“Mani 15 gadus seksuāli izmantoja vīrs!” Lietuvā Seimā kāpj sieviete, kuras stāsts atspoguļo satraucošo statistiku valstī 0
“Jūs, tāpat kā es, nevarat būt līdzās cilvēkam vardarbības naktī, taču jūs varat izlemt, kas viņu sagaidīs no rīta – sistēma, kas viņu aizsargās, vai sistēma, kas piespiedīs aizstāvēties vēlreiz,” – tā ceturtdien pie Seima deputātiem vērsās organizācijas “Ribologija” līdzīpašniece un centra “Prabilk” pārstāve Rugile Butkevičiūte, atklājot seksuālās vardarbības upuru smago realitāti, vēsta lietuviešu mediji.
Seimā notika diskusija “Seksuālā vardarbība Lietuvā: statistika, prakse, tiesiskais regulējums”, kurā eksperti un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji prezentēja datus un norādīja uz būtiskām sistēmiskām nepilnībām. To dēļ cietušie joprojām bieži nesaņem pienācīgu palīdzību, bet varmākas nereti paliek nesodītas.
Parlamentārieši varēja uzklausīt arī atklātu seksuālu vardarbību upures stāstu. Viņa atklāja, ka vardarbību piedzīvojusi laulībā no bijušā vīra. “Bērns, to dzirdot, pienāca pie durvīm un lūdza: tēti, beidz,” atcerējās sieviete.
Mykola Romera universitātes docente Ramune Jakštiene uzsvēra, ka Lietuvas tiesiskais regulējums šobrīd neatbilst starptautiskajiem standartiem, kas var ietekmēt gan valsts reputāciju, gan radīt konkrētas juridiskas sekas.
Īpaši jutīga problēmas daļa ir nepilngadīgie, kuri arvien biežāk kļūst par seksuālās vardarbības upuriem arī internetā. Pirms diskusijas Seima zālē tika atskaņots sievietes ieraksts, kurā viņa stāsta par piedzīvoto vardarbību laulībā.
“Es piedzīvoju seksuālu vardarbību nevis uz ielas vai darbā, bet laulībā, kas ilga 15 gadus. Sākumā to nesapratu, tikai vēlāk, atskatoties, sapratu, kas patiesībā notika. Viņš mani modināja vairākas reizes naktī, es cerēju, ka tas reiz beigsies,” stāstīja cietusī.
Viņa atzina, ka sākumā pat no apkārtējiem saņēmusi ieteikumu “paciest”, jo “tā tam jābūt”. Situācija pasliktinājās – vīrs kļuva agresīvāks, izmantoja spēku, reiz pat traumēja viņu. Galu galā sieviete vērsās policijā.
“Kad viņš tika prom uz 15 dienām, es sapratu, cik daudz labāk jūtos bez viņa. Beidzot varēju atpūsties,” viņa sacīja, aicinot arī citas sievietes meklēt palīdzību.
Policijas pārstāve Egļe Maziliauskiene norādīja, ka seksuālo noziegumu statistika neatspoguļo patieso situāciju. Piemēram, 2023. gadā Lietuvā tika reģistrētas 284 cietušās sievietes un meitenes, 2024. gadā – 324, bet 2025. gadā – 262.
Viņa uzsvēra, ka ap 80% gadījumu upuri ir nepilngadīgie, un visbiežāk varmāka ir cietušajam pazīstama persona. Bieži noziegumi notiek tuvā vidē – ģimenē vai starp paziņām.
Rugile Butkevičiūte savā uzrunā uzsvēra, ka lielākā problēma bieži sākas pēc tam, kad upuris izlemj runāt. “Pārāk bieži sistēma viņu soda vēlreiz,” viņa sacīja, kritizējot to, ka likumi pārāk lielu nozīmi piešķir fiziskas pretestības pierādīšanai, ignorējot faktu, ka cilvēks vardarbības brīdī bieži “sastingst”.
Viņa arī norādīja uz vairākām konkrētām nepilnībām – piemēram, seksuāla uzmākšanās darba vietā ir sodāma tikai tad, ja to izdara vadītājs, bet ne kolēģis, savukārt seksuāla vardarbība pret vīriešiem tiek vērtēta kā mazāk smags noziegums.
“Par katru likuma nepilnību stāv cilvēks – sieviete, kurai neticēja, vai bērns, kurš palika neaizsargāts. Šīs nepilnības varat mainīt tikai jūs,” viņa uzsvēra deputātiem.
Psiholoģe Vaida Gabe piebilda, ka pētījumi rāda – gandrīz 10% pusaudžu piedzīvojuši seksuālu vardarbību no pieaugušajiem, bet vairāk nekā 17% – no vienaudžiem. Trešdaļa jauniešu saskārušies ar seksuāla rakstura uzmākšanos internetā.
Speciālisti brīdina – digitālā vide kļuvusi par vienu no galvenajiem riska faktoriem, jo tajā varmākām ir vieglāk iegūt uzticību un slēpt savu identitāti.
Eksperti vienbalsīgi uzsver – nepieciešamas steidzamas izmaiņas likumos un sistēmā, lai nodrošinātu reālu aizsardzību cietušajiem un efektīvāku cīņu ar seksuālo vardarbību.
