Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Vācija nepiedalīsies ASV flotes misijā Hormuza šaurumā 0

Vācija nepiedalīsies ASV vadītajā flotes misijā Hormuza šaurumā, kas iecerēta, lai gādātu par naftas tankkuģu drošību Irānas piekrastē, trešdien pavēstīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 20
“Es pat nespēju iedomāties, ka pieaugušai sievietei var kaut ko tādu teikt” – sieviete vilcienā piedzīvojusi nepatīkamu izturēšanos no diviem pusaudžiem
Lasīt citas ziņas

“Vācija nepiedalīsies jūras misijā, ko piedāvājušas un plāno Savienotās Valstis,” žurnālistiem vizītes gaitā Polijā sacīja ministrs.

Vācijas valdība norādījusi, ka tā turpina konsultācijas ar Franciju un Lielbritāniju par Eiropas pieeju navigācijas brīvības nodrošināšanai Persijas līča krīzes apstākļos.

CITI ŠOBRĪD LASA

ASV stratēģija, vēršot “maksimālu spiedienu” pret Irānu, “ir aplama”, skaidrojot atteikumu piedalīties ASV vadītā flotes misijā, norādīja Māss.

Vācija vēlas izvairīties no tālākas situācijas eskalācijas reģionā un grib koncentrēties uz diplomātiskiem risinājumiem spriedzei ap Irānu, sacīja ministrs, uzsverot, ka tai “nav militāra atrisinājuma”.

ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels jau paudis nepatiku par Berlīnes atteikumu.

“Vācija ir Eiropas lielākā ekonomikas lielvara. Šie panākumi rada globālu atbildību,” sacīja Grenels laikrakstam “Augsburger Allgemeine”.

“Amerika ir daudz ko ziedojusi, lai palīdzētu Vācijai palikt daļai no Rietumiem,” uzsvēra Grenels, piebilstot, ka Savienotās Valstis izvietojušas Vācijā 34 000 karavīru, kas ASV izmaksā miljardiem dolāru.

Bažas par navigācijas drošību Persijas līcī pieaugušas kopš 19.jūilija, kad Irāna sagrāba Zviedrijas kompānijas “Stena Bulk” tankkuģi “Stena Impero” ar Lielbritānijas karogu. Tas, kā skaidroja Teherānas pārstāvji, noticis, atbildot uz Irānas tankkuģa “Grace 1”, kam ir Panamas karogs, aizturēšanu 4.jūlijā Gibraltārā.

Irānas un ASV attiecības ir kļuvušas arvien saspīlētākas kopš 2018.gada maija, kad ASV prezidents Donalds Tramps pārtrauca ASV dalību 2015.gadā noslēgtajā Irānas un pasaules lielvaru kodollīgumā. Pēc izstāšanās no līguma ASV sāka noteikt jaunas sankcijas pret Irānu.

Šovasar saspīlējums pieauga pēc tam, kad ASV pastiprināja spiedienu pret Irānu saistībā ar bezpilota lidaparātu notriekšanu un uzbrukumiem tankkuģiem Persijas līcī, par kuriem ASV vainu Irānu.

Reklāma
Reklāma

ASV paziņoja par plāniem izveidot koalīciju, kuras uzdevums būtu garantēt kuģošanas brīvību stratēģiski nozīmīgajos Persijas līča ūdeņos.

Tomēr koalīcijas izveides centieni līdz šim nav vainagojušies panākumiem, jo Eiropas valstis ir atturīgas un, kā tiek vēstīts, bažījas par to, ka tiks ierautas ASV un Irānas iespējamā konfliktā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.