Tramps atkal vēršas pret NATO – Pabriks brīdina, ka “mūs sagaida ļoti interesants laiks” 0
Jau atkal ASV prezidents Donalds Tramps asi vērsies pret NATO sabiedrotajiem. Diemžēl tas sakrīt ar bažām, ko pauž Artis Pabriks – viņš norāda, ka pēdējā laikā Vašingtonas politika arvien vairāk nāk par labu Krievija interesēm un veicina plaisas Rietumu aliansē.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien atkal asi kritizējis NATO par atteikšanos pievienoties Savienotajām Valstīm karā pret Irānu. Tramps žurnālistiem Baltajā namā atzina, ka esot ļoti vīlies NATO un ka karš atstājis uz alianses traipu, kas nekad neizzudīs, atkārtoti norādot, ka NATO esot “papīra tīģeris”.
Viņš apsūdzēja sabiedrotos, ka tie savu atbalstu piedāvājuši pārāk vēlu. “Man nevajag palīdzību pēc tam, kad esam uzvarējuši,” paziņoja Baltā nama saimnieks. Prezidents tieši kritizēja arī sabiedrotos Klusā okeāna reģionā, kas nav palīdzējuši Vašingtonai karā pret Irānu. “Japāna mums nepalīdzēja. Dienvidkoreja mums nepalīdzēja, un, kad nonākam pie NATO, NATO mums nepalīdzēja,” uzsvēra Tramps.
Prezidents arī izteicās, ka spriedze viņa attiecībās ar aliansi saasinājās jau gada sākumā, kad NATO sabiedrotie neatbalstīja Baltā nama saimnieka vēlmi anektēt Grenlandi. “Ja vēlaties zināt patiesību, viss sākās ar Grenlandi. Mēs gribam Grenlandi. Viņi negrib mums to atdot. Un es teicu: “Atā, atā”,” paziņoja Tramps.
Ar šo paziņojumu viņš nācis klajā pirms trešdien gaidāmās NATO ģenerālsekretāra Marka Rites vizītes.
Kam no tā labums?
Pēdējā gada laikā visa ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā politika ir bijusi vērsta uz atbalstu Krievijas interesēm, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks no partijas “Latvijas attīstībai”.
Vienlaikus Tramps ir mazinājis ASV sniegto atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, sacīja eksperts, norādot, ka Savienotās Valstis Ukrainai vēl varbūt palīdz ar kādu izlūkinformāciju, bet finansiālu un militāru atbalstu tās faktiski nesniedz, un tā vietā Ukraina šo atbalstu saņem no Eiropas.
Pabriks arī piebilda, ka Krievija palīdz Irānai Persijas līča karā, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins par to nekādu sodu no ASV nesaņem. “Līdz ar to es domāju, ka mūs sagaida ļoti interesants laiks arī Ankaras NATO samitā. Es nezinu, par ko un kādā formā mēs runāsim, bet mums, Latvijas politikas veidotājiem, kā arī Eiropas politikas veidotājiem ir jāizdara ļoti strauji secinājumi, un manā izpratnē ir vienkārši daudz aktīvāk jādarbojas Baltijas jūras reģiona sadarbības ietvaros,” aicināja eksperts.
Vaicāts, vai Krievija vairāk iegūst vai zaudē no kara Irānā, Pabriks atbildēja, ka viennozīmīgs ieguvējs vai zaudētājs nav ne viens, ne otrs, bet kaut ko zaudē abas puses. Latvija šajā situācijā ir zaudētāja no tā, ka Krievija redz arvien dziļāku NATO sašķelšanos un pretrunas alianses iekšienē, kas Krievijai dod iespējas eskalēt situāciju un turpināt karu Ukrainā, sacīja analītiķis, piebilstot, ka karš Ukrainā un karš Irānā ir kā savienotie trauki.
Pašreizējā situācijā, novājinoties Irānai, Rietumiem un NATO, vislielākais ieguvējs paliek Ķīna, piebilda Pabriks.
