“Sabiedrībai jābūt gatavai zaudēt savus bērnus.” Francija palielina militāros izdevumus un gatavojas iespējamam konfliktam 0
Krievijas agresijas Ukrainā laikā Francija paziņojusi par plāniem būtiski palielināt militāros izdevumus. Francijas valdība publiskojusi atjauninātu militāro investīciju plānu, kas paredz palielināt aizsardzības budžetu līdz 76 miljardiem eiro gadā.
Parīze gatavo savus bruņotos spēkus potenciālam liela mēroga konfliktam Eiropā, vienlaikus sacenšoties ar Berlīni par līderpozīcijām Eiropas aizsardzības jomā.
Francija palielina aizsardzības izdevumus
Neskatoties uz lielo valdības budžeta deficītu (5,1% no IKP pagājušā gada beigās), Francija gatavojas jaunam aizsardzības izdevumu pieaugumam. 8. aprīlī Ministru padome apsprieda grozījumus militārās programmēšanas likumā. Valdība plāno līdz 2030. gadam aizsardzībā ieguldīt papildu 36 miljardus eiro.
Tas ir turpinājums kursam, ko prezidents Emanuels Makrons pēdējos gados konsekventi virzījis, cenšoties nepieļaut, ka Francija atpaliek no Vācijas bruņošanās sacensībā, kas Eiropā saasinājusies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai bruņotie spēki būtu gatavi iesaistīties plašāka mēroga konfliktā iespējama kara gadījumā – laika horizontā, ko neviens nevar pilnībā kontrolēt,” pēc valdības sēdes Elizejas pilī paziņoja aizsardzības ministre Katrīna Vautrēna.
“Pēdējos gados pasaule ir kļuvusi ievērojami vardarbīgāka,” viņa piebilda, pamatojot nepieciešamību pārskatīt militārās programmēšanas likumu 2024.-2030. gadam, ko parlaments pieņēma 2023. gada jūnijā.
Francija varētu tikt iesaistīta karā
Lai gan Maskava netiek tieši pieminēta, Francijas vadība savu rīcību skaidro ar Krievijas un Ukrainas kara izplatīšanās risku ārpus abu valstu robežām, kas potenciāli varētu iesaistīt arī NATO valstis, īpaši Poliju vai Baltijas valstis. Šādā gadījumā Francijas bruņotie spēki varētu tikt tieši iesaistīti konfliktā.
Iepriekš Francijas Ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons izraisīja plašu rezonansi, aicinot sabiedrību būt gatavai “zaudēt savus bērnus” un sagatavoties iespējamam karam ar Krieviju līdz 2030. gadam.
Tieši šo hipotētisko scenāriju valdība izmanto kā vienu no galvenajiem argumentiem aizsardzības izdevumu palielināšanai. Kopš 2017. gada, kad Makrons stājās amatā, Francijas militārās investīcijas jau ir dubultojušās – no 32 miljardiem eiro līdz 64 miljardiem eiro gadā.
Jaunās izmaiņas paredz papildu 8 miljardus eiro 2028. gadā un vēl 9 miljardus eiro 2029. un 2030. gadā. Rezultātā aizsardzības budžetam līdz desmitgades beigām vajadzētu sasniegt 76 miljardus eiro gadā, kas ir aptuveni 2,5% no IKP.
Pēc iesniegšanas šīs izmaiņas vēl būs jāapspriež un par tām jābalso Nacionālajā asamblejā un Senātā turpmākajos mēnešos.
Francija pārskatīs aizsardzības prioritātes
Papildus finansējuma palielināšanai armijai iniciatīva paredz arī aizsardzības prioritāšu pārskatīšanu.
Aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornu cenšas pielāgot Francijas militāros spēkus jaunajām kara realitātēm, ko parādījis karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos. Tas ietver lielāku dronu izmantošanu un nepieciešamību pēc ievērojamiem munīcijas krājumiem.
Viens no galvenajiem izdevumu posteņiem ir ložu un raķešu arsenāla papildināšana, kam paredzēti līdz pat 26 miljardiem eiro.
“Ir iekļauti arī izdevumi kodolatturēšanai,” skaidroja ministre. Likumprojektā paredzēts finansējums arī kodolgalviņu modernizācijai, par ko Makrons paziņoja marta sākumā.
Tāpat plānots uzsākt brīvprātīgo militāro dienestu jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas varētu sākties jau septembrī.
Vienlaikus dažas programmas var tikt pārskatītas vai pat apturētas, piemēram, problemātiskais Eurodrone projekts, kura mērķis bija izveidot kopīgu bezpilota lidaparātu Francijai, Vācijai, Spānijai un Itālijai.
Bruņošanās sacensība starp Franciju un Vāciju
Neskatoties uz ievērojamo aizsardzības budžeta pieaugumu, Francija joprojām atpaliek no Vācijas. Berlīne pašlaik militārajiem izdevumiem tērē vairāk nekā 107 miljardus eiro un plāno nākamo 15 gadu laikā šo summu būtiski palielināt.
Vienlaikus Francija joprojām ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā un tai ir viens no lielākajiem aizsardzības rūpniecības kompleksiem savienībā, lai gan šī situācija nākotnē varētu mainīties.
“Gadiem ilgi Francijas varas iestādes mudināja Vāciju vairāk ieguldīt aizsardzībā un mazāk paļauties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču tagad tās ar zināmām bažām vēro straujo Vācijas militārā budžeta pieaugumu, kas drīzumā varētu ievērojami pārsniegt Francijas budžetu – tas būtu nepieredzēts gadījums kopš 1945. gada,” skaidro politoloģe Delfīna Dešo-Ditarda no Grenobles Universitātes.
Ņemot vērā pieaugošo bruņošanās sacensību, Francijas valdība, visticamāk, neatteiksies no plāniem palielināt militāros izdevumus, neskatoties uz sarežģīto situāciju valsts finansēs. Prognozēts, ka Francijas valsts parāds šogad pārsniegs 118% no IKP.
Valdība vienlaikus cenšas saglabāt līdzsvaru starp aizsardzības izdevumu palielināšanu, sociālo tēriņu samazināšanu un budžeta deficīta mazināšanu, vienlaikus izvairoties no plaša mēroga protestiem valstī, kas ir pazīstama ar aktīvu pilsonisko sabiedrību.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
