Trampam ir laiks līdz piektdienai – tiesību eksperts brīdina par iespējamu pagrieziena punktu ASV karā ar Irānu 0
Ja ASV prezidents Donalds Tramps nesaņems ASV Kongresa apstiprinājumu militāro darbību turpināšanai Irānā, karš ar Irānu drīz vairs neatbildīs likuma “rāmjiem”.
Tā kā ASV Kongress nav pieteicis karu Irānai un šī valsts nav apdraudējusi ASV, prezidenta Donalda Trampa karš gandrīz noteikti ir nelikumīgs – par to slejā izdevumam The New York Times raksta jurists, Kalifornijas Universitātes Bērkli Juridiskās fakultātes profesors Ervins Čemerinskis.
Turklāt šajā piektdienā beigsies termiņš, līdz kuram ASV prezidentam jāsaņem Kongresa piekrišana vai jāinformē likumdevēji par militārās operācijas īstermiņa turpināšanu.
Viņš norāda, ka saskaņā ar 1973. gada Likumu par kara pilnvarām, lai veiktu līdzīgu militāro operāciju, prezidentam ir 60 dienu termiņš, kurā viņš var rīkoties bez Kongresa apstiprinājuma, un šo termiņu var pagarināt vēl par 30 dienām.
Profesors atgādināja, ka šī rezolūcija tika pieņemta Vjetnamas kara laikā un tiek piemērota, kad amerikāņu karaspēks piedalās kaujas darbībās.
“Likums pieprasa, lai prezidents izvestu mūsu karaspēku no kaujas darbībām pēc 60 dienām, ja vien Kongress nav pieteicis karu, sankcionējis 60 dienu pagarinājumu vai tam nav fiziskas iespējas sanākt bruņota uzbrukuma dēļ. Prezidents var pagarināt šo termiņu par 30 dienām, ja viņš rakstiski apliecina Kongresam, ka to prasa ‘nepieciešama militāra vajadzība’, kas saistīta ar mūsu bruņoto spēku drošību,” skaidroja jurists.
Karš ar Irānu sākās 28. februārī, bet 2. martā prezidents oficiāli informēja Kongresu par militārajām darbībām. Savukārt Kongress nav pasludinājis karu un nav veicis nekādas darbības, kas karu sankcionētu.
“Ja prezidents un Irānas līderi nepanāks vienošanos par kara izbeigšanu līdz noteiktajam termiņam, viss liecina, ka Tramps un republikāņu vairākums Pārstāvju palātā un Senātā šo likumu ignorēs. Lai attaisnotu kara turpināšanu, viņi, visticamāk, izdomās kādu jaunu juridiski divdomīgu formu. Tādā gadījumā tiesības aizstāvēt likumu tiks nodotas tiesām. Lai to panāktu, ir jāiesniedz prasības, tostarp no karavīru un Kongresa locekļu puses,” uzsvēra profesors.
Viņš arī atgādināja par juridiskiem precedentiem 1982., 2002. un 2011. gadā, kad tiesas noraidīja prasības pret dažādiem ASV prezidentiem par šī likuma ievērošanu.
“Šādi lēmumi padara Kongresa kara pilnvaras bezjēdzīgas. Kongresa bezdarbības un tiesu kontroles trūkuma apstākļos pēc būtības nav nekādu ierobežojumu prezidenta spējai vienpusēji izvērst karadarbību. Ja federālā tiesu sistēma, ieskaitot Augstāko tiesu, nepildīs savus pienākumus, tas anulēs mūsu Konstitūcijas principu, saskaņā ar kuru valsts iesaistei karā ir nepieciešama divu varas atzaru dalība,” skaidroja profesors.
Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka 19. gadsimta Amerikas vēsturē ir bijuši Augstākās tiesas lēmumi, kuros tika uzsvērta Kongresa līdzdalības nozīme jebkura veida karā. Pēc viņa teiktā, kad Konstitūcijas autori rakstīja ASV pamatlikumu, viņi paredzēja, ka tiesības pielietot militāru spēku pieder Kongresam: “Prezidenti kontrolē karu norisi, bet viņi neizlemj, vai valstij tajā iesaistīties.”
Čemerinskis uzskata, ka tiesas varētu noraidīt ASV turpmāku dalību karā ar Irānu, kamēr Kongress nedod atļauju. Viņaprāt, tas “neatšķirtos no jebkura cita tiesas aizlieguma, kas uzliek par pienākumu jebkurai administrācijai ievērot likumu”.
Tikmēr, kā ziņo Unian, senatori-republikāņi pieprasa Trampam iesniegt plānu izkļūšanai no kara Irānā. Daži no viņiem brīdinājuši, ka atteiksies atbalstīt militārās darbības pēc 60 dienu termiņa sasniegšanas, ja Tramps šādu plānu nenoformulēs.
