoloģijās, piemēram, viedtālruņu ekrānos, elektromotoros, akumulatoros un aizsardzības sistēmās, tostarp raķešu vadībā.
Ekonomiski tie ir svarīgi, jo pieprasījums aug, bet piedāvājums ir ierobežots un ģeopolitiski ietekmējams.
Ķīna dominē tirgū ar 60–70% ražošanas un lielu pārstrādes jaudu, dodot tai priekšrocības tehnoloģiju attīstībā un ietekmi,
kā redzams 2010. gadā, kad eksporta samazināšana uz Japānu izraisīja cenu lēcienu.
ASV un Austrālijai ir krājumi, taču ražošanas paplašināšana prasa gadus, miljardiem investīciju un saskaras ar vides noteikumiem un pretestību.
Piegādes ķēžu pārrāvumi draud ne vien ar dārgākām ierīcēm, bet var ietekmēt nozares un militāro gatavību,
tāpēc valdības meklē stabilus avotus.
ES apzinās retzemju metālu nozīmi un atkarību – Ķīna nodrošina 100% smago elementu, Turcija 98% bora, Dienvidāfrika 71% platīna. Līdz 2030. gadam ES plāno, ka 10% patēriņa nāks no vietējās ieguves, 40% no apstrādes ES un 25% no reciklēšanas, lai mazinātu atkarību, īpaši, kad pieprasījums pēc alumīnija, vara un litija strauji augs.
