Trifeles no Gotlandes arī Latvijā? Smalkos restorānos pieprasītās sēnes audzē arī pie mums 20
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gardēžu tik iecienīto trifeļu audzēšana Latvijā arvien vairāk vēršas plašumā, un pirmo reizi Latvijā būs pieejami trifeļu stādi no Gotlandes.
Smalkos restorānos pieprasītās sēnes – trifeles – audzē arī Latvijā. Lielāka to audzēšanas aktivitāte sākās jau 2011. gadā, kad mikologi veica informatīvu kampaņu un daudzi vēlējušies izmēģināt savu roku šīs kultūras ieviešanā. Tolaik vairums trifeļu stādu tika iepirkti galvenokārt Francijā, mazāk – Anglijā un Itālijā.
Mikoloģe, Latvijas Mikologu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Meiere sarunā ar “Latvijas Biznesu” atklāj, ka tagad ir iespēja iegādāties arī trifeļu stādus no Gotlandes. “Gotlandes klimats ir tuvāk mūsējam, tādēļ ir cerība, ka Gotlandes ozolu stādiņi ar Gotlandes trifeļu micēlijiem uz to saknēm pie mums iejutīsies labāk nekā no dienvidu zemēm nākušie,” stāsta Diāna Meiere.
Interese par stādiem esot liela, un šobrīd visi ir rezervēti, taču mikoloģe teic, ka pastāv iespēja pasūtīt stādus uz rudeni vai nākamo gadu. Arī viņai šogad radusies iespēja izveidot trifeļu dārzu, taču jāgaida vēl vairāki gadi, līdz varēšot izdarīt secinājumus par stādu ražīgumu un ieguvumiem.
Nav tik daudz
“Pirms desmit gadiem, kad šo lietu sākām, teicu – trifeles noteikti izaugs, bet, cik izaugs un vai tas būs biznesa projekts – to rādīs nākotne. Tā arī ir noticis. Trifeles ir atrastas, bet nevienā dārzā trifeļu nav tik daudz, lai tas būtu liels bizness. Iespējams, ka trifeles izaug vairāk, bet dārzu īpašnieki ne vienmēr to uzzina,” stāsta mikoloģe.
Trifeļu sezona ilgst no augusta līdz oktobrim, kad izaugušās trifeles būtu jāmeklē ik pēc desmit dienām. Labvēlīgos augšanas apstākļos, proti, pietiekama siltuma un mitruma apjoma, šīs sēnes būtu jānovāc nedēļas laikā. Atrast vietu, kur trifele ir izaugusi, var ar trenēta dzīvnieka – suņa vai cūkas – palīdzību. “Ja ar dzīvnieka palīdzību trifeles meklē tikai vienu reizi gadā, tad ir samērā maza varbūtība, ka izdosies trāpīt īstajā brīdī.
Esošo trifeļu dārzu saimniekiem par to būtu jāpadomā – tad arī rezultāts būs labāks,” uzsver mikoloģe. Uz pirmo trifeļu ražu, pēc optimistiskākā scenārija, varot cerēt piecus sešus gadus pēc stādīšanas, bet vidēji tas notiek pēc astoņiem līdz deviņiem gadiem. Diānai Meierei pirmo trifeli pašai izdevies sameklēt 11 gadus vecā trifeļu dārzā.
Svarīgs palīgs
Latvijā pašlaik ir pārdesmit dārzi, kuros trifeles audzē lielākos apjomos, bet vēl vairāk ir to, kuri iestādījuši vienu līdz piecus trifeļu stādus, lai pamēģinātu darboties šajā jomā.
Liela nozīme šajā nodarbē esot trifeļu meklētājiem – suņiem, kuri īpaši jāapmāca šajā jomā. “Uzreiz pēc trifeļu iestādīšanas par to var nedomāt, bet pēc gadiem trim, četriem, pieciem suni jau vajag sākt mācīt,” skaidro mikoloģe.
Apmācīt varot ikvienas šķirnes suņus – par to liecina trifeļu meklētāju suņu sacensības, kur piedalās gandrīz visu šķirņu suņi. Sēņu meklēšanas ātruma rekordi piederot vācu aitu suņiem un spanieliem, bet par pašiem piemērotākajiem trifeļu meklētājiem uzskata itāliešu “Lagoto” šķirnes pārstāvjus. Daudz gan esot atkarīgs ne tik no šķirnes, cik no suņa rakstura un saimnieka spējas saprasties ar savu četrkājaino palīgu.
