Sandra Ošiņa ar aizrautību pāris mēnešus dzinusi pēdas Aleksandra tortes vēsturei un ģimenei par prieku to arī diezgan bieži uzcepusi.
Sandra Ošiņa ar aizrautību pāris mēnešus dzinusi pēdas Aleksandra tortes vēsturei un ģimenei par prieku to arī diezgan bieži uzcepusi.
Foto: Ilze Pētersone

“Šādu notikumu gaitu varētu apskaust pasaules labākie mārketinga speciālisti!” Vai Aleksandra torte ir latviešu deserts? 1

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Dizaina grafiķes, bloga “garsigalatvija.lv” tekstu autores, kas apkopo ģimenes receptes un reizēm pēta kādas receptes
izcelšanos, Sandras Ošiņas uzmanību pievērsis ieraksts “Vikipēdijas” angļu versijā, ka Aleksandra torte, saukta arī par kūku, radusies par godu Krievijas imperatora Aleksandra III vizītei Rīgā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 20
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 16
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena

“Papētot vairāk, recepti ar norādi “latviešu versija” uzgājusi bulgāru gastronomijas pētnieces Silvenas Johanas Lautas grāmatā par Baltijas kulināriju “Igauņu, latviešu un lietuviešu ēdieni”. Tūristu ceļvedī “World Travel Guide” torte nosaukta 10 Latvijas populārāko ēdienu sarakstā līdzās rupjmaizei, Jāņu sieram, pīrāgiem u. c.

Parokot dziļāk, atklājies, ka kūku kopš Aleksandra I valdīšanas laika par savu sauc somi, bet vēl senākas pēdas ved uz Dāniju, Šveici un Austriju.

Garšoja pat pasaku karalim Andersenam

Aleksandram I torti ar nosaukumu “Aleksanterinleivos” somi izcepuši par godu uzvarai pār Napoleonu, pret Krievijas monarhu viņiem bijušas visai siltas jūtas arī piešķirtās autonomijas dēļ.

No Rīgā gatavotās tortes, kas tikusi rotāta ar baltu cukura glazūru, somu deserts atšķiras tikai ar rozā krāsas glazūru.

Pastāv nostāsts, ka līdz Somijai recepte atnākusi tieši no Romanovu galma virtuves. Tur saimniekojuši smalki Rietumeiropas pavāri, kas atklājuši konditorejas garduma izcelšanos no Šveices.

“Sāku meklēt tajā virzienā, taču vispirms uzgāju Dānijā, kur kūka kļuvusi par kulta ēdienu. Dāņu rakstnieks un TV zvaigzne Sorens Rige Pedersens, kuram ļoti garšo šīs kūkas, pat apgalvo, ja konditors spēj izcept izcilu aveņu šķēli (Hindbærsnitten), tad viņam būs pa spēkam jebkāds konditorejas cepums,” par savu izpēti stāsta Sandra.

Dānijā kūka pazīstama no 18. gadsimta, savulaik par savu iecienītāko gardumu to atzinis pat pasaku karalis Hanss Kristians Andersens. Kūkai veltītajā mājas lapā tiek minēts vēl otrs nosaukums “Genfersnitte” jeb tulkojumā “Ženēvas šķēle”, kas liek vedināt, ka šveicieši šī garduma tapšanā tomēr ir pielikuši roku, tikai nezin kāpēc paši to cep pēc kaimiņu austriešu parauga un ar nosaukumu “Lincas kūka”. Šveicē to tradicionāli gatavo uz Lieldienām – no smilšu mīklas un aveņu vai jāņogu ievārījuma –, bet Ziemassvētkos starp kūkas kārtām klāj apelsīnu džemu.

Austrieši var lepoties, ka viņu Lincas kūkas recepte ir viena no senākajām pierakstītajām Eiropā, ko apliecinot rokraksts no 1696. gada, kas glabājas Vīnes pilsētas reģionālajā bibliotēkā.

Pēc visas atrastās informācijas Sandrai šķiet diezgan brīnumaini, ka Aleksandra tortes recepte tiek piedēvēta latviešu virtuvei. “Šādu notikumu gaitu varētu apskaust pasaules labākie mārketinga speciālisti!”

