“Ir noticis kaut kas pārsteidzošs” – Ukraina un Zelenskis sniedzis milzīgu mācību visai pasaulei 0
Brīvās pasaules morālais centrs ir pārvietojies no Vašingtonas uz Kijivu, un Ukraina no autsaideres kļuvusi par līderi. Izdevuma The New York Times slejas autors Deivids Frenčs publicējis rakstu par to, kā Ukraina kļuvusi par jauno brīvās pasaules morālo un stratēģisko centru, kamēr ASV Trampa vadībā šo lomu strauji zaudē.
“Pasaules kaujas laukos ir noticis kaut kas pārsteidzošs. Ukraina – valsts, kurai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēja sabrukt dažu dienu laikā, karā ar Krieviju ir panākusi neizšķirtu, vienlaikus veicot revolūciju sauszemes karadarbībā. Tā ir kļuvusi par neaizstājamu drošības partneri Rietumu aliansē, tostarp karā pret Irānu,” viņš raksta.
“Vairs nav pareizi domāt par Ukrainu kā par pastarīti. Tā kļūst par neatkarīgu spēku,” uzsver Frenčs. Viņš piebilst, ka tas, kas vēl nesen šķita neiespējami, tagad ir realitāte: lielākā sauszemes armija Rietumos tagad, visticamāk, ir tieši Ukrainas armija.
Frenčs izceļ zīmīgu kontrastu. 2025. gada februārī Tramps Ovālajā kabinetā izsmēja Zelenski un teica: “Jums nav kāršu.” Savukārt 2026. gada aprīlī Ukrainas rokās ir tik daudz kāršu, ka tā var ar tām pat dalīties.
Pēc Frenča domām, šī ceļa sākumpunkts bija 2022. gada 25. februāris, kad Zelenskis Bankovas ielā ierakstīja video “Visi ir šeit”.
Eiropa pārgrupējas
Līdztekus Ukrainas spēka pieaugumam mainās arī visa Rietumu drošības arhitektūra. Francija paplašina savu kodolarsenālu un maina militāro doktrīnu. NATO ir pieņēmusi lēmumu aizstāt novecojušās amerikāņu tāla darbības rādiusa radiolokācijas lidmašīnas ar jauniem zviedru “SAAB” un kanādiešu “Bombardier” izstrādājumiem.
“Ir milzīga atšķirība starp sabiedroto ieguldījuma palielināšanu un militāras alternatīvas meklēšanu, lai aizstātu Ameriku, kurai viņi vairs neuzticas,” brīdina Frenčs.
2024. gada 5. novembrī Tramps atgriezās Baltajā namā. Frenčs uzskata, ka tagad ir skaidrs: viņa otrais termiņš nodarīs kaitējumu ASV aliansēm paaudžu garumā. Tā kā amerikāņi zināja, kā Tramps rīkojās pirmajā termiņā, un tomēr atgrieza viņu pie varas, eiropiešiem ir pamats secināt, ka runa nav tikai par Trampu.
Runa ir par kritisko amerikāņu masu. “Pirmo reizi manā pieaugušā cilvēka mūžā liberālo demokrātiju morālā un stratēģiskā sirds vairs nepukst Vašingtonā. Tā nepukst arī Londonā, Parīzē, Berlīnē vai Otavā. Tā pukst Kijivā, kur viņu drosmīgais līderis un drosmīgie cilvēki ir pacēluši lāpu, kuru Amerika izmeta no rokām,” secina Deivids Frenčs.
