Ukrainas muzeji dzīvos 0
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kara trīs nedēļās Krievijas armija jau ir daļēji vai pilnībā iznīcinājusi vairākas pilsētas un ciemus Ukrainas austrumu un dienvidu teritorijās, ieskaitot arī vēsturiskas celtnes un muzejus.
Čehu rakstnieks Milans Kundera teicis, ka pirmais solis, lai likvidētu tautu, ir izdzēst tās atmiņu. “Vispirms jāiznīcina šīs tautas grāmatas, kultūra, tās vēsture. Pēc tam uzrakstiet jaunas grāmatas, radiet jaunu kultūru, izdomājiet jaunu vēsturi. Nepaies ilgs laiks, un tauta sāks aizmirst, ka tā eksistē un ka tā vispār ir pastāvējusi.”
Šī raksta tapšanas laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā saistībā ar “sarežģītu un bīstamu brīdi” noteikta 35 stundu ilga komandantstunda, savukārt, pirms stundas precīzi metot bumbas, no Mariupoles Drāmas teātra ēkas centrālās daļas pāri palikusi bedre un drupu kaudze tai apkārt. Vēl nav pienākušas apstiprinātas ziņas, cik cilvēku, kuri teātra patversmē slēpās no bombardēšanas, ir zaudējuši dzīvību. Fotogrāfijās redzams, ka abās pusēs teātrim piegulošajos laukumos lieliem baltiem burtiem skaidrā krievu valodā bija rakstīts “bērni”. (Vakar no rīta saņēmām ziņu, ka Mariupoles dramatiskā teātra patvertne, kurā glābiņu bija meklējuši simtiem cilvēku, ir izturējusi Krievijas aviācijas uzlidojumu un visi cilvēki ir izdzīvojuši, tā paziņojis Ukrainas parlamenta deputāts Serhijs Taruta.)
Krievijas okupantu uzbrukumi turpinās, un karadarbības gaitā gruvešos pārvērtušās daudzas Ukrainas vēsturiskās celtnes. Jau agrāk rakstījām, ka visā valsts teritorijā kopumā atrodas septiņi UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautie pieminekļi. Prezidents Volodimirs Zalenskis atkārtoti paziņojis, ka pēc uzvaras karā tiks atjaunotas visas pilsētas, katra ēka.
Pēc kara novērotāju teiktā, Krievijas okupantiem vissvarīgāk būtu ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un, iespējams, tāpēc Rietumukrainas pilsētās apdraudējums ir mazāks. 1256. gadā dibinātā Rietumukrainas pilsēta Ļviva atrodas tikai 70 kilometru attālumā no Polijas robežas. Ceļotāji stāstījuši, ka tā ir viena no skaistākajām Ukrainas pilsētām, turklāt svarīgs ekonomikas un kultūras centrs. Kopš 1975. gada pilsētas centrs trīs tūkstošu hektāru platībā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Speciālisti īpaši uzsver pilsētas baroka un renesanses celtņu autentiskumu. Ļviva bija svarīgs Austroungārijas impērijas kultūras centrs, un pilsētu cēluši gan poļi, gan austrieši, ungāri, vācieši, armēņi un, protams, paši ukraiņi.
Andreja Šepticka Nacionālais muzejs Ļvivā ir viena no lielākajām mākslas un kultūras dārgumu krātuvēm Ukrainā un pasaulē. Muzeja ekspozīcijā un tā fondos glabājas ap 180 000 vienību liela mākslas priekšmetu kolekcija, tostarp lielākā Ukrainas ikonu kolekcija, daudz nozīmīgu tautas mākslas priekšmetu un ap 12 000 senu manuskriptu un grāmatu. Starp citu, muzeja krājumos ir arī Krievijas pirmā zināmā grāmatiespiedēja Ivana Fedorova darbi.
Marta pirmajās dienās, apzinoties draudošās briesmas, muzeja darbiniekiem kopā ar brīvprātīgajiem izdevās nogādāt drošībā visus mākslas darbus.
