Ekerānuzņēmums no “Latvijas Vēstnesis” profila Facebook.
Ekerānuzņēmums no “Latvijas Vēstnesis” profila Facebook.
Gūtmaņa ala Gaujas senlejā, Siguldā.

Unikālā Gūtmaņa ala Siguldā iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 15

Iespaidīgā un unikālā Gūtmaņa ala, kas atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, tagad ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes Arheoloģiskais piemineklis, tā ziņo “Latvijas Vēstnesis”.

Reklāma
Reklāma
“Šķiet, ka pasaule šobrīd jūk prātā.” Tramps pirms Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanas aci pret aci runājis ar Makronu un Zelenski 139
“Paēdušais neēdušo nesaprot!” Publiskots Saeimas deputātu saraksts, kurus vairs neapkalpos bāros un restorānos PVN balsojuma dēļ 81
Nosaukts dzēriens, kas var pagarināt dzīves ilgumu. Tas ir teju katrā Latvijas iedzīvotāja mājā
Lasīt citas ziņas

“Piemineklim noteikta aizsardzības zona un uzturēšanas režīms. Pieminekļa saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā; arheoloģiskais konteksts; nemateriālās liecības; reljefs; arheoloģiskās senlietas. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izvirzītās prasības arheoloģiskajam piemineklim skat. “Latvijas Vēstneša” 19. septembra laidienā,” tā raksta “Latvijas Vēstnesis” soctīklos “X” un “Facebook”.

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Gūtmaņa ala” (valsts aizsardzības Nr.2140) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi, kas datēti ar 2023.gada 18.septembri aktā, ko var lasīt ŠEIT, nosaka Gūtmaņa alai šādu statusu: “Kultūras pieminekļa statuss: arheoloģiskais piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes Arheoloģiskais piemineklis. Arheoloģiskajam piemineklim noteikta aizsardzības zona un uzturēšanas režīms. Informācija pieejama ŠEIT.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Gūtmaņa ala tilpuma ziņā (ap 500 m3) ir lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētais dabas piemineklis Latvijā, kas ceļotāju vidū bijis iecienīts jau vismaz kopš Zviedru Vidzemes laika 17. gadsimta sākumā, tā rakstīts interneta enciklopēdijā “Vikipēdija”.

“No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā. Pēc ģeologa Ojāra Āboltiņa pētījumiem, ala sākusi veidoties pēcledus laikmetā pirms apmēram 10 000 gadu trešajā Gaujas virspalu terasē sufozijas ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos (vidusdevona augšdaļa vai augšdevona apakšdaļa), bet pašreizējo izskatu ala ieguvusi pirms aptuveni 2000 gadiem. Gūtmaņa ala pirmoreiz rakstiski minēta vācu valodā 1774. gadā, bet 1869. gada 13. augustā par to „Baltijas Vēstnesī” ir pirmās rakstiskās ziņas latviski,” teikts “Vikipēdijā”. Plašāk par Gūtmaņa alu var lasīt ŠEIT.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.