Muižkungiem ceļ galdā uz Jāņiem

Izpētot liecības par Aleksandra tortes ceļiem, pētniece spriež, ka recepte līdz mūsu zemei, visticamāk, nonākusi agrāk nekā Aleksandra III laikā, taču ne jau kā zemnieku galda, bet turīgu ļaužu gardums.

Dzīvojot Latvijā, Aleksandra kūku par garšīgāko atzinusi slavenā 20. gadsimta sākuma Rīgas mēra Džordža Armitsteda ģimene.

Muižās to cepuši arī uz Jāņiem, kā aprakstīts baltvācu autora Oskara Grosberga 1936. gadā izdotajā grāmatā “Mežvalde”, kurā viņš kā savulaik praktizējošs lauksaimnieks un muižu pārvaldnieks dalās savās un vecāku atmiņās par vācu muižnieku laikiem Latvijā.

“Mantnīcā sietos ir sakrauti veseli karašu, veģu un kliņģeru, Jāņu siera un cukurmaizīšu kalni; kungu galdam domātie krājumi nolikti atsevišķi. Bez tam mantnīcā grēdojas bļodas ar galertu, desām un milzīgām šķiņķmaizēm. Kungiem paredzēti smalkāki cepumi, ķimeņmaizītes, smilšu kūkas un aleksandrtortes, kaudze vārītu vēžu, auksts stirnas cepetis, vārīts un cepināts šķiņķis, Rīgas laši, visāda veida skābējumi un marinādes.”

Pieaugot turībai, Aleksandra kūka nonāca arī uz latviešu svētku galda, recepte tika publicēta pavārgrāmatās, žurnālos un kalendāros un kļuva par iecienītu desertu.

Kad padomju okupācijas dēļ daudzi latvieši Latviju bija spiesti pamest un nācās uzsākt dzīvi svešumā, saimnieces recepti neaizmirsa. Tā iekļauta Amerikas latviešu 1977. gada izdevumā “Unikālā pavārgrāmata.

Mūsu virtuves noslēpumi”, kurā “Daugavas vanagu” priekšniece Kanādā Ilga M. Breikša apkopojusi vairāk nekā simts dzimtenē apgūtu un ārzemēs iepazītu recepšu. Iespējams, pateicoties ārzemju latviešu un arī baltvāciešu atmiņām par Aleksandra kūku, tā nonākusi tīmekļa vietnē ar norādi “latviešu recepte”.

Padomju Latvijā Aleksandra kūkai pienāca grūti laiki, jo deserts ar Krievijas imperatora vārdu nebija iedomājams komunisma cēlāju kafejnīcu vitrīnās.

Līdzīgi kā ielām un daudz kam citam arī konditorejas izstrādājumi dabūja jaunus nosaukumus, Aleksandra kūkai pielika gan smilšu, gan dzelzceļnieku kūkas “birku”.

Jaunās varas cepēju versijā tā bija cieta, pārklāta ar kakao glazūru un rotāta baltām cukurotām svītrām, kas atgādināja dzelzceļa sliedes. Salīdzinot ar brīvvalsts gardumiem, nāca gan smiekli, gan kļuva skumji. Sandrai palicis atmiņā bezgaršīgais ābolu povidlas pildījums, lēta margarīna un sodas piegarša.

Saucam par Aleksandra Čaka kūku?

“Man ir ideja – pavelkam svītru imperatoram Aleksandram III un nosaucam kūku izcilā dzejnieka Aleksandra Čaka vārdā, kurš bija arī gardēdis,” rosina Sandra. Kāpēc gan daudzināt Krievijas ķeizaru, kura laikā notika nežēlīga Baltijas tautu pārkrievošana, – viņa atceras vectēva stāstus par cara laiku, kad par runāšanu latviešu valodā skolā bargi sodīja, liekot tupēt kaktā uz ceļiem, kur pabērti zirņi, vai uzkarot kaklā koka dēlīti ar pazemojošu uzrakstu. Varot ņemt piemēru no somiem, kuri, godinot savu tautas dzejnieku Johanu Ludvigu Runebergu, viņa dzimšanas dienā 5. februārī gan izkar karogus, gan cep slaveno “Runebergintorttu” jeb latviski Runeberga torti.

