Tramps neapmierināts ar Irānas piedāvājumu: izšķirošais jautājums joprojām paliek neatrisināts 0
Kāds amerikāņu ierēdnis izdevumam pavēstīja, ka priekšlikuma pieņemšana varētu izskatīties kā “Trampa uzvaras atņemšana”. ASV prezidents Donalds Tramps pauda neapmierinātību ar Irānas jauno iniciatīvu atvērt Hormuza šaurumu un izbeigt karu, ziņoja laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem Vašingtonā.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju Baltā nama vadītājs saviem padomniekiem skaidri pateicis, ka Teherānas ierosinātais plāns neatbilst viņa lolotajām cerībām.
Irāna piekrita mazināt spriedzi Hormuza šaurumā un panākt karadarbības pārtraukšanu, taču ierosināja uz nenoteiktu laiku atlikt diskusijas par savu kodolprogrammu.
Tas, pēc ASV amatpersonu domām, varētu būt galvenais Trampa skepses iemesls, jo viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka Irānai nevajadzētu būt piekļuvei kodolieročiem.
Viens no NYT avotiem secināja, ka šāda plāna pieņemšana varētu tikt uzskatīta par “Trampa uzvaras atņemšanu”.
Saskaņā ar publikāciju administrācijā notiek karstas debates par to, kam pašlaik ir lielāka ietekme – Vašingtonai vai Teherānai. Daži padomnieki uzskata, ka ūdensceļu blokādes radītais ekonomiskais spiediens Irānu skar spēcīgāk, savukārt citi uzstāj, ka Teherānas pozīcijas ir tikai nostiprinājušās.
Amerikāņu amatpersonas arī apgalvo, ka Irānas sarunu vedējiem trūkst mandāta piekāpties kodolprogrammas jautājumā, kas faktiski bloķē jebkādus mēģinājumus panākt kompromisu. Vienlaikus kodoljautājuma izņemšana no miera paketes varētu ātri mazināt spriedzi pasaules enerģētikas un finanšu tirgos.
Tomēr ASV norāda, ka šāds solis nozīmētu, ka karš nav sasniedzis vienu no saviem galvenajiem mērķiem – palielināt spiedienu uz Teherānu, lai tā pārtrauktu urāna bagātināšanu.
Arī Baltais nams ir sašķelts par blokādes turpināšanu: dažas amatpersonas ir pārliecinātas, ka vēl divi ierobežojumu mēneši radīs Irānai ilgtermiņa kaitējumu un piespiedīs to piekrist vienošanās noslēgšanai. Tomēr citas uzskata šo aprēķinu par kļūdainu un brīdina, ka pat triecienu atsākšana nemainīs Irānas vadības pieeju.
Šajā kontekstā NYT citē kādas amerikāņu amatpersonas vērtējumu: “Pat ja bombardēšana atsāksies, ir maz pierādījumu, ka tā mainīs Irānas lēmumu pieņemšanas procesu. Lai palielinātu spiedienu, Trampam būs jāatļauj uzbrukumi civilajai infrastruktūrai.”
Administrācijā turpinās diskusijas, un galīgais lēmums par Irānas priekšlikumu vēljoprojām nav pieņemts.
