Krista Draveniece: Ja nepērkat sensorus, nāksies pirkt zārkus! Deputāti, sāciet beidzot darīt savu darbu un nebendējiet nost dzīvus cilvēkus
0
Rīt pie Saeimas jau atkal pulcēsies svešinieki, kuri viens otru saprot, iespējams, labāk nekā viņu mīļotie. Tie ir 1.tipa cukura diabēta pacienti. Arī es esmu starp viņiem.
Man ir diabēts jau 10 gadus, pēc tam, kad es pēc krosiņa iegāju dīķī nopeldēties, smagi saaukstējos, man bija smags nieru nieru iekaisums, kā rezultātā atklājās, ka nestrādā vairs aizkuņģa dziedzeris. Lūk, pilnīgi jocīgs stāsts, kā ikviens no mums var jebkurā vecumā tikt pie 1.tipa diabētu. Tam nav nekāda sakara ar kūkām, cukuru un uzturu.
Teju visā Eiropā cilvēkiem tiek apmaksāti sensori, kas nepārtraukti mēra cukura līmeni, un sūkņi, kas to ievada, savā ziņā izveidojot tādu kā mākslīgu aizkuņģa dziedzeri. Tikai Latvijā ne.
Daža slimnieku var izdzīvot pagaidām tikai ar sensoriem, piemēram, es, insulīnu injicēju vēderā pati visu laiku, bet citiem tas ir burtiski dzīvības un nāves jautājums, jo ne mirkli dažādu diabēta komplikāciju dēļ, viņi nedrīkst pieļaut, ka cukurs ir augsts vai strauji nokrīt zems. Bet arī es cukura nokrišanos jūtu ar katru gadu arvien sliktāk un, lai nepieredzētu diabēta komu, kas var būt arī nāvējoša, bez sūkņa es ilgi neiztikšu un tas man būs nepieciešams.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kur medicīna šo nāvējošo (!) slimību ir apsteigusi un es spēju rakstīt šo rakstu, nevis esmu jau mirusi. Vēl pirms 100 gadiem situācija būtu krietni melnāka.
Bet nezinu tieši kādēļ mūsu valdība grib pieturēties pie 18. gadsimta metodēm
un saka “Hey, valsts tev apmaksās 4 cukura mērīšanas reizes dienā”, nevis sensoru, kas izmēra cukuru ik pēc 5 minūtēm, tātad vidēji 228 reizes diennaktī. ČETRAS reizes šobrīd latvietim tiek apmaksātas, bet mums nepieciešamas 288!
Es tiešām ceru, ka deputāti izbāzīs galvas no smiltīm un sāks darīt savu darbu, jo šobrīd man ir kauns dzīvot tādā Sūnu ciemā. Jūs ar saviem lēmumiem veselus, aktīvus cilvēkus, kuriem ir diabēts burtiski mērdējat nost. Ja nepērkat sensorus, tad tikpat labi varat jau pirkt mums zārkus.
Tā nav pārvaldība vai rūpes par cilvēkiem, kas burtiski ir jūsu darbs, tā ir nolaidība un tumsonība! Mēs esam Eiropā, ar sensoriem un sūkņiem mēs varam dzīvot ilgi, mēs varam strādāt, radīt bērnus, maksāt nodokļus, celt mājas un būt laimīgi, attopieties taču beidzot!
2026. gada 14. aprīlī no plkst. 11 līdz 13 pie Ministru kabineta notiks pikets, kura mērķis ir pievērst uzmanību steidzamai nepieciešamībai nodrošināt 1. tipa diabēta pacientus ar mūsdienīgām medicīniskām tehnoloģijām – nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem.
Piketu organizē Latvijas Diabēta asociācija sadarbībā ar diabētu kopienu, aicinot piedalīties diabēta pacientus, viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un visus atbalstītājus. Pasākuma mērķis ir panākt tūlītēju valsts rīcību, lai samazinātu diabēta pacientu mirstību un uzlabotu dzīves kvalitāti.