Mūsdienās Aleksandra kūku gatavo, piemēram, Liepkalnu maiznīcā – no smilšu mīklas un ievārījuma pildījuma, pārklātu ar cukura glazūru, kā noprotams no skaidrojuma un attēla uzņēmuma mājas lapā.

Savu ģimeni ar torti, kuru gatavo pēc senas receptes, uzietu vēl vecajā drukā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izdotajā mēnešrakstā “Austrums”, Sandra lutina bieži, sevišķi pēdējā laikā, kad kovida sērgas dēļ vairāk bija jāturas pie mājas. “Gan torte, gan kūka ir tik garšīga, ka pazūd no galda zibenīgi,” viņa nosmaida un paskaidro, ka par torti cepumu sauc, kad gatavo apaļā formā, bet kūka ir četrkantaina, ko pasniedz, sagrieztu gabaliņos.

Dzīvesbiedram un viņas ēdienu meistarīgam fotogrāfam Valdim sievas ceptais kārums atgādinot jaunības garšu, bet meita Milda kūku salīdzina ar drumstalu plātsmaizes virsiņu. Sandra ir pārliecināta, ka Aleksandra torte pelnījusi lielāku ievērību, tāpēc labprāt dalās ar savu recepti, kas, kā apliecina saimniece, izdodas vienmēr.

Vai Aleksandra torte ir latviešu deserts?

Aleksandra tortes recepte

Sastāvdaļas

2 plāksnēm 24–28 cm diametra tortei

Mīklai: 300 g kviešu miltu, 200 g sviesta, 100 g pūdercukura (vai smalka cukura), 1 maza ola vai nedaudz skābā krējuma (der arī saldais krējums, jogurts vai piens), 1 citrona miza, pustējkarote dzeramās sodas, pustējkarote cepamā pulvera, šķipsniņa vaniļas cukura.

Pildījumam: 200 līdz 250 ml bieza, skābena ievārījuma pēc izvēles – aveņu, dzērveņu, jāņogu, upeņu vai brūkleņu.

Glazūrai: 150 g pūdercukura, 1 citrona sula, 1–2 ēdamkarotes sviesta.

Rotāšanai: ogas, ēdamie ziediņi, sukādes, cukura vai šokolādes dekori pēc izvēles.

Piederumi: cepamais papīrs, cepamā plāts vai apaļā forma ar noņemamu malu 24–28 cm diametrā.

Gatavo mīklu

Citronu nomazgā un norīvē miziņu. Miltus un cukuru lielākā bļodā sajauc ar vaniļas cukuru, citrona miziņām, cepamo pulveri un sodu. Aukstu sviestu sarīvē uz rupjās rīves turpat bļodā vai sagriež nelielos gabaliņos. Sastāvdaļas ar rokām saberž kopā, līdz veidojas drumstalaina masa, līdzīga slapjām smiltīm. Pievieno ar dakšiņu viegli sakulstītu olu (olas vietā var izmantot krējumu, kas mīklu darīs mīkstāku; ja krējuma nav pa rokai, der arī piens vai jogurts), ātri samīca viendabīgu un mīklu saveļ bumbā. Ja mīkla šķiet par sausu, var pievienot vēl nedaudz krējuma vai piena. Mīklai jābūt tādai, ko var veltnēt. Mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi vai vāciņu un atstāj atpūsties uz pusstundu.

Cep torti

Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 °C. Mīklu sadala divās daļās un izrullē 0,5 cm biezumā uz apaļas tortes pamatnes vai cepešpannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Vispirms cepamajā formā ieklāj pirmo plāksni, mīklu izlīdzina un uzklāj ievārījumu, maliņas atstājot tīras. Pēc tam uz cepampapīra vajadzīgajā izmērā izlīdzina otru plāksni, paceļ to ar papīru un, uzmanīgi apgriežot otrādi, ievieto tieši formā. Plāksnes viegli piespiež un savieno mīklas maliņas. Cep apmēram 20 min., izņem un ļauj atdzist.

