Krista Draveniece: Cilvēkiem ir bail, bet mums liek turēt muti migrantu jautājumos
14
Šodien izlasīju tvītu, kas man atsauca atmiņā nesen redzētu rakstu, un šie pretstati par vienu no lielākajām problēmām Latvijā mani nespēja atstāt vienaldzīgu. Viens ieraksts bija Jāņa Dombravas tvīts par to, ka Valsts policija šodien brīdinājusi – tiek prognozēta tendence, ka tuvākajā laikā arī Latvijā iespējama etnisku noziedzīgu grupu veidošanās, otra publikācija “Re:Baltica”, kur uzskaitīti dažādi politiķi, mediju virsraksti (arī LA.LV, protams) un dažādi sensacionāli savārstījumi,
būtībā saucot latviešus par rasistiem, jo vēlēšanas taču tuvojas, šis būšot politiķus jājamzirdziņš.
Nu, nezinu gan, manuprāt, šī ir nopietna problēma, par ko Eiropā cilvēki sūdzas jau gadiem, tagad tas notiek arī Latvijā.
Kurš rasists, kurš politiķis, kurš baigais izmeklētājs, bet es Rīgā vairs droši nejūtos.
J.Dombrava šodien tvītoja, ka “Valsts policija sniedz skaidru brīdinājumu. Saeimas Imigrācijas izmeklēšanas komisijā. Citēju:
“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkaru pret ES, tajā skaitā pret Latviju, kā arī pēdējos gados strauji augošo Āzijas un Āfrikas ieceļotāju, kas ierodas Latvijā it kā ar mērķi studēt, skaitu un ņemot vērā attīstīto ES dalībvalstu un Skandināvijas pieredzi, var prognozēt, ka tuvākajā laikā arī Latvijā iespējama etnisku noziedzīgu grupu veidošanās. Jāatzīmē, ka atbilstoši citu valstu pieredzei imigrantu (musulmaņu, hinduistu u.c.) etniskās noziedzīgās grupas ir sarežģīti apkarojamas valodas, kultūras un paražu atšķirību dēļ, tāpēc šīm grupām ir jāpievērš īpaša uzmanība, ne tikai tiesībsargājošo iestāžu līmenī, bet arī valsts un politiskā līmenī.””
Valsts policija sniedz skaidru brīdinājumu ❗️ Saeimas Imigrācijas izmeklēšanas komisijā. Citēju:
"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkaru pret ES, tajā skaitā pret Latviju, kā arī pēdējos gados strauji augošo Āzijas un Āfrikas ieceļotāju, kas…— Jānis Dombrava (@janisdombrava) April 13, 2026
Protams, politiķi sāk gatavoties vēlēšanām un spalvas spodrinās, un gaisu jauks, tas notiek katrā priekšvēlēšanu laikā, neesam jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Bet pretēji “Re:Baltica” rakstā paustajiem apvainojumiem vietējiem politiķiem, medijiem un visiem, kurus uztrauc migrācijas jautājums, es tomēr teiktu, ka tā ir problēma, vai, viņuprāt, par to nebūtu jārunā?
Viņi raksta, ka cilvēki tiek nepamatoti biedēti un imigrantu jau nav nemaz tik daudz, salīdzinot ar latviešiem, tad mēs gaidām brīdi, kad viņu būs vairāk? Viņi mums pārmet, ka mēs publicējam viena cilvēka pausto informāciju par satraucošu tendenci – aizturēto imigrantu skaits Latvijā pieaug. Turpat tālāk Ieslodzījuma vietas pārvalde mums atklāj datus par ieslodzīto skaita pieaugumu. Vai mums pagaidīt, kad tiks arestēti simtiem imigrantu, lai par to varētu rakstīt?
Piedodiet, bet es ne par kādu cenu šobrīd negribētu dzīvot Rīgā, kur imigrantu ir jau tik daudz, jo
mani uztrauc cilvēki, kuri vēršas pie LA.LV redakcijas ar stāstiem gan par jauniem vīriešiem, kuri seksuāli uzmācas bērniem,
gan sievietēm, kuras uz ielas gaišā dienas laikā ir cietušas no seksuālas uzmākšanās no bariņa trešo valstu pilsoņu.
Es negribētu, lai zem maniem logiem notiek lūgšanas kā Pļavniekos. Šie ir stāsti no Rīgas, tepat. No mūsu visu mājām. Šīs ir atmiņas, ko sievietes piedzīvo uz ielām, kas ved gan uz Mežaparka estrādi, kur reizi četros gados godājam savas vērtības Dziesmu svētkos, šie ir briesmu stāsti no ielām, kas ved uz skolām un bērnudārziem, kur šobrīd atrodas mūsu bērni.
Cilvēks ir cilvēks, vienalga, kādas ādaskrāsas, izcelsmes, ticības, dzimuma un tā tālāk, tomēr,
kamēr redakcijai netiks sūtītas ziņas par to, ka bērniem seksuāli uzmācas igauņi, kamēr cilvēki nešausmināsies, ka latviešu īpašumus izposta francūži, kamēr sievietes visā Eiropā neziņos, ka grupveida izvarošanās cietušas no pieciem zviedriem, es tomēr turpināšu uzskatīti, ka tieši trešo valstu pilsoņi ir bieds mūsu sabiedrībai,
jo viņi, atbraucot uz Latviju, nepieņem mūsu vērtības, viņi nepieņem mūsu valodu, ticību un neiekļaujas šajā vidē.
Manā ģimenē aug meita, par kuras nākotni es uztraucos, mani neinteresē vispārīgas frāzes un “Re:Baltica” savārstījumi par to, cik imigranti jauki un pūkaini.
Mēs visi vēlamies mājās justies droši un, ja tā nejūtamies, tad es uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāli par to runāt skaļi gan ģimenē, gan Saeimas tribīnē, gan sociālajos tīklos, gan medijos.
