VIDEO. “Slepkavu valoda vai kultūras mantojums?” Brante un Bjorka nonāk viedokļu krustugunīs par krievu valodas nozīmi Latvijā 4
Latvijas publiskajā telpā nerimst debates par krievu valodas statusu – vai tā kalpo kā pragmatisks saziņas līdzeklis, vai tomēr iemieso smagu politisko un vēsturisko mantojumu, no kura nāktos norobežoties. Šo sarežģīto tematu kanāla STV Pirmā! sarunu raidījumā “Dāmas ar Drāmu” šķetināja juriste Ieva Brante un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka, kuru redzējumi izrādījās krasi atšķirīgi.
Diskusiju rosināja kāds video par ārvalstu tūristu, kurš Rīgas centrā centās iepirkties, izmantojot angļu valodu, taču saskārās ar rupju noraidījumu. “Latviski viņš runāt neprot un pārdevēja viņam vienkārši teica: “Ej prom! Ej prom!”” stāsta sižeta aculiecinieki. Bjorka atklāja, ka ceļotājs pēc šī pazemojuma juties morāli sagrauts un pieņēmis lēmumu nekavējoties pamest Latviju. Tomēr Brante apšauba, vai konflikta sakne meklējama valodas barjerā. Viņasprāt: “Stāsts tur, visticamāk, nav bijis par valodu… tas bija par to, ka cilvēks nespēj pieņemt faktu, ka ir citas krāsas cilvēks.”
Ieva šo rīcību dēvē par klaju neiecietību, kas liecina par dziļākām rasisma problēmām mūsu valstī. Šim viedoklim pievienojās arī Linda Abu Meri, norādot uz sabiedrības aizspriedumiem: “Un tā ir viena no pretīgākajām īpašībām, kas var piemist cilvēkam, jo kāpēc tu iedomājies, ka tu esi labāks, jo tu esi balts? Un? Tas ir tavs vienīgais sasniegums?”
Asas domstarpības izraisīja jautājums par krievu valodas klātesamību Latvijas medijos. Dana Bjorka uzskata, ka valoda ir tikai līdzeklis, lai noturētu auditoriju Latvijas informatīvajā telpā: “Ja valsts vēlas nodot sabiedrības daļu propagandas rokās, tad slēdziet visus medijus krievu valodā – tad tas ir pareizi. Bet, ja mērķis ir sabiedrību saliedēt, tad šādi mediji ir jāuztur un jāpalīdz tiem eksistēt. Jo valsts var kontrolēt informāciju, kuru dod šie mediji.”
Turpretī Ieva Brante, lai gan pati pārvalda šo valodu, emocionālu iemeslu dēļ atsakās tajā runāt. Viņa velk paralēles starp valodu un vēsturiskajām traumām: “Tāpēc, ka ir jāsaprot, ka ir zināma laikmeta notikumu secība, kas ir uzlikusi krievu valodai šo terorisma, slepkavošanas, okupācijas gadu sāpes. Mēs nevaram šodien runāt par miera stāvokli. Varbūt tas būs emocionāli, bet, kad Vāgnera mūzika iepatikās Hitleram, Vāgnera mūziku sāka uzskatīt par nacistisku.” Brante ir tieša: “Es mēģinu šeit savilkt zināmas paralēles, ka krievu pasaulei šodien ir jāsaprot, ka tā valoda šodien sabiedrībā ir slepkavu, terorisma un okupantu valoda. Var nepiekrist.”
Bjorka šādam salīdzinājumam kategoriski iebilda, akcentējot, ka kultūra ir pāri politiskajiem režīmiem: “Kultūra nevienam nepieder – kultūra nepieder ne Putinam, ne tev, ne man!” Viņa atgādināja, ka arī Krievijā vienmēr ir eksistējusi opozīcija un mākslinieki, kas pretojušies varai, tādēļ “kultūru un valodu nevar padarīt par agresoru.” Viņas ieskatā ļaunuma avots ir konkrētas personas: “Agresors ir cilvēks… un šis cilvēks var runāt jebkurā valodā. Tas ir cilvēks, saturs, kas to pieļauj, un ir jāvēršas pret šādiem cilvēkiem jebkādās pasaules valodās.”
Linda Abu Meri piebilda, ka, pilnībā izskaužot krievu valodu, Latvija var zaudēt būtisku “ieroci” informācijas karā, jo jaunās paaudzes nespēja analizēt kaimiņvalsts vēstījumus var vājināt valsts drošību.
Noslēgumā diskusijas dalībnieces palika pie saviem uzskatiem. Bjorka aicināja uz kritiskāku domāšanu, lai “valoda nav tas izšķirošais, kas iezīmē cilvēku kā balto vai melno.” Savukārt Brante uzsvēra, ka saspīlējums mazinātos, ja savulaik būtu notikusi vēsturiska taisnīguma atjaunošana, norādot uz Krievijas neizteikto atvainošanos par okupācijas nodarītajām rētām.
VIDEO:
