Tiesībsardze vērtē bērnu veselības aprūpes tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmē garantētajām tiesībām 0
Tiesībsardze Karina Palkova sākusi vērtēt bērnu veselības aprūpes tiesisko regulējumu un tā atbilstību Satversmē garantētajām tiesībām, trešdien brīfingā par Valsts kontroles (VK) revīziju “Vai bērniem ir nodrošināta prioritāra un vienlīdzīga piekļuve ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem?” sacīja tiesībsardze.
Kopš pirmās dienas tiesībsardzes amatā viņa vienmēr esot teikusi, ka bērnu tiesības ir prioritāte, bet bērns nevar būt prioritāte tiesībsargam vai valsts kontrolieriem, uzsvēra viņa. Bērnam jābūt par prioritāti Saeimai, ministrijām, atbildīgajām institūcijām.
“Prioritāte nav kaut kas vienkārši ierakstīts dokumentos, prioritāte ir jāpierāda. Uz to norāda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Valstij nekavējoties rodas pienākums nodrošināt, lai bērnu tiesības būtu ātri un efektīvi aizsargātas praksē, ja valsts pasludina šīs tiesības par prioritārām. Ja valsts pasaka, ka šīs tiesības ir prioritāras, tad nevar būt tā, ka resursu nepietiek bērniem. Tie ir jāatrod,” mudināja Palkova.
Pēc viņas paustā, prioritātei ir jābūt redzamai arī budžetā ilgtermiņā, izmērāmai reālos datos un sajūtamai bērniem un vecākiem.
“Valsts kontroles ziņojums parāda ļoti baisu plaisu starp normatīvo regulējumu un reālo praksi. Veselības aprūpes sistēma ir vērtējama ne tikai pēc tā, vai pakalpojums eksistē dokumentos, bet pēc tā, vai bērns to ir saņēmis, kad tas viņam vajadzīgs,” sacīja Palkova.
Ja veidojas garas rindas pie noteiktiem speciālistiem, ja pakalpojumu pieejamība būtiski atšķiras no reģiona uz reģionu, vecāki spiesti apmaksāt pakalpojumu, tad tiesībsardzei ir jautājumi, vai bērnu tiesības uz prioritāru un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem patiešām Latvijā tiek nodrošināti. “Man ir jautājums, vai valsts spēj izpildīt juridiski doto solījumu, un vai valsts kopumā ir spējīga izpildīt savus likumus, noteikumus,” piebilda tiesībsardze.
Viņa arī atgādināja, ka bērni ir īpaši aizsargājama sabiedrības grupa, tāpēc valstij ir pienākums nodrošināt viņu tiesību ne vien formālu izpildi, bet arī praktisku īstenošanu. “Man ir jāaicina atbildīgās institūcijas, atbildīgās amatpersonas ieklausīties revīzijas ziņojumā un spert konkrētus soļus, lai novērstu definētās problēmas, kuras nav radušās vienā dienā,” mudināja Palkova.
Viņa uzsvēra, ka problēmu nevar atrisināt viens ministrs vai ministrija, nepieciešama nozares, ārstniecības iestāžu sadarbība, katram atmetot savas ambīcijas, politiskā griba.
“Valstij ir jāspēj ļoti skaidri pateikt, kādu veselības aprūpes minimumu mēs kā valsts spējam nodrošināt ikvienam bērnam, cik ilgā laikā bērnam šis pakalpojums būtu jāsaņem, kur tas ir pieejams un kas notiks, ja valsts noteiktajā laikā pakalpojumu nodrošināt nevarēs,” preses konferencē komentēja Palkova.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka pastāv liela varbūtība par Satversmes un starptautisko cilvēktiesību dokumentos nostiprināto bērnu tiesību aizskārumu.
“Esmu sākusi izvērtēt, vai bērnu veselības aprūpes jomā pastāvošais tiesiskais regulējums, tā piemērošana un īstenošana praksē atbilst Satversmē garantētajām tiesībām,” informēja tiesībsardze, atgādinot par savām tiesībām vērsties Satversmes tiesā. Taču viņa cer, ka kontroles ziņojums dos nepārprotamu signālu darbībai.
Jau ziņots, ka saskaņā ar VK revīziju, pārbaudot piecas bērniem paredzētās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes programmas reģionos, 71% gadījumu ārstniecības iestādes attiecīgos pakalpojumus bērniem faktiski nemaz nesniedz.
No 2026. gada ir izveidotas 14 atsevišķas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu programmas bērniem. Tomēr VK norāda, ka finansējuma ieplānošana vēl nenodrošina pakalpojuma faktisko pieejamību.
Piemēram, vietnē “rindapiearsta.lv”, meklējot bērnam kardiologu, bija norādītas 12 ārstniecības iestādes, lai gan bērnus faktiski pieņēma tikai viena. Daļa ārstu bērnus nepieņem vispār, bet citi nosaka pacientu vecuma ierobežojumus.
Vietnē informācija tiek atjaunota reizi mēnesī ar laika nobīdi, tādēļ arī norādītais gaidīšanas laiks ne vienmēr atbilst faktiskajai situācijai.
Revīzijā kopumā secināts, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā par prioritāti noteikta tikai formāli, jo valstī nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu praksē. Piemēram, valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādās Latvijas vietās.
Pakalpojumi tiek plānoti sadrumstaloti un bez pietiekamas informācijas par bērnu vajadzībām un pieejamo ārstniecības personālu. Katras ārstniecības iestādes ziņā atstāts, kurus pakalpojumus un kurām pacientu grupām – bērniem, pieaugušajiem vai abām grupām – nodrošināt.
Līdztekus iestāde vērš uzmanību, ka pakalpojumu apjomu lielā mērā nosaka pēc iepriekš sniegto pakalpojumu skaita, nevis bērnu faktiskajām vajadzībām un ārstniecības iestāžu iespējām tos nodrošināt.
VK Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz pilnveidot bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārstu praksēs, uzlabot zobārstniecības un redzes pārbaužu pieejamību, izveidot bērnu vajadzībās balstītu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, skaidrāk noteikt ārstu kompetenci bērnu ārstēšanā un stiprināt pediatru lomu. Rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.