Saistītie raksti

Plāksnes var cept katru atsevišķi, līdz kļūst dzeltenīgi brūnas, pēc tam starp atdzesētām kārtām uzklāj ievārījumu, virsu apklāj ar cukura glazūru un izdekorē ar ogām.

Gatavo glazūru un rotā

Vēl siltā krāsnī ieliek bļodiņu ar mazu sviesta gabaliņu, lai tas izkūst. Bļodiņā ar izkusušo sviestu pievieno pūdercukuru un mazliet citrona sulu, lai veidojas plūstoša, pabieza glazūra. Gatavai tortei uzlej, ātri izlīdzina un nogludina glazūru.

Rotā ar ogām, ēdamajiem ziediņiem vai augļiem.

Lai rotājumi pieliptu tortei, tie jāliek uz glazūras tūlīt pēc uzklāšanas, jo tā ātri sacietē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Griķi izsmalcinātos ēdienos: 4 burvīgas receptes
18 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Esi saslimis ar Covid-19: kas tev jāzina par darbnespējas lapu?
18 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Sagatavo augus ziemošanai, griež skujotus zarus, cērt kokus. Kas darāms dārzā no 23. līdz 29.novembrim
2 dienas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai un kā tiek pārbaudīts pasta sūtījumu saturs? Ko nedrīkst sūtīt uz ārzemēm? 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 20
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 16
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 48
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Cilvēki Latvijā ir lētticīgi: gatavi samaksāt 400 eiro un pat vairāk par it kā “šķirnes” dzīvnieku 3
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Ātri, ļoti gardi un sātīgi: 5 karstmaižu variācijas maziem un lieliem
2 dienas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir vērts maksāt.” Ivetas jaunākā dēla alerģija ievieš pārmaiņas ēdināšanā 5
2 dienas
Inita Šteinberga
Ziņas
Beidzot kļūst aukstāks. Ko darīt ar logiem – steigšus mainīt vai aplīmēt? 3
3 dienas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Maciņš saplok zibenīgi.” Vai bioloģiski produkti tiešām izmaksā dārgāk? 2
3 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
FOTO. Vai novembrī vēl drīkst pārstādīt lilijas: skaidro puķkope
4 dienas
Ieva Ēvalde
Stāsti
Astrīdas kundze viena cīnījās ar plūdiem dzīvoklī. Vai avārijas dienesta darbinieki nobijās no kovida? 2
3 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
Kā liegt vīrusam iekļūt cilvēka šūnās? Covid-19 Proteīnu pētījumu rezultātā ir iecere izstrādāt zāles
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Laiks mainīsies novembra izskaņā. Sinoptiķu prognoze turpmākajām dienām
50 minūtes
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 16
3 stundas
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Modeles un deputāta kašķis pieaug. “Es neesmu tava bijusī, pamani manī skaisto!” – pukojas modele 15
2 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā izstrādāta apzinātības lietotne, kas klausās cilvēka balsi
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. “Depo” nozagts dārgs bruņurupucis. Vai godīgi, ka zaudējumi jāsedz pārdevējai?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ticējums vēsta: “kāda Katrīna, tāda diena”. Laika prognoze trešdienai
2 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 48
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena
SK
Skaties.lv
Veselam
VIDEO. Ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ja bērns ir aizrijies. Skaidro ārsts
17 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Esi saslimis ar Covid-19: kas tev jāzina par darbnespējas lapu?
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO: “Ko es izdarīju?” Lielveikala apmeklētāju pārsteidz kāda strādnieka veiktās darbības 9
1 diena
AB
Anita Bormane
Ziņas
FOTO. “Spēlmaņu nakts” svinīgā ceremonija aizvadīta Liepājā: mākslinieki saņem balvas tukšā zālē 2
22 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Griķi izsmalcinātos ēdienos: 4 burvīgas receptes
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurš drīkstēs pieteikties dīkstāves pabalstam? 1
21 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Velojosla Čaka ielā: Timrots uzskata, ka eksperiments jau tagad ir izgāzies
10:39
LL
Liāna Langa
Ziņas
Liāna Langa: Neredzama ienaidnieka izraisīta trausluma pandēmija
10:16
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Tās ir nesamērīgas prasības!” Vanaga pauž, ka tas ir slēpts lēmums pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām
10:07