Kad esi nonācis deju laukumā, neatliek nekas cits kā vien dejot. (“Karalienes Loanas noslēpumainā liesma”) 0
Postmodernā attieksme? Domāju, tas ir līdzīgi kā tad, ja vīrietis mīl ļoti izglītotu sievieti un zina, ka nevar viņai teikt: “Es mīlu tevi neprātīgi,” jo to jau pateikusi Bārbara Kārtlenda. Tomēr ir risinājums. Viņš var teikt: “Kā rakstītu Bārbara Kārtlenda, es mīlu tevi neprātīgi.” Tādējādi, izvairoties no mākslīgas nevainības un skaidri parādot, ka nevainīga saruna vairs nav iespējama, viņš tomēr būs pateicis sievietei tieši to, ko vēlējās: ka mīl viņu zaudētas nevainības laikmetā.
Kas cits ir dzīve, ja ne viegla sapņa atēna? (“Bodolīno”)
Lai izdzīvotu, jāstāsta stāsti.
Mēs esam gana gudri, lai pārvērstu mazgājamās veļas sarakstu dzejā. (“Fuko svārsts”)
Jo mācīšanās nesastāv tikai no zināšanām, ko mums vajag vai ko mēs varam darīt, bet arī no zināšanām, ko mēs varētu un ko mums, iespējams, nevajadzētu darīt. (“Rozes vārds”)